Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Mantojuma līgums saista arī mantojuma atstājēju – atšķirībā no testamenta viņš nevar pēkšņi pārdomāt un novēlēt savu mantu kādam citam. Tāpēc mantojuma līgumi nav visai populāra parādība, tomēr tādi ir paredzēti likumā, līdz ar ko turpmāk apskatīsim mantinieka rīcību arī līgumiskās mantošanas gadījumā.
Uzreiz ir jānorāda, ka mantojuma pieņemšana pēc līguma ir ļoti līdzīga mantojuma pieņemšanai pēc testamenta, jo abi šie dokumenti likumā ir pieskaitīti pie pēdējās gribas rīkojuma aktiem, bet mantošanas nosacījumi ir regulēti vienā un tajā pašā likuma nodaļā. Tāpat kā iepriekšējos gadījumos, pieteikties mantojumam pēc līguma var uzreiz pēc mantojuma atstājēja nāves, taču atšķirībā no testamentārās mantošanas mantiniekam nevajadzētu rasties problēmām ar mantojuma līguma sameklēšanu – mantiniekam ir jābūt savam mantojuma līguma eksemplāram.
Ievērojot to, ka līgumiskās mantošanas gadījumā mantiniekam parasti nav tiesību mantojumu atraidīt, mantinieks uzreiz pēc mantojuma atstājēja nāves ir tiesīgs doties pie notāra pēc mirušā mantojuma atstājēja pēdējās deklarētās dzīvesvietas, līdzi ņemot visus tos dokumentus, kuri minēti pie testamentārās mantošanas (pēdējās gribas rīkojuma akts (mantojuma līgums); mantojuma atstājēja miršanas apliecība; pierādījumi par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu; mantojamās mantas saraksts ar mantas novērtējumu). Tāpat kā testamentārās mantošanas gadījumā, piesakoties mantojumam pēc līguma, mantiniekam nav nepieciešams iesniegt notāram pierādījumus. Ievērojot to, ka līgumā ir jābūt norādītiem precīziem mantinieka personas datiem, notāram vajag tikai uzrādīt personas apliecinošu dokumentu.
"Katrā konkrētajā gadījumā situācija var atšķirties, līdz ar ko mainīsies arī nepieciešamo darbību uzskaitījums."
Ierodoties pie notāra, mantiniekam ir jāuzraksta mantošanas iesniegums un jāpievieno tam klāt visi minētie dokumenti. Tālāk zvērināts notārs pārliecināsies par mantojuma atstājēja nāvi un uzsāks mantojuma lietu.
Par mantojuma lietas uzsākšanu zvērināts notārs rakstiski paziņos visiem mantošanas iesniegumā norādītajiem mantiniekiem (parasti likumiskajiem mantiniekiem, ja tādi ir) un izsludinās vietnē www.vestneis.lv pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas dienu. Norādītajā laikā mantiniekam ir jāierodas pie notāra un jānoklausās pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšana. Pēc tam līgumiskajam mantiniekam parasti vairs nekas nav jādara, vien jāgaida notāra noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai, tad jāsaņem mantojuma apliecība.
Tomēr, tāpat kā testamentārās mantošanas gadījumā, pēkšņi var uzrasties kāds, kas uzskatīs, ka ar mantojuma līgumu ir aizskartas viņa tiesības. Ja kāds (piemēram, likumiskais mantinieks) izmantos savas tiesības un apstrīdēs mantojuma līgumu tiesā, bet notārs saņems attiecīgu paziņojumu par to, ka ir celta mantojuma prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, notārs apturēs lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā. Gadījumā ja mantojuma līgums ar tiesas spriedumu tiks atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, zvērināts notārs aicinās likumiskos mantiniekus izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu vai tā atraidīšanu. Savukārt, ja tiesa prasību noraidīs, notārs taisīs notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā (mantojuma apliecību).
Nobeigumā vēlētos norādīt, ka skaidrojumā ir minētas vissvarīgākās darbības, kas mantiniekiem ir jāveic, lai saņemtu mantojumu. Katrā konkrētajā gadījumā situācija var atšķirties, līdz ar to mainīsies arī nepieciešamo darbību uzskaitījums. Notārs, izvērtējot konkrēto situāciju raksturojošus dokumentus, vienmēr izskaidros, kā pareizi rīkoties un piedāvās labāko tiesiskās palīdzības veidu.
