Sākot ar 2015. gadu, ir mainīta privāto mājsaimniecību skaita definīcija iedzīvotāju statistikā, pieņemot, ka viens mājoklis ir viena mājsaimniecība. Savukārt ģimenes kodolu jeb ģimeni tautas skaitīšanā skata šaurākā nozīmē. To veido divas vai vairākas personas, kuras pieder pie kāda no ģimeņu kodola tipiem:
- precēts pāris bez bērniem;
- precēts pāris ar vienu vai vairākiem bērniem;
- nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri bez bērniem;
- nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri ar vienu vai vairākiem bērniem;
- tēvs ar vienu vai vairākiem bērniem;
- māte ar vienu vai vairākiem bērniem.
Tādējādi ģimeni veido pāris bez bērniem, pāris ar vienu vai vairākiem bērniem vai vientuļais vecāks ar vienu vai vairākiem bērniem. Tikai vecvecāks ar mazbērniem šajā kontekstā netiek skaitīts kā ģimene. Netiek ņemts vērā pēcnācēja vecums – arī pieauguši vīrieši un sievietes, kas dzīvo kopā ar saviem vecākiem, ir dēla un meitas statusā. Vienā mājsaimniecībā var dzīvot vairākas ģimenes, piemēram, vecmāmiņa ar vectēvu un kāds no viņu bērniem ar savu bērnu. Viena persona neveido ģimeni, un netiek skatītas personas, kas dzīvo institūcijās.
LV portāls jau rakstīja, ka 2023. gadā pieaudzis bērnu skaits, tomēr dzimstība turpina samazināties. Statistikas dati liecina, ka arī ģimeņu ar katru gadu kļūst arvien mazāk – pagājušā gadā Latvijā bija 492 052 ģimenes, kas ir par 3835 mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk bija tādu, kuras veido divas personas, bet 11 cilvēku liela ģimene Latvijā pērn bija 41.
Kopš 2021. gada Latvijā tradicionālas tautas skaitīšanas ar visu iedzīvotāju apsekošanu to mājokļos vairs nenotiek, un visi dati tiek iegūti no vairāk nekā 30 administratīvajos reģistros pieejamās informācijas. Tautas un mājokļu skaitīšanai izmanto tikai tādus reģistrus, kas ir savstarpēji saistāmi, izmantojot vienotus identifikatorus.
