Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Diskusijās par pensijas vecuma paaugstināšanu nereti uzsvērts, ka ne visās profesijās ir iespējams strādāt vēl vairāk gadu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
2011.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, jaunpiešķirto vecuma pensiju skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, t.sk. priekšlaicīgo pensiju skaits - gandrīz trīs reizes. Strauji samazinājies sociālo iemaksu veicēju daudzums.
2011.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmēju un pašnodarbināto) skaits ir samazinājies gandrīz par 20 procentiem. Vecuma pensionāru skaita pieaugums un sociālo iemaksu veicēju samazinājums ir palielinājis sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi ar vecuma pensijas saņēmējiem.
Tāds ir atsevišķu faktu fons un sociālā budžeta mazspējas tendence, kā arī demogrāfiskā situācija tagad un nākotnē, kāpēc valdība rosina sākt pakāpenisku pensijas vecuma paaugstināšanu no 2014.gada.
Plašāk un vairāk faktu deputātiem un sociālajiem partneriem izklāstīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs un Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Arvils Ašeradens.
Likumā "Par valsts pensijām" ir virkne grozījumu, taču galvenais ir pensionēšanās vecuma steidzināšana.
Valdības iesniegtie grozījumi likumā:
- - pa 3 mēnešiem ar 2014.gada 1.janvāri un 2015.gada 1.janvāri;
- - pa 6 mēnešiem ar 2016.gada 1.janvāri līdz 2020.gadam.
- - pa 3 mēnešiem ar 2014.gada 1.janvāri un 2015.gada 1.janvāri;
- - pa 6 mēnešiem ar 2016.gada 1.janvāri līdz 2020.gadam.
- bērna vecāks vai aizbildnis, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem,
- 5 gadus ātrāk varēs pieprasīt vecuma pensiju, ja laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai:
- ne mazāk kā 8 gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus;
- bērnu, kurš vismaz 8 gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti.
- par vienu un to pašu apdrošināšanas stāžu pensiju nemaksā vairākas valstis.
Sociālās apdrošināšanas situācija un grozījumu motivācija
LM uzsver, ka, nemainot likuma nosacījumus, pēc 20 gadiem speciālajā budžetā būs 1,43 miljardu latu deficīts. Ja korekcijas tiek ieviestas, tādā pašā periodā sagaidāms tikpat liels uzkrājums. Sociālā budžeta rezerve nepieciešama, ņemot vērā ekonomikas attīstības cikliskumu jeb vienkārši sakot – ja atkal valsts nonāks krīzē, ir nepieciešama nauda, lai atbalstītu tās skartās sociālās grupas.
A.Ašeradens informēja, ka grozījumi izstrādāti, balstoties uz iedzīvotāju skaita tendencēm un pēdējās tautas skaitīšanas datiem.
Problemātisku demogrāfisko ainu veido tas, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās un vienlaikus palielinās gados vecāku iedzīvotāju skaits. Joprojām mirstība pārsniedz dzimstību. Aprēķinos tiek ņemts vērā arī migrācijas faktors. Prognozēs lēsts, ka ik gadu Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies vidēji par 25 tūkstošiem. Nākamajā tautas skaitīšanā (2021.gadā) Latvija varētu kļūt vēl par 12% iedzīvotāju mazskaitlīgāka.
Tātad pieaugs sociālās apdrošināšanas sistēmas slodze. Jau pašreiz Latvijā uz 1,3 strādājošiem ir viens pensionārs. Eiropas Savienībā šī proporcija ir 2 pret 1. Attīstītajās ES valstīs sociālais budžets veido aptuveni vienu ceturtdaļu no kopējā valsts budžeta, Latvijā sociālā budžeta īpatsvars ir daudz lielāks – gandrīz trešdaļa no kopējā budžeta.
"Latvijā uz 1,3 strādājošiem ir viens pensionārs. ES šī proporcija ir 2 pret 1."
Statistika rāda, ka arī Latvijā tomēr pieaug mūža ilgums tiem cilvēkiem, kas sasnieguši pensijas vecumu: desmit gados tas pieaudzis sievietēm par 2,2 gadiem, vīriešiem – par 1,7 gadiem. Tas ir svarīgs rādītājs arī pensijas apmēra aprēķināšanā (ja sagaidāmais mūža ilgums pieaug, pensija var kļūt mazāka). Taču vidējā apdrošināšanas iemaksu alga būtiski nepieaug, tas nozīmē – pensijas būs mazas. Minimālo darba algu (līdz 200 latu), no kā Latvijā maksā sociālo nodokli, saņem 37 procenti jeb 288 tūkstoši strādājošo. Vidējā pensija pašreiz ir 186 lati mēnesī. Ja atvietojuma līmenis ir 40% (tik, cik cilvēks varētu saņemt, aizejot pensijā), viegli aprēķināt, kāda ir sagaidāmā (pirmā līmeņa) pensija gandrīz trešdaļai miljona minimālās algas saņēmēju.
Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta atbildības jomas ir ne tikai pensiju apdrošināšana, bet arī maternitātes un vecāku apdrošināšana, bezdarba apdrošināšana, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, slimības apdrošināšana.
LM pārstāvis izstrādātos grozījumus Pensiju likumā raksturoja kā finanšu manevru, lai novērstu speciālā budžeta izsīkumu un stabilizētu situāciju gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.
Speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus; pērn par 125 miljoniem latu, šogad – par 134 miljoniem latu. Jau nākamgad plānots 50,5 miljonu latu aizņēmums no pamatbudžeta. Veicot ieteiktos grozījumus likumā, jau 2015.gadā speciālo budžetu varētu līdzsvarot. Ir arī aprēķināts, ka, samazinot izdevumus, jau 2015.gadā varētu sākt veidot šī budžeta uzkrājumu.
A.Ašeradens paskaidroja: tā ir normāla Eiropas Savienības valstu prakse, ka sociālais budžets strādā ar rezervi. Latvijā tā ir nepieciešama, lai aizsargātos pret iespējamām nevēlamām situācijām, varētu palielināt mazās pensijas un atgriezties pie pensiju indeksācijas.
Labklājības ministrija ir analizējusi arī makroekonomikas rādītājus, bezdarba situāciju pirmspensijas vecuma iedzīvotāju vidū, izklāstījusi valsts iespējamo atbalstu bezdarba riska piemeklētajiem.
Saeimas deputātiem un sociālajiem partneriem tika paskaidrota grozījumu atbilstība Satversmei.
Opozīcija, arodbiedrības, pašvaldības, pensionāri - pret
Nodoms un vajadzība celt pensijas vecumu sabiedrībai nav svešs. Apspriešana un diskusijas ilgst ne pirmo gadu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atgādināja jau labu laiku daudzinātās aptaujas datus, ka 88 procenti iedzīvotāju iebilst pret pensijas vecuma paaugstināšanu. Arodbiedrības uztur spēkā savulaik rosināto un atbalstīto priekšlikumu sākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tikai no 2016.gada, taču ne par sešiem mēnešiem, bet par trim mēnešiem ik gadu. (LM savulaik jau ir atgādinājusi arī par savu piekāpšanos – saglabāt divu gadu priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, kas jau ir pagarināta un ko tagad ar grozījumiem paredzēts iekļaut likumā kā pastāvīgu normu. Tāpēc LM, lai sociālā budžetu situāciju sakārtotu ātrāk, arī ierosināja pensijas vecumu sākt paaugstināt ātrāk.)
Latvijā pensiju saņem gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju. Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis Andris Siliņš atzina, ka pašreizējie pensionāri būtu ieinteresēti, lai speciālais budžets būtu ne tikai līdzsvarots, bet pensijas arī indeksētu. Tomēr federācijas valdē ir pieņemts lēmums piekrist, ka pensijas vecumu sāk paaugstināt tikai no 2016.gada.
"Nodoms un vajadzība celt pensijas vecumu sabiedrībai nav svešs."
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja vietniece Ineta Rezevska atsaucās uz starptautiskām normām, norādot uz pamatprasību – esošās sociālās drošības sistēmas – aizsardzību no nepamatotas iejaukšanās. Tiesībsargs atbalsta pāreju uz jauno sistēmu no 2016.gada.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Silvija Šimfa, par termiņiem piekrītot arodbiedrībām un Tiesībsargam, kā argumentu minēja arī to, ka pašreiz nav kompensācijas mehānisma, kā novērst darba un ienākumu zaudēšanas riskus cilvēkiem pirmspensijas vecumā.
Sociālās komisijas deputāts Andrejs Klementjevs nosauca par upuriem 52 tūkstošus cilvēku, kurus pirmos skars pensiju sistēmas reforma, jo pirmspensijas vecumā ir visaugstākais bezdarba līmenis.
A.Ašeradens, iebilstot pret apzīmējumu "upuri", skaidroja, ka sociālā budžeta reforma un bezdarba situācija ir analizējama atsevišķi. Pašreiz darba vietu skaits pieaug. LM parlamentārais sekretārs arī uzsvēra, ka pārejas laiks ir pietiekami ilgs. Bezdarba problēmas iedzīvotājiem vecumā virs 55 gadiem vēl papildu tiks amortizētas ar valsts programmām, tostarp – mūžizglītības iespējām. Tāpēc Saeimas komisijas sēdē bija klāt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. 28.martā Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Labklājības ministriju ir formulējusi desmit risinājumus, kā mainīt pieaugušo izglītību (arī sabiedrības novecošanas ietekmē), jo līdz šim tai nav pievērsta pienācīga uzmanība.
Komisija atbalstīja likumprojekta virzību pirmajam lasījumam. Nobalsoja arī par to, ka priekšlikumu iesniegšanai atvēlēs laiku līdz 28.aprīlim.
Iespējamā pensionēšanās vecuma palielināšana, sākot ar 2014.gadu
