Ko uzzinājām par Latvijas iedzīvotāju tiesībpratību, un kāpēc tā ir svarīga

Kas ir tiesībpratība

Lai gan oficiālas tiesībpratības definīcijas nav, tas ir jēdziens, ko piemin arvien biežāk, runājot par sabiedrības noturību. Iedzīvotāju izpratne par savām un līdzcilvēku tiesībām, kā arī prasme tās izmantot reālās dzīves situācijās ir viens no stipras demokrātiskas kultūras priekšnosacījumiem.

Tiesiski izglītoti iedzīvotāji veido stipru demokrātisku sabiedrību.

Tiesībpratība ne vien dod papildu pārliecību aizstāvēt savas intereses, kad tas ir nepieciešams, bet arī palīdz labāk izprast valsts un ikdienas dzīves norises un kritiski vērtēt dažādos avotos pieejamo informāciju. Tādējādi tiesībpratība arī veicina sabiedrības noturību pret dezinformāciju.

Turklāt, lai mēs dzīvotu drošā, patīkamā un labklājīgā vidē, ne mazāk svarīgi ir katram zināt arī savus pienākumus un tos godprātīgi pildīt.1

Pētījumi par demokrātiju, likuma varu un tiesiskumu – tendences

Demokrātijas stūrakmens ir tiesiskums un likuma vara, kam padziļināta uzmanība veltīta vairākos starptautiskos pētījumos un ziņojumos.

Piemēram, ikgadējā Eiropas Komisijas ziņojumā par tiesiskumu tiek vērtēta tiesu sistēmas neatkarība, mediju brīvība un pretkorupcijas pasākumi. Ziņojums par tiesiskumu Eiropā (EU Justice Scoreboard) pievērš uzmanību tiesu sistēmas efektivitātei.

Likuma varas indeksā, ko veido starptautiska organizācija “The World Justice Project”, tiek mērīta iedzīvotāju saskarsme ar likuma varu 142 valstīs, pievēršot uzmanību arī situācijai atvērtās pārvaldības jomā, iedzīvotāju attiecībām ar valsts varu, izpratnei par pamattiesībām, krimināltiesībām un civiltiesībām un tam, kā tās praktiski tiek īstenotas. Pētījuma rezultāti uzrāda lejupslīdi jau septiņus gadus pēc kārtas.  

Nupat, 11. septembrī, publiskots Starptautiskā demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūta (The International Institute of Democracy and Electoral Assistance (IDEA)) ziņojums par demokrātijas stāvokli pasaulē (The Global State of Democracy 2025). Līdztekus pilsoniskās līdzdalības iespējām tajā liela uzmanība pievērsta vispārējo cilvēktiesību (vārda, preses, pulcēšanās, pārvietošanās, ticības brīvība, politiskā vienlīdzība, pieeja taisnīgai tiesai u. c.) situācijai un likuma varai. Arī šajā ziņojumā secināts, ka demokrātijas situācija kopumā pasliktinās.

Datos balstītu ieskatu, kas ietekmē sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei (un attiecīgi – likuma varai), sniedz Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījums (Trust Survey). Šāds pētījums pirmo reizi tika veikts 2021. gadā, kad uz pandēmijas ierobežojumu un tai sekojošā dezinformācijas viļņa fona pieauga sabiedrības neapmierinātība ar demokrātisko institūciju spēju risināt globālas krīzes. Atkārtots pētījums 2024. gadā parādīja, ka uzticēšanās krīze demokrātijai “iet plašumā”.

Iedzīvotāju aptaujās apkopotie dati norādīja uz ciešu saikni starp uzticību valdībai un tās spēju saprotami izskaidrot pieņemtos lēmumus un īstenotās reformas, kas nereti ir cieši saistītas ar tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas ietekmē ikdienas dzīvi. 

Kā cilvēki orientējas tiesību aktu pasaulē

Minētie pētījumi sniedz visaptverošu ieskatu globālajās tendencēs, kas ietekmē demokrātiskos procesus ilgtermiņā, un tās nav iepriecinošas. Raugoties uz “lielo bildi”, redzams, cik liela nozīme piešķirta cilvēku izpratnei par procesiem, kas mūsdienu ģeopolitiskajā un sociālekonomiskajā situācijā kļūst arvien sarežģītāki un grūtāk aptverami.

Vienlaikus dati apliecina, ka cilvēkiem ir grūtības uzticēties un pieņemt kārtību, kuras jēga, iespējams, līdz galam nav saprotama.

Kādu informāciju par tiesībām cilvēki meklē Latvijā? Vai tā ir viegli pieejama un uztverama? Viens no tiesībpratības mērījuma mērķiem ir noskaidrot, ar kādām tiesību jomām cilvēki ikdienā saskaras un cik pārliecināti viņi jūtas par to, ka spēj atrast un izprast informāciju par savām tiesībām dažādās bieži sastopamās situācijās.

Līdz ar to tiesībpratības mērījuma mērķis nav novērtēt, cik pareizas ir iedzīvotāju zināšanas par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu ikdienas situācijās. Iedzīvotāju aptauja ir veidota tā, lai saprastu, cik pārliecināti Latvijas cilvēki jūtas par to, ka vajadzības gadījumā spēs atrast vajadzīgo informāciju savu interešu aizsardzībai.

Atbilstoši pētījuma metodoloģijai tiesībpratības vidējais rādītājs aprēķināts, ņemot vērā atbildes uz jautājumiem, kuros aptaujas dalībnieki paši novērtēja savas zināšanas par tiesībām un valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī raksturoja informācijas pieejamību par dažādiem tiesību jautājumiem un spēju to izprast.

Tiesībpratības līmenis – nedaudz zem viduspunkta

61% aptaujas dalībnieku uzskata, ka ir labi informēti par savām tiesībām. Vienlaikus tikai nedaudz vairāk par pusi respondentu (53%) norāda, ka informāciju par tiesībām ir viegli atrast.

52% respondentu vērtējumā valsts iestāžu sniegto informāciju par tiesību jautājumiem ir grūti vai pat ļoti grūti izprast.

Tikai katrs trešais (33%) mērījuma dalībnieks bija informēts par iespēju saņemt bezmaksas juridisko palīdzību. Šajā jautājumā aptaujas rezultāti uzrāda vērā ņemamas atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās. Vissliktāk informētas par valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir tās iedzīvotāju grupas, kurām tā visbiežāk pienāktos. Piemēram, 69% respondentu ar zemiem ienākumiem (līdz 500 eiro mēnesī) un 73% aptaujas dalībnieku bez ienākumiem nav informēti par valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Ņemot vērā minētos rādītājus, pirmajā Latvijas tiesībpratības mērījumā secināts – skalā no 4 līdz 16 Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības rādītājs ir tikai nedaudz zem viduspunkta – 9,97 punkti.

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Kas ietekmē tiesībpratības pašvērtējumu

Pētījuma rezultāti rāda, ka iedzīvotāju tiesībpratības pašvērtējumu ietekmē izglītības un ienākumu līmenis, praktiskā pieredze juridisku jautājumu kārtošanā, kā arī informācijas avotu izvēle.

Piemēram, respondenti, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 500 eiro, nav tik pārliecināti par savām zināšanām, tāpēc tiesībpratības līmenis šajā iedzīvotāju grupā ir zemāks – 9,37.

Savukārt iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz 1501 eiro mēnesī, tiesībpratības pašvērtējums ir augstāks un vidējais rādītājs sasniedz 10,47 punktus.

Iedzīvotāji savu tiesībpratību novērtējuši augstāk tad, ja pēdējā laikā viņiem nācies praktiski risināt juridiskus jautājumus. Piemēram, respondentiem, kuriem pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi saskare ar tiesu sistēmu, tiesībpratības līmenis ir ievērojami augstāks (11,65 punkti), savukārt tiem, kuriem nav bijusi saskare ar kādu no tiesību jomām, tas ir zemāks – 9,14 punkti.

Atsevišķās tiesību jomās vērojama liela zināšanu atšķirība starp paaudzēm. Piemēram, vairāk nekā puse (54%) jauniešu vecumā no 16 līdz 17 gadiem savas zināšanas par personas datu aizsardzību novērtējuši kā labas vai ļoti labas, turpretī tikai 23% vecāka gadagājuma respondentu vecumā no 65 līdz 75 gadiem šajā jomā sevi vērtējuši tik augstu. Pretēju ainu rāda iedzīvotāju pašvērtējums mantojuma tiesību jomā, kur zinošāka jūtas vecākā paaudze (58%), savukārt 16–17 gadu veco respondentu vidū zināšanas par mantojuma saņemšanu kā labas vai ļoti labas novērtējuši jau tikai 36%.

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Vislabāk pārzina darba tiesības

Aptaujas dalībnieki papildus tika lūgti novērtēt savas zināšanas par to, kā vajadzētu rīkoties desmit dzīves situācijās, kas saistītas ar darba tiesībām, līgumiem, mantojumu, īpašumu, pabalstiem, valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem, bērnu tiesībām, tiesvedību, personas datiem un parādu piedziņu.

Visaugstākais pašvērtējums iedzīvotājiem ir darba tiesībās – šajā jomā savas zināšanas kā labas vai ļoti labas novērtēja 60% respondentu. Cilvēki ievērojami mazāk pārzina parādu piedziņas procesu (27%), personas datu aizsardzību (34%) un tiesvedību (35%).

Aptaujas rezultāti liecina, ka mērījuma dalībnieki nejūtas zinoši arī bērnu tiesību jomā, tai skaitā jautājumos par uzturlīdzekļiem un aprūpi.

Tikai 35% respondentu savas zināšanas par bērnu tiesībām vērtē kā labas vai ļoti labas, bet 42% tās novērtē kā sliktas vai ļoti sliktas. Lai gan mērījuma dalībniekiem ar bērniem pašvērtējums ir augstāks (50% savas zināšanas novērtējuši kā labas vai ļoti labas), samērā liela aptaujas dalībnieku daļa – jeb 39% vecāku – savu izpratni par bērnu tiesībām tomēr novērtējusi kā sliktu vai ļoti sliktu.

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Jaunieši ātrāk atrod informāciju

Interesanti, ka to respondentu vidū, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, tiesībpratības pašvērtējums ir labāks (10,40 punkti) nekā aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni, ko, iespējams, varētu skaidrot ar dzīves pieredzes trūkumu. Tomēr nevajadzētu steigties ar secinājumiem, jo vienlaikus pētījuma dati arī parāda, ka jaunāko aptaujas dalībnieku vidū ir būtiski lielāks respondentu īpatsvars – 82% –, kuru vērtējumā informāciju par savām tiesībām atrast ir viegli vai ļoti viegli (par 30 procentpunktiem vairāk nekā vidēji). Turklāt 50% aptaujas dalībnieku vecuma grupā no 16 līdz 17 gadiem apgalvo, ka valsts sniegto informāciju ir viegli vai ļoti viegli saprast (vidēji tā uzskata tikai 38%).

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Informācijas meklēšanas paradumi

Pētījumā tika pievērsta uzmanība arī tam, kādus informācijas avotus izmanto aptaujas dalībnieki, cenšoties noskaidrot kaut ko vairāk par savām tiesībām.

Vairākums iedzīvotāju šādu informāciju meklē tiešsaistē, piemēram, “gūglējot”, tomēr vaicāti, kur tad beigu beigās ieguvuši zināšanas par juridiskiem jautājumiem, uz internetu atsaucas 39%. Piektajai daļai (21%) aptaujas dalībnieku zināšanas par tiesībām sniegusi ģimene, draugi vai paziņas, bet 13% tās apguvuši izglītības iestādē, 11% atsaucas uz televīziju un radio, savukārt gandrīz 10% informāciju smēlušies sociālajos medijos.

Atbildot uz jautājumu par to, kādus interneta avotus visbiežāk izvēlētos, meklējot informāciju par likumiem un noteikumiem, vairākums aptaujas dalībnieku (80%) atzīmēja likumi.lv, 33% – vestnesis.lv, bet 25% – LV portālu (lvportals.lv): interneta vietnes, kuras kopā ar žurnālu “Jurista Vārds” (juristavards.lv) veido “Latvijas Vēstneša” vienoto valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu. Šim informācijas resursam uzticas 74% pētījuma dalībnieku (19% nav viedokļa, neuzticas vai drīzāk neuzticas – 7%).

Respondentu atbildes vienlaikus norāda uz izteiktu saistību starp uzticēšanos oficiāliem informācijas avotiem un tiesībpratību.

Proti, respondentu, kuri uzticas “Latvijas Vēstneša” informācijas platformai, tiesībpratības pašvērtējums ir būtiski augstāks – 10,97 punkti –, savukārt tiem, kas neuzticas, krietni zemāks – 8,11 punkti.

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

Nezina, kā rīkoties krīzes situācijās

Tiesībpratības mērījuma dalībniekiem tika lūgts arī novērtēt savas zināšanas par to, kā rīkoties, ja valstī tiktu izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis. Iegūtās atbildes norāda uz informācijas trūkumu par rīcību krīzes situācijās, jo 63% aptaujas dalībnieku atzina, ka viņu zināšanas par šiem jautājumiem ir sliktas vai ļoti sliktas.

Avots: Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025 (https://lvportals.lv/temats/tiesibpratiba).

LV portāla infografika

***

1 Skat.: Veronika Krūmiņa. Skolēniem jāmāca tiesībpratība. Pieejams tiešsaistē: https://www.at.gov.lv/lv/par-augstako-tiesu/augstakas-tiesas-biletens/augstakas-tiesas-biletens-nr-27/skoleniem-jamaca-tiesibpratiba%20.