Pensiju likuma grozījumi sociālās drošības sistēmas saglabāšanai

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pensijas vecuma paaugstināšana ir galvenā izmaiņa. Ir arī vairākas citas – kā pastāvīga norma ir iekļauta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja, kas līdz šim  ir noteikta likuma Pārejas noteikumos, vispirms līdz 2011.gada 31.decembrim, tagad – līdz 2013.gada 31.decembrim.  Pārmaiņas paredzētas izdienas pensiju saņēmējiem.

Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā valdība apstiprināja 2010.gada 17.novembrī. Politiskās opozīcijas un sabiedrisko grupu aizstāvju atbalsts jau toreiz bija tikai vienam priekšlikumam – no 10 līdz 15 gadiem palielināt obligātās apdrošināšanas stāžu. Valdība 28.februārī apstiprināja izmaiņas, lai novērstu pieaugošos riskus sociālās drošības sistēmas stabilitātei un deficīta veidošanos sociālajā budžetā. Koncepcijas korekcijām atbilstoši ir jaunie grozījumi pensiju likumā. 

Jau pagājušā gada decembrī pieņemtajos grozījumos likumā "Par valsts pensijām" tika noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.maijam iesniedz Saeimai likumprojektu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai, izvērtējot arī iespējas paaugstināt vecumu, pēc kura sasniegšanas personām ir tiesības uz vecuma pensiju, pagarināt vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, kā arī noteikt tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

Pirmos reforma skars 1952.  un 1954.gadā dzimušos

Ar grozījumiem likumā plānots pensionēšanās vecumu (kas pašreiz ir 62 gadi) pakāpeniski paaugstināt: 2014. un 2015.gada 1.janvārī – par trim mēnešiem; sākot ar 2016.gadu, ik gadu - par sešiem mēnešiem, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Likuma 11.panta "Tiesības uz vecuma pensiju" grozījumos iekļauti arī jaunie minimāli nepieciešamā apdrošināšanas stāža nosacījumi. No 2014.gada 1.janvāra tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, bet no 2020.gada 1.janvāra –, kuriem nav mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

Tātad pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši 1952.gada 1.janvārī un pēc tam. No 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim dzimušie varēs pensionēties 62 gados un 3 mēnešos, no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim dzimušie - 62 gados un 6 mēnešos. Iedzīvotājiem, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija, pensionēšanās vecums būs 65 gadi.

Turpināt pensionēties saskaņā ar pašreiz likumā noteiktajiem termiņiem varēs līdz 1951.gada 31.decembrim dzimušie.

"1955.gada 1.jūlijā un turpmāk dzimušajiem pensionēšanās paredzēta 65 gadu vecumā."

Grozījumu projekts arī paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, saglabāsies tiesības doties priekšlaicīgā pensijā divus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas. Taču arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegti 63 gadi. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.

Priekšlaicīgajā pensijā izmaksājamo summu plānots saglabāt 50% apmērā no piešķirtās.

Vienlaikus pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, - piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajiem u.c. personām.

Turpmāk valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžā ieskaitīs arī algoto pagaidu sabiedrisko darbu periodu, jo no 2012.gada 1.janvāra par bezdarbniekiem, kuri nodarbināti šajos darbos, valsts maksā apdrošināšanu pensijai.

Pensijas saņēmēju kļūst vairāk

Grozījumu nepieciešamība koncepcijā pamatota ar demogrāfisko un sociālā budžeta situāciju. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, sākot ar 2010.gadu, demogrāfiskā noslodze ar pensijas vecuma iedzīvotājiem sāk pieaugt, un pieauguma temps kļūst straujāks: 2009.gada sākumā darbspējas vecumu pārsniegušo skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā bija 303 personas, 2010.gada sākumā – 306 personas, 2011.gada sākumā – jau 311 personas. Savukārt tautas skaitīšanas rezultāti rāda, ka  2011.gada 1.martā darbspējas vecumā bija 1 326 019 iedzīvotāji, virs darbspējas vecuma – 450 124, tātad darbspējas vecumu pārsniegušo skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā bija 339 personas jeb par 28 vairāk nekā 2011.gada sākumā.

Straujo sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzes kāpumu 2010.gada janvārī salīdzinājumā ar 2009.gada janvāri veicinājis gan sociālo iemaksu veicēju skaita samazinājums par gandrīz 160 tūkstošiem, gan pensionāru skaita pieaugums par 9 tūkstošiem. 2011.gada sākumā, salīdzinot ar 2010.gada sākumu, sociālo iemaksu veicēju skaits gan ir pieaudzis par 22,9 tūkstošiem, taču par 3,6 tūkstošiem pieaudzis arī pensionāru skaits. Līdz ar to kopumā tikai nedaudz mazināta sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze, norādīts koncepcijā.

Sākot ar 2013.gadu, speciālajam budžetam ir plānota līdzekļu aizņemšanās no valsts pamatbudžeta.

Katru gadu palielinās arī izdienas pensionāru skaits – 2011.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, izdienas pensionāru skaits pieaudzis par 39 procentiem. Valdība paredz izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, kurā noteiktu pakāpeniski paaugstināt izdienas pensijas vecumu un pārskatīt izdienas pensijas stāžu, nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.

"Jau nākamgad sociālais budžets plāno aizņemties no pamatbudžeta."

Kopš 1998.gada izdienas pensiju loks pakāpeniski ir paplašinājies, un papildus no speciālā budžeta izmaksājamajām izdienas pensijām no valsts pamatbudžeta piešķir un izmaksā izdienas pensijas militārpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, prokuroriem, Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, diplomātiem un tiesnešiem.

Izdienas pensiju pensionēšanās vecums ir no 38 līdz 55 gadiem (izņemot tiesnešiem, kuriem izdienas pensijas vecums pašreiz ir 62 gadi).

Pēc CSP datiem, Latvijā ir pieaudzis paredzamais mūža ilgums. Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums 2010.gadā bija 73,8 gadi (vīriešiem – 68,8 gadi un sievietēm – 78,4 gadi). Pārdzīvojot kritiskos dzīves periodus, paredzamais mūža ilgums vīriešiem, kas 2010.gadā sasniedza 60 gadu vecumu, bija 16,1 gads  un sievietēm – 22 gadi, bet tiem, kuri sasniedza 65 gadu vecumu, – attiecīgi 13,2 gadi un 18,1 gads. Paredzamā mūža ilguma palielināšanās prognozēta arī turpmāk.

Sociālo budžetu atslogos tas, ka Pensiju likuma grozījumu projektā paredzēts līdz 2011.gada 31.decembrim piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas no 2014.gada 1.janvāra izmaksāt no valsts pamatbudžeta, nevis no sociālās apdrošināšanas budžeta, kā tas ir pašreiz.

Koncepcijā norādīts, ka minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšana veicinās iedzīvotājus veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku.

Iebilst pret pensijas vecuma paaugstināšanu

Pētījumu aģentūras "TNS Latvia" februāra aptaujā par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu  86% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šādu valdības lēmumu vērtējuši negatīvi, lasāms aģentūras mājaslapā ievietotajā informācijā. Tikai 11% to vērtējuši pozitīvi. Salīdzinoši biežāk negatīvu attieksmi pauduši nepilsoņi, bezdarbnieki, cilvēki ar personīgajiem ienākumiem līdz 100 latiem un lauku teritoriju iedzīvotāji.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība paziņojusi, ka atbalsta pensijas vecumam nepieciešamā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu no desmit uz piecpadsmit un tālāk arī uz divdesmit gadiem, izdienas pensiju piešķiršanas kārtības pārskatīšanu, bet nekādā gadījumā nepiekrīt nemotivētai pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2014.gada.

Labklājības ministrijas informācijā par grozījumiem ir atgādinājums, ka jau 1995.gadā apstiprinātajā Pensiju reformas koncepcijā bija paredzēta pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem 2015.gadā, kā arī bija paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas peridu.

Pensiju apmērs pieaug

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vidējā vecuma pensija šā gada janvārī bija 185,80 lati. Vecuma pensijas saņēma 482 797 pensionāri. Lielāka ir vidējā izdienas pensija – 216,52 lati. Izdienas pensiju saņēmēju skaits - 10 270 personas. Savukārt jaunpiešķirto (janvārī) vecuma pensiju vidējais apmērs bija 189,54 latu, jaunpiešķirto izdienas pensijas vidējais apmērs – 319,81 lats.  Saskaņā ar likumu, sasniedzot pensijas vecumu, izdienas pensionāram jāpieprasa vecuma pensija. Ja izdienas pensija ir lielāka nekā aprēķinātā vecuma pensija, cilvēks turpina saņemt lielāko pensiju.

Vecuma pensija (ar piemaksām) un saņēmēju skaits