FOTO: Zane Bitere, LETA.
Labklājības ministrija (LM) līdz 2024. gada 5. novembrim publiskajā apspriešanā nodevusi Informatīvo ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību. Tajā demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ietverti gandrīz simt pasākumu, kas skar dažādas jomas – bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, pabalstus, nodokļus, mājokļu pieejamību, izglītību, veselību u. c.
Demogrāfisko lietu padomes sēdē 2024. gada 7. februārī tika prezentēts ziņojums par demogrāfijas politikas īstenošanu, secinot, ka demogrāfiskie izaicinājumi skar gandrīz katru sabiedrības aspektu, tāpēc demogrāfijas attīstība plānojama, sadarbojoties visām nozarēm.
“Beidzot valsts politikas līmenī esam vienisprātis, ka demogrāfija ir komplekss jēdziens, kas jāskata un jāplāno ne tikai dzimstības un tās veicināšanas izpratnē, bet arī jāvērtē un jāanalizē migrācijas un populācijas procesi, izglītības un veselības iespējas, nodrošinot iedzīvotājiem pēc iespējas kvalitatīvāku un ilgāku mūžu,” pēc sēdes sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis.
Toreiz Demogrāfisko lietu padome uzdeva ministrijām sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā un Labklājības ministrijā priekšlikumus demogrāfijas politikas attīstībai, pēc kā sekoja diskusijas par plānotajiem priekšlikumiem. Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādāja demogrāfiskās politikas attīstības plānu, kas šī gada 22. oktobrī tika nodots publiskajā apspriešanā.
Jāpiebilst, ka 2024. gada 14. februārī notikušajā Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics norādīja, ka Latvijā jau kopš 2017. gada nav apstiprināts neviens stratēģiskais dokuments dzimstības veicināšanai.
Nu jau likvidētā Pārresoru koordinācijas centra paspārnē savulaik tapa tautas ataudzes stratēģija “Ģimene – Latvija – 2030 (2050). Atjaunojamies!”, kas neieguva oficiāla plānošanas dokumenta statusu, taču kopsēdē tika lemts, ka, izstrādājot Informatīvo ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību, izmantojama arī Tautas ataudzes stratēģija.
Plašāk par to, ko paredz demogrāfiskās politikas plāna projekts >>
Gatis Smidrovskis
biedrības “Tēvi” valdes loceklis
Publicitātes attēls
Biedrība “Tēvi” atbalsta izstrādāto demogrāfijas politikas plānu un ir gatava aktīvi iesaistīties pasākumos, kas stiprina ģimenes lomu Latvijā.
Atzinīgi vērtējam to, ka demogrāfijas plāns fokusējas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu, iekļaujot mērķtiecīgu darbu pie ģimenes un darba dzīves līdzsvara.
Īpaši būtiski ir nodrošināt, ka plānotie pasākumi sniedz iespēju bērnu aprūpē iesaistīties abiem vecākiem.
Mūsu pieredze liecina: ja tēviem ir gan sociāls, gan darba devēju atbalsts aktīvai bērnu aprūpei, tad ieguvēji ir ne tikai bērni, bet arī vecāku savstarpējās attiecības un kopējā ģimenes labsajūta.
Demogrāfijas plāns atzīst nepieciešamību stiprināt pakalpojumus ģimenēm, tostarp nodrošinot kvalitatīvu bērnu aprūpi un elastīgus darba laika nosacījumus, kas veicina augstāku nodarbinātību un labāku darba iespēju pielāgošanu vecāku pienākumiem.
Lai tēvi varētu pilnvērtīgi piedalīties bērnu aprūpē un ģimenes dzīvē, ir svarīgi attīstīt iespējas izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu arī tēviem, veicinot līdzvērtīgu dzimumu iesaisti. Biedrība “Tēvi” aicina aktīvi turpināt sabiedrības izglītošanas pasākumus, kas sekmē aktīvāku tēvu iesaisti bērnu audzināšanā un maina stereotipus par tēva lomu ģimenē.
Atbalsts darba un privātās dzīves saskaņošanai ir nepieciešams, lai novērstu izplatīto problēmu, kad augsti izglītoti vecāki (īpaši sievietes) atliek ģimenes veidošanu ekonomiskās un sociālās nedrošības dēļ.
Dokumentā minētās iniciatīvas elastīga darba laika un kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamības uzlabošanai var palīdzēt risināt šīs situācijas, taču aicinām ieviest arī papildu mehānismus, kas stiprina vecāku un darba devēju izpratni par līdzvērtīgu abu vecāku iesaisti.
Īpaši vēlamies izcelt dokumentā norādīto prioritāti mājokļa pieejamībai jaunajām ģimenēm, kas bieži vien ir izšķirīgs faktors, pieņemot lēmumu par ģimenes dibināšanu.
Līdztekus tam aicinām paredzēt pasākumus ilgtermiņa emocionālajam atbalstam ģimenēm, jo stabilitāte un atbalsts ģimenē ir svarīgi faktori gan bērnu drošības, gan demogrāfijas rādītāju uzlabošanai.
Elīna Treija
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja
Publicitātes foto
Esam gandarīti, ka beidzot tapis alternatīvs materiāls Tautas ataudzes stratēģijai, kuras sagatavošanu savulaik Demogrāfisko lietu centra ietvaros vadīja Imants Parādnieks. Diemžēl politiskas skaudības dēļ un arī tādēļ, ka politiķi nespēja pieņemt drosmīgus ilgtermiņa lēmumus, Ministru kabinets šo dokumentu neapstiprināja. Jaunais ziņojums daudzos ieteikumos kopē Tautas ataudzes stratēģiju, jo riteni no jauna nevar izgudrot, taču šeit trūkst atsauces uz pētījumiem, kas argumentācijai tika izmantoti Tautas ataudzes stratēģijā.
Pozitīvi, ka ziņojumā kā lielākā vērtība ir definēts bērns.
Tajā pašā laikā netiek uzsvērts, cik būtiski ir sabiedrībā veicināt pronatālisma domāšanu, kas bērnu laišanu pasaulē uzskata par svarīgu cilvēka vai cilvēces mērķi.
Tāpat trūkst nacionālo risku apzināšanās, jo sarūkoša dzimstība nenozīmē tikai ekonomiskas un sociālas problēmas nākotnē – latviešu tautai tas ir arī izmiršanas un nacionālas valsts pazaudēšanas risks.
Ziņojumā nav atzīta klimatneitralitātes programmas negatīvā ietekme uz ģimeņu lielumu dažādos aspektos, piemēram, ģimeņu mobilitāti reģionos.
Mēs uzskatām, ka reģionu attīstībai ir pozitīva ietekme uz daudzbērnu ģimeņu veidošanos un otrādi, taču sagatavotajā dokumentā nav apskatīta pozitīvā sinerģija starp reģionālo attīstību un daudzbērnu ģimeņu pieaugumu. Tāpat nav pievērsta uzmanība izglītības līmeņa celšanai reģionos, tostarp kuplo ģimeņu vecākiem. Uzskatām, ka daudzbērnu ģimenēm reģionos vajadzētu noteikt studiju un studējošā kredīta dzēšanu pilnā apmērā.
Mūsuprāt, plānā trūkst arī vecāku iemaņu pilnveidošanas sistēmas no skolas sola līdz ģimeņu centriem topošajiem un esošajiem vecākiem un vecvecākiem.
Tāpat dokumentā nav iekļauts ilgtermiņa motivators – papildu atlīdzība vecākiem, aizejot pensijā. Vajadzētu noteikt taisnīgu stāžu un sociālās iemaksas pensiju kapitālā par bērna kopšanas atvaļinājuma laiku vai – sociāli neapdrošinātām mammām – par bērna 1,5 gadiem. Lietderīgi būtu novirzīt, piemēram, 1% no strādājošā bērna valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļas vecāku pensijas palielināšanai.
Uzskatām arī, ka dokumentā trūkst ieceres par sistemātisku Latvijas demogrāfisko rādītāju pētniecību, tostarp, lai analizētu faktorus kas ietekmē dzimstību.
Plānā būtu jābūt arī nospraustam mērķim stiprināt ģimeņu intereses likumdevēja un izpildvaras līmenī, paredzot finansējumu un “vietu pie galda” nacionāla līmeņa ģimeņu interešu aizstāvības padomei, ko pārstāvētu ģimeņu nevalstiskās organizācijas.
Pēteris Leiškalns
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts
Foto: Evija Trifanova, LETA
Atbalstāma ir ideja par bērnu uzraudzības nodrošināšanu ārpus pirmsskolas izglītības iestādes darba laika un pēc sākumskolas mācību beigām un bērniem, kuru vecākiem ir nestandarta darba laiks. Īpaši labi būtu, ja vēl turpat skolā būtu pieejama arī publiskā sektora apmaksāta bērna nākotnei svarīga interešu izglītība.
Tāpat pilnībā atbalstāma ir ideja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas uzturlīdzekļu izmaksu pielīdzināt uzturlīdzekļu apmēram, ko ir pienākums nodrošināt katram vecākam bērna uzturam. Nav pareizi, ja valsts vienai un tai pašai iedzīvotāju grupai vienā gadījumā nosaka vienu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, bet citā – citu.
Labs pasākums ir arī apsvērt piemaksu ieviešanu pie ģimenes valsts pabalsta viena vecāka ģimenēm, bet neparādās risinājums situācijās, kad viens vai abi vecāki ir persona ar invaliditāti. Invaliditātes pensija vai sociālā nodrošinājuma pabalsts ir orientēts uz pašas personas ar invaliditāti minimālo nodrošinājumu, bet tas ir absolūti nepietiekams gadījumos, kad personas apgādībā ir bērni.
Īsti nav skaidrs motīvs plānā ietvertajam mērķim pabalstu par pirmo bērnu noteikt tādā pašā apmērā kā par otro bērnu.
Kā zināms, viens no būtiskajiem jautājumiem mājsaimniecības nodrošināšanā ar nepieciešamajiem finanšu resursiem ir mājsaimniecības nodarbinātības intensitāte, kas objektīvu iemeslu dēļ (bērns nav iesaistāms darba tirgū) mājsaimniecībām ar bērniem ir zemāka. Turklāt starp mājsaimniecību, kurā ir divi apgādnieki un viens bērns, un mājsaimniecību, kurā ir divi apgādnieki un divi bērni, ir ļoti būtiska nodarbinātības intensitātes atšķirība. Papildus jānorāda, ka pastāv arī būtiska izdevumu atšķirība: lai saglabātu komforta līmeni, ģimenei ar diviem bērniem ir vajadzīgi ne tikai papildu līdzekļi uzturam, apģērbam u. c. ikdienas precēm, bet arī par vienu istabu vairāk, no kā izriet dažādi papildu maksājumi. Līdz ar to ģimenes valsts pabalsta progresija ir ievērojami precīzāk mērķēts atbalsts, kas nedaudz mazina iepriekšminētā komforta līmeņa kritumu.
Plānā ir norādīts, ka grūtniecēm pirmsdzemdību un pēcdzemdību laikā varētu tikt nodrošināta studijām draudzīgāka vide, elastīgāka mācību un studiju programmas apguve. Taču šai grupai ļoti būtiska problēma ir bērna kopšanas pabalsta līmenis.
Vismaz attiecībā uz personām, kurām apdrošināšanas stāža neesamības vai nepietiekamības dēļ nav tiesību uz vecāku pabalstu, ir jānoteic, ka bērna kopšanas pabalsts nevar būt mazāks par 70% no minimālās algas, mediānas vai cita regulāri indeksējama lieluma.
Tas, ka 10 gadu laikā bērna kopšanas pabalsta apmērs no 50% minimālās algas ir nokrities līdz 24%, nav labs rādītājs.
Jāņem vērā arī nedaudz paradoksālā situācija, ka studentes pēc tam lielu daļu mūža strādās un veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas, tostarp arī vecāku pabalsta sadaļu, bet par šo bērnu vecāku pabalstu nebūs saņēmušas. Tas ir vēl viens iemesls vismaz šai grupai noteikt augstāku bērna kopšanas pabalsta līmeni.
Plāns paredz veicināt lielāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un stiprināt tēva lomu bērna aprūpē, taču neparādās priekšlikumi, kā novērst to, ka abiem vecākiem, bērna kopšanas periodā uz pusi samazinot darba slodzi (līdz 20 stundām nedēļā), lai uz līdzvērtīgiem pamatiem aprūpētu bērnu, tiek samazināts vecāku pabalsts.
Plānā norādīts, ka valsts vēlas piesaistīt papildu finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanai. Te veidojas dīvaina situācija. Apliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli izīrētāja ienākumus, tiek sadārdzināts īres tirgus (izīrētājam IIN ir izdevumi, ko tas iekļauj pakalpojuma cenā – līdzīgi, kā preces pārdevējs iekļauj cenā PVN). Tajā pašā laikā valsts paredz subsidēt ļoti nelielu mājokļu skaitu. Nav slikti, ka daļai mājsaimniecību mājokļi kļūs finansiāli pieejamāki, bet nav labi, ka citiem mājokļi tiek sadārdzināti.
Dokumentā iekļauta arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošana daudzbērnu ģimenēm, ko jau paredz pašreizējais normatīvais regulējums. Tomēr ir viena problēma: tā vietā, lai tiktu noteikts pieļaujamais NĪN apjoma ierobežojums, ir noteikts atvieglojuma apjoma ierobežojums, tādējādi vietās ar augstu zemes kadastrālo vērtību netiek sniegts vajadzīgais atbalsts.
