Viena vecāka ģimeņu mājsaimniecībās lielākajā daļā gadījumu ir viens bērns. Trijās no četrām viena vecāka ģimenēm vienīgais pieaugušais ir mamma.
Mājsaimniecības, kurās par bērniem rūpējas tikai viens pieaugušais, biežāk sastopamas lielākajās Latvijas pilsētās. Vidēji Latvijā 30,9% no visām mājsaimniecībām ar bērniem ir ģimenes ar vienu pieaugušo, savukārt Jēkabpilī tādu ir 37,9%, Daugavpilī 37,1%, Liepājā 36,7%, Rēzeknē 36,2% un Rīgā 35,2%.
Nodarbinātības līmenis viena vecāka ģimenēs 2023. gadā bija 81,7%, kas ir par 6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Latvijā.
12,3% pieaugušo šādās ģimenēs strādāja blakusdarbā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji Latvijā.
Par spīti augstajam nodarbinātības līmenim, spēja segt mājokļa uzturēšanas izdevumus (īri, apkures, elektrības maksu, remonta, apdrošināšanas izmaksas u. c.) mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem ir zemāka nekā vidēji Latvijā. Lai arī situācija, salīdzinot ar citiem gadiem, kad 30% šādu mājsaimniecību atzina, ka mājokļa uzturēšanas izdevumus segt ir bijis ļoti grūti, ir uzlabojusies, joprojām katra piektā ģimene ar vienu pieaugušo un bērniem tos sedz ar lielām grūtībām. Šajā ziņā sliktāk 2023. gadā klājies tikai senioriem 65 un vairāk gadu vecumā, kuri dzīvo vieni.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam paredz samazināt nabadzības risku viena vecāka ģimenēm no 26,2% 2018. gadā līdz 24,5% 2027. gadā. Līdz šim mērķis vēl nav sasniegts, jo mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem nabadzības risks 2022. gadā joprojām ir bijis augsts – 29,6%.
LV portāla infografika
