Pensiju likuma grozījumu izskatīšana kompromisu diskusijās ieilgst

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) diskusijās, kurās piedalījās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzsvēra, ka likuma grozījumus trijos lasījumos domāts pieņemt jau šajā Saeimas sesijā, tātad līdz Jāņiem.

Pamatkompromiss likuma grozījumos ir saistīts ar pensiju reformas sākuma gadu un tempu.

Vēl iepriekšējā valdībā apstiprinātajā Koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā bija paredzēts, ka pensijas vecums ir jāpaaugstina līdz 65 gadiem. Bija arī formulēts, ka pakāpeniska pāreja uz to sāktos 2016.gadā, par sešiem mēnešiem ik gadu. Tā kā sociālais budžets ir kritiskā stāvoklī un tajā turpmākajos gados iezīmējas simtiem miljonu latu deficīts, Labklājības ministrija ierosināja sākt pāreju ātrāk - 2014.gadā, pirmajos divos gados pieliekot klāt pa trim mēnešiem, pēc tam – pa sešiem. Kategoriski pret termiņa maiņu ir izteikušās gan sabiedriskās organizācijas, gan Saeimas opozīcija, uzturot spēkā iepriekš koncepcijā noteikto 2016.gadu.

"Pāreja uz 65 gadu pensionēšanās vecumu būs lēnāka."

Nav līdzējis arī tas, ka Labklājības ministrija pērn decembrī atbalstīja likuma pārejas noteikumos līdz 2011.gadam paredzētās priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pagarināšanu vēl uz diviem gadiem, tādējādi amortizējot pirmspensijas vecuma cilvēku iespējamā bezdarba riskus.

Likumprojekts Saeimā 19.aprīlī ir pieņemts pirmajā lasījumā, un jau ir izskanējuši brīdinājumi rosināt referendumu par Pensiju likuma grozījumiem un citas protesta akcijas pret jaunā termiņa (2014.gads) noteikšanu un citiem būtiskiem grozījumiem. Labklājības ministrija ar "Saskaņas centra" frakciju tomēr ir panākusi kompromisu; līdz ar to pāreja uz 65 gadu pensionēšanās vecumu būs lēzenāka, proti, tikai pa trim mēnešiem ik gadu, tomēr reforma sāksies 2014.gadā. Par šo priekšlikumu likuma grozījumos komisijas sēdē nobalsoja arī "Saskaņas centra" (SC) deputāti. Labklājības ministre otrdien izteica atzinību SC par konstruktīvu darbu.

Mazāks stāžs daudzbērnu un bērna invalīda vecākiem

Pavisam otrajam lasījumam ir iesniegti vairāk nekā 50 priekšlikumu. Vakar atbalstu sākotnēji neguva Andreja Klementjeva (SC) priekšlikums no 30 gadiem uz 25 gadiem samazināt nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, lai tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas būtu bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti.

A.Klementjevs paziņoja, ka turpmāk nepiedalīsies Pensiju likuma grozījumu izskatīšanā un kopā ar citiem savas frakcijas deputātiem atstāja komisijas sēdi.

Koalīcijas deputātu pieprasītajā pārtraukumā ar SC tikās labklājības ministre Ilze Viņķele. SC atgriezās komisijas sēdē, komisija par priekšlikumu balsoja vēlreiz un to pieņēma gandrīz vienbalsīgi.

Atsauc priekšlikumu atbilstoši Saeimas kārtības rullim

Pensijas vecuma paaugstināšana un citi likuma grozījumi ir nepieciešami sociālā budžeta saglābšanai un ilgtspējas nodrošināšanai. Katra jauna labvēlīga norma ir papildu izdevumi.

Pirms tam komisija jau bija atbalstījusi deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikumu iekļaut likumā papildinājumu, kas vecākiem, kas audzinājuši piecus un vairāk bērnus, vai bērnu invalīdu, ļautu iegūt apdrošināšanas stāžu par laiku no 1991. līdz 1996.gadam, kad nestrādājošajiem vairāku grupu iedzīvotājiem vajadzēja maksāt vienu procentu sociālo nodokli no toreiz noteiktā iztikas minimuma, lai šos gadus ieskaitītu apdrošināšanas stāžā. Bet ne visi cilvēki to ir darījuši, tāpēc šos gadus stāžā neieskaita.

Deputāta priekšlikums paredzēja, ka tie, kas nebija saskaņā ar toreiz spēkā esošajām likuma prasībām maksājuši sociālo nodokli viena procenta apmērā, varēs to izdarīt ar atpakaļejošu datumu, lai šos gadus ieskaitītu apdrošināšanas stāžā. Šāda pretimnākšana ļautu papildināt ātrākas pensijas saņemšanai nepieciešamo stāžu, jo, lai būtu tiesības uz pensiju piecus gadus ātrāk, pašreiz likumā noteiktais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 30 gadu. Par šo problēmu jau iepriekš ir runāts Demogrāfijas apakškomisijā, kurā piedalījās arī konkrēta ģimene.

Taču priekšlikums par 1991.-1995.gadā nesamaksātā sociālā nodokļa parāda samaksas iespēju komisijas sagatavotajā redakcijā tika paplašināts, lai, kā argumentēja ministre, nebūtu nekādu risku kādam Satversmes tiesā apstrīdēt normu, kas formulēta tikai vienas grupas interesēs. Arī tie, paredzams, būtu jauni izdevumi no pensiju budžeta, turklāt vēl nezināmam cilvēku skaitam.

"2025.gadā, lai saņemtu vecuma pensiju, būs nepieciešams 20 gadu apdrošināšanas stāžs."

Pēc labklājības ministres lūguma I.Parādnieks savu priekšlikumu atsauca, ko komisijas izteiktajā redakcijā jau deputāti bija atbalstījuši. Sarežģītajā situācijā komisijas vadītājai nācās ieskatīties Saeimas kārtības rullī. Tā 95.¹pants nosaka: priekšlikumu, kas atbalstīts atbildīgajā komisijā, var atsaukt tikai ar atbildīgās komisijas piekrišanu. Priekšlikumu atsauc, par to paziņojot rakstveidā Prezidijam vai atbildīgajai komisijai vai mutvārdos atbildīgās komisijas sēdē vai Saeimas sēdē. Ja par priekšlikuma atsaukšanu paziņots mutvārdos atbildīgās komisijas sēdē, par to izdarāma atzīme attiecīgās sēdes protokolā.

Komisija, balsojot vēlreiz, izslēdza šo priekšlikumu no otrajam lasījumam sagatavotajiem. I.Parādnieks pauda: tā kā deputāti jau ir atbalstījuši normu par nepieciešamā apdrošināšanas stāža samazināšanu no 30 līdz 25 gadiem, lai būtu tiesības piecus gadus ātrāk pensionēties piecu bērnu un bērna invalīda vecākiem, iespējams, ar šādu grozījumu šo vecāku iespējas sasniegt nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu būs nodrošinātas. Tomēr deputāts paturot tiesības līdz trešajam lasījumam vēlreiz pārdomāt savu ierosinājumu.

Priekšlaicīgajai pensija – 50 procenti

LV portāls jau ir rakstījis par likumprojektā iekļautajiem grozījumiem. Atsevišķos ir izdarītas korekcijas, visbūtiskākā – pārejas perioda termiņā.

Komisija atbalstīja pensijas vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, kā tas bija paredzēts arī Labklājības ministrijas piedāvātajā redakcijā, taču pāreja uz nākamo vecuma slieksni ir pagarināta – tā notiks nevis līdz 2020.gadam, bet līdz 2024.gada 31.decembrim. Tas nozīmē: pensijas vecums 2025.gadā būs 65 gadi. Attiecīgi priekšlaicīgajā pensijā tad varēs doties 63 gadu vecumā. Likumprojekta pirmā lasījuma redakcija paredzēja pensionēšanās vecumu paaugstināt straujāk, reformu noslēdzot 2020.gadā.

2025.gadā, lai saņemtu vecuma pensiju, būs nepieciešams 20 gadu apdrošināšanas stāžs. Pašreiz tas ir 10 gadi. Savukārt no 2014.gada līdz 2024.gadam, lai varētu saņemt vecuma pensiju, būs jābūt vismaz 15 gadu darba stāžam.

Komisija ir noraidījusi vairākus sociālo partneru priekšlikumus, kurus Labklājības ministrija nebija atbalstījusi arī iepriekš. Nav atbalstīts priekšlikums palielināt priekšlaicīgās pensijas apmēru no pašreizējiem 50 uz 80 procentiem (ko ierosināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība).