Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katram cilvēkam, kurš dodas pensijā, ir svarīgi apzināt un pierādīt visu informāciju par savu darba stāžu, jo tam ir ļoti liela nozīme pensijas kopējā kapitāla aprēķinā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pagājušā gada 31.decembrī beidzās likuma pārejas noteikumu 41.punktā noliktais termiņš, līdz kuram vienlaikus ar pensiju tika piešķirta arī piemaksa (70 santīmu par katru apdrošināšanas stāža pilnu gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim jeb vienkāršāk – līdz 1996.gadam). No šā gada 1.janvāra jaunpiešķirtajām pensijām šīs piemaksas vairs nav. Tiem, kam pensijas piešķirtas līdz pagājušā gada 31.decembrim, piemaksa ir saglabāta, pensionāri tās saņem. Piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam vēl iespējams saņemt arī tad, ja cilvēks šogad pensiju pieprasīs ar atpakaļejošu datumu, jo pensiju, arī priekšlaicīgo, var pieprasīt gadu iepriekš.
Taču attiecībā uz darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam, nekas nemainās, pensijas aprēķinā šos gadus ņem vērā tāpat kā iepriekš, pamatojoties uz dokumentiem, kas apdrošināšanas stāžu pierāda.
Sākuma kapitālu aprēķinam izmanto lielāko valsts vidējo algu
Piešķirot pensiju, periodam līdz 1996.gadam aprēķina sākuma kapitālu, ko nosaka, pamatojoties uz personas 1996.-1999.gada vidējo iemaksu algu. Ja cilvēka alga tajos gados bija maza, bet kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, piemēro vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī minētajā četru gadu periodā. Šis nosacījums likumā bija paredzēts līdz 2011.gada 31.decembrim.
Ar grozījumiem likuma pārejas noteikumu 33.punktā šādas formulas piemērošanas termiņš pagarināts par diviem gadiem - līdz 2013.gada 31.decembrim. Šis nosacījums nozīmē, ka pensijas sākuma kapitālam, ko cilvēkam aprēķina līdz 1996.gada 1.janvārim, izmanto vidējo algu valstī, nevis konkrētās personas algu.
Saskaņā ar likumu katra cilvēka pensijas sākuma kapitāla (par periodu līdz 1996.gadam) aprēķināšanai izmantoto pašas personas vidējo iemaksu algu no 1996. līdz 1999.gadam un aktualizē ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksiem tajā gadā, kad cilvēks dodas pensijā. Valsts vidējā alga pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai tiek aktualizēta (indeksēta) tāpat kā personas alga, līdz ar to minētajiem četriem gadiem noteiktā valsts vidējā alga palielinās. To tad arī piemēro, aprēķinot pensijas sākuma kapitālu (par stāžu līdz 1996.gadam) tiem cilvēkiem, kuri dodas pensijā un kuriem alga minētajos četros gados ir bijusi mazāka nekā valsts vidējā alga. Šāda kārtība būs arī šogad un vēl līdz 2013.gadam.
"Valsts algu pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai indeksē tāpat kā personas algu."
2012.gadā piešķirot pensiju, tiem cilvēkiem, kuriem stāžs nav mazāks par 30 gadiem, pensijas aprēķinā (formulā) izmanto valsts vidējās algas rādītāju - Ls 425,70. Tā ir to četru gadu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī un ir aktualizēta ar katram gadam noteiktajiem indeksiem. (Tā nav kārtējā gada vidējā alga valstī, ko aprēķina Centrālā statistikas pārvalde.)
Salīdzināšanai. Pērn, piešķirot pensiju, šī valsts vidējā alga (1996.-1999.gadā) personas pensijas kapitāla aprēķināšanai bija 428,07 lati. Tātad, ja cilvēkam piešķirs pensiju ar atpakaļejošu datumu, tas ir, pagājušajā gadā, un ja no 1996. līdz 1999.gadam viņa alga (arī pēc aktualizācijas) izrādīsies mazāka par 428,07 latiem, tad viņa sākuma kapitāla noteikšanai piemēros valsts vidējo algu – 428,07 latus.
Kā redzams, šogad piemērojamā valsts vidējā alga ir par dažiem latiem mazāka nekā bija pērn. Tas saistīts ar indeksu atšķirību un to ietekmi.
Svarīgi ir tas, ka šīs normas piemērošanai obligāts nosacījums ir 30 gadu stāžs. Jo tiem cilvēkiem, kuriem ir mazāks darba stāžs, pensijas aprēķinā izmanto tikai viņu pašu iemaksu algu. To arī indeksē (aktualizē), taču, ja cilvēka alga tajos gados bija niecīga, saprotams, ka arī pensija galarezultātā būs pieticīga. Tāpēc likuma pārejas noteikumu 13.punktā ir paredzēts, ka pensijas pieprasītāja vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta pensija. 2012.gadā piešķirot pensiju, pensijas aprēķinā šādos gadījumos tiek izmantota alga Ls 151,11.
Tāpēc katram cilvēkam, kurš dodas pensijā, ir svarīgi apzināt un pierādīt visu informāciju par savu darba stāžu, jo, kā redzam, tam ir ļoti liela nozīme pensijas kopējā kapitāla aprēķinā.
Mazajām pensijām minimālie apmēri saglabāti
Likumā ir vēl viena korekcija, kura nepasliktina nākamo pensionāru situāciju, proti, saglabāts vecuma pensijas minimālais apmērs. Pārejas noteikumu 34.punkts noteica, ka līdz 2011.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:
Tātad šis likuma nosacījums vairs nav spēkā. Taču, kā paskaidro B.Felsberga, attiecībā uz pensijas minimālajiem apmēriem nekas tomēr nav mainījies. Jo pensiju minimālie apmēri tagad nav noteikti likumā, bet ir Ministru kabineta noteikumos. Savukārt likumā šis nosacījums nostiprināts 12.pantā, kas paredz, ka personām, kurām piešķirta vecuma pensija, sasniedzot 62 gadu vecumu, pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo vecuma pensiju.
"Šogad piemērojamā valsts vidējā alga ir par dažiem latiem mazāka nekā bija pērn."
Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumos Nr.924 "Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru" ir tie paši koeficienti, kādi bija likuma pārejas noteikumos, proti, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, piešķirama pensija ar koeficientu ir 1,1 (tas nozīmē, ka ar apdrošināšanas stāžu līdz 20 gadiem pensija nevar būt mazāka par 49,50 latiem) utt.
Sociālā nodrošinājuma pabalsts valstī ir 45 lati mēnesī, invalīdiem kopš bērnības –75 lati mēnesī.
Turpmāk vēl.
