Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izdienas pensiju maksā līdz 62 gadu vecuma sasniegšanai, pēc tam piešķir vecuma pensiju, kas nevar būt mazāka par izdienas pensiju. Likumā ir definēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem izdienas pensiju apmēru nesaglabā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ar likuma „Par valsts pensijām” grozījumiem vairākas normas saistībā ar izdienas pensijām likumu sakārtošanas nolūkā ir saskaņotas ar citos normatīvajos aktos izdienas pensiju saņēmējiem paredzētajām. Izmaiņas LV portālam paskaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Baiba Felsberga.
Likuma pārejas noteikumu 12.punkta trešā daļa attiecībā uz izdienas pensijām ar grozījumiem ir formulēta plašāk un detalizētāk, nosakot, ka personām, kurām izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" un kuras pensijas vecumu (62 g.) sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, izdienas pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. Vecuma pensija nedrīkst būt mazāka par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim, izņemot gadījumus, kad tiesības uz vecuma pensiju tiek iegūtas tikai sakarā ar starptautisko līgumu sociālās drošības jomā vai Eiropas Regulas Nr.883/2004 piemērošanu, vai gadījumu, kad apdrošināšanas stāžs, par kuru aprēķināta vecuma pensija, ir mazāks par apdrošināšanas stāžu, par kuru aprēķināta izdienas pensija.
Šajā normā ir ietverti divi jauni nosacījumi. Viens attiecas tikai uz pensijām, kas saistītas ar nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)". Tās ir pensijas, kas iekšlietu iestāžu darbiniekiem piešķirtas līdz 1998.gada 1.janvārim (izdienas pensijas policistiem un citiem). Savulaik šīs pensijas maksāja Iekšlietu ministrija, kopš 2011.gada – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Savukārt no 1998.gada ir speciālais likums "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", un viņiem izdienas pensijas piešķir ne vairs pēc nolikuma, bet pēc šī speciālā likuma.
Tajā pateikts, ka izdienas pensiju maksā līdz 62 gadu vecuma sasniegšanai, pēc tam izdienas pensiju pārtrauc un piešķir vecuma pensiju. Lai vienādotu nosacījumus, ir veikti grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Jo līdz šim bija tā, ka iekšlietu iestāžu darbinieku izdienas pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar jau minēto nolikumu, varēja turpināt maksāt arī pēc 62 gadu vecuma sasniegšanas. Izdienas pensija var būt piešķirta diezgan sen, piemēram, 1995.gadā, un, ja cilvēks 2012.gadā sasniegs pensijas vecumu, viņam izdienas pensiju pārtrauks maksāt un būs jāpieprasa vecuma pensija.
Šajā normā ir paredzēts nosacījums – vecuma pensija nevar būt mazāka par izdienas pensiju, kas saņemta līdz tam.
"Vecuma pensija nevar būt mazāka par izdienas pensiju."
Taču izdienas pensiju apmēru nesaglabā tad, ja tiesības uz vecuma pensiju rodas, tikai summējot apdrošināšanas periodus Eiropas Savienībā un/vai valstīs, ar kurām Latvijai ir līgumi sociālās drošības jomā. Piemēram, cilvēkam ir 15 gadu izdienas stāžs, par kuru ir piešķirta izdienas pensija sakarā ar darbu iekšlietu iestādē. Vecuma pensijai ir aprēķināts tikai 8 gadu apdrošināšanas stāžs Latvijā atbilstoši pašreizējiem normatīvajiem aktiem, savukārt 7 gadu apdrošināšanas periodu ir apstiprinājusi Baltkrievijas kompetentā iestāde. Piešķirot vecuma pensiju, abu valstu apdrošināšanas periodi tiek summēti, tāpēc cilvēkam ir nepieciešamais 10 gadu apdrošināšanas stāžs, lai rastos tiesības uz Latvijas pensiju. Latvijas vecuma pensiju maksā tikai par 8 gadiem, nesaglabājot iepriekš piešķirtās izdienas pensijas apmēru. Par 7 gadu Baltkrievijas apdrošināšanas periodu cilvēks var saņemt pensiju no Baltkrievijas.
Un otrs jaunais nosacījums, kad izdienas pensiju nesaglabā, ir gadījumā, ja personas apdrošināšanas stāžs, par kuru aprēķināta vecuma pensija, ir mazāks par stāžu, par kuru aprēķināta izdienas pensija. Šādi gadījumi var būt saistīti ar to, ka līdz 1995.gadam bija cits normatīvais regulējums (piemēram, LR nepilsonim varēja ieskaitīt izdienas stāžā dienestu Kazahstānā, Turkmenistānā u.c.).
Likuma 37.pants paredz apbedīšanas pabalstu un mirušā laulātā nesaņemtās pensijas izmaksu.
Iepriekš bija tikai noteikts: ja laulātie ir pensijas saņēmēji, tad, ja viens nomirst, otram piešķir pabalstu divu pensiju apmērā. Tagad ir precizēts, uz kāda veida pensijas saņēmējiem tas ir attiecināms, proti, ja šajā likumā noteiktās pensijas saņēmējs "ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs".
"Piešķirot vecuma pensiju, valstu apdrošināšanas periodus summē."
Izdienas pensiju likumos jau līdz šim bija noteikts: ja nomirst izdienas pensijas saņēmējs (piemēram, tiesnesis, iekšlietu iestāžu darbinieks), pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības saņemt laulātā pabalstu. Taču likumā "Par valsts pensijām" nebija regulējuma situācijai, kad nomirst vecuma pensijas saņēmējs, bet pārdzīvojušais laulātais ir kādas no iepriekš minētās izdienas pensijas saņēmējs. Tāpēc tagad likumā ar grozījumiem ir iekļauta arī norāde uz izdienas pensijas saņēmējiem.
Likuma "Par valsts pensijām" visi grozījumi stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Pašreiz plaši tiek apspriestas nākamās ieceres, tai skaitā par pensijas vecuma palielināšanu. Ar grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" pārejas noteikumi papildināti ar 58.punktu, kas nosaka: Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.maijam iesniedz Saeimai likumprojektu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai, izvērtējot arī iespējas paaugstināt vecumu, pēc kura sasniegšanas personām ir tiesības uz vecuma pensiju, pagarināt vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, kā arī noteikt tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
