Pensiju likuma grozījumos 2.lasījumam iekļauj atvieglojumus par smagiem darbiem

Ātrāka pensionēšanās par darbu smagos un kaitīgos apstākļos pašreiz ir iekļauta likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumos. Tātad šī norma pēdējos gados tika noteikta uz laiku – likuma pārejas noteikumu 9.punktā līdz 2011.gada 31.decembrim bija paredzētas tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.

Pērn ar grozījumiem likumā šīs iespējas termiņš atkal tika pagarināts - līdz 2013.gada 31.decembrim. Likumā ir noteikts, kāds cilvēkam ir nepieciešamais kopējais darba stāžs un šajos darbos nepieciešamais stāžs, kā arī vecums, no kura pensiju var pieprasīt. Šis vecums pakāpeniski katra gada 1.jūlijā pieaug par pusgadu.

"Ja stāžā ietilpst smago un kaitīgo darbu gadi, pensijas vecums būs par diviem gadiem mazāks."

Savukārt tiesības ir tikai tiem, kuriem līdz 1996.gadam ir speciālais stāžs un kuri noteiktu laiku ir strādājuši darbos un profesijās, kas iekļautas Ražotņu, nozaru, cehu, profesiju un amatu sarakstos Nr.1 un Nr.2, kas apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr.1173.

Pēc 1996.gada šajos darbos un profesijās speciālais stāžs vairs netiek uzskaitīts.

Pašreiz Saeimā izskatāmajos likuma grozījumos komisija otrajam lasījumam atbalstīja Labklājības ministrijas ierosinājumu – tiesības pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms likumā noteiktā pilnā pensijas vecuma cilvēkiem, kuru darba stāžā ir arī gadi darbu smagos un kaitīgos apstākļos. Tas nozīmē, ka, izmantojot iespēju doties pensijā divus gadus ātrāk, šie cilvēki saņems pilnu pensiju. LM pārstāvji skaidroja, ka nevienam, kam jau pašreiz ir tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, situācija ar ierosinātajiem grozījumiem netiek pasliktināta, bet tikai uzlabota.

Vienlaikus no likuma pārejas noteikumu 9.punkta ir svītrots atviegloto pensiju līdzšinējais noteiktais ierobežojošais termiņš – 2013.gada 31.decembris.

Tiks koriģēta arī likuma norma, lai apdrošināšanas stāžam pielīdzināto gadu skaitā turpmāk ierēķinātu arī tos PSRS obligātā militārā dienesta gadus, kad dienēts citā valstī, ne tikai toreizējās PSRS teritorijā, bet, piemēram, Vācijā, Polijā, Ungārijā, Afganistānā un citur.

LV portāls jau rakstīja, ka pagājušonedēļ komisija atbalstīja pensijas vecuma paaugstināšanu, sākot no 2014.gada, ik gadu par trim mēnešiem. Tātad no 2014.gada 1.janvāra pensionēšanās vecums būs 62 gadi un trīs mēneši, no 2015.gada 1.janvāra – 62 gadi un seši mēneši utt. 2015.gada 1.janvārī pilnais pensijas vecums būs 65 gadi.

Kā pastāvīga norma turpmāk būs divu gadu priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja, kas līdz šim ir terminēta (līdz 2013.gada 31.decembrim) pārejas noteikumos. Priekšlaicīgās pensijas saņemšanas laikā izmaksās 50% no aprēķinātās pensijas (tāpat kā pašreiz). No 2014.gada būs lielāks vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamais minimālais darba stāžs – 15 gadu (pašreiz 10 gadu). Pēc pensiju reformas pabeigšanas no 2025.gada obligātais darba stāžs būs 20 gadu.

Atbildīgā komisija ir atbalstījusi priekšlikumu no 30 uz 25 gadiem samazināt nepieciešamo minimālā darba stāžu, lai tiesības uz piecus gadus ātrāku pensionēšanos saņemtu piecu un vairāk bērnu vecāki, kā arī bērna invalīda aprūpētāji.

Iespējams, deputāti vēl iesniegs atsevišķus priekšlikumus arī turpmākajā likuma izskatīšanas gaitā, kas paredzēta trijos lasījumos. Piemēram, par darba stāža atzīšanu piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem periodā no 1991. līdz 1995.gadam, kad personai pašai bija jāsamaksā sociālais nodoklis 1% apmērā no toreizējā iztikas minimuma.

Ja tas netika maksāts, šos gadus apdrošināšanas stāžā neieskaita. Diskusijās komisijā atklājās, ka iespēja ar atpakaļejošu datumu nomaksāt šo nodokli (jeb pašreizējā terminoloģijā - sociālās apdrošināšanas iemaksas) var radīt neparedzamas sekas, tostarp tiesāšanos, ja šāda pretimnākšana tiek ar likumu atvēlēta tikai vienai grupai cilvēku.

"Stāžā ieskaitīs obligāto dienestu arī ārpus PSRS teritorijas."

Komisijā vairākuma atbalstu neguva priekšlikums iekļaut darba stāžā PSRS Bruņotajos spēkos pavadītos virsdienesta gadus. Taču arī šai normai ir aizstāvji gan opozīcijā, gan koalīcijā. Labklājības ministrija neatbalsta virsdienesta PSRS Bruņotajos spēkos iekļaušanu apdrošināšanas stāžā.

No Sociālo un darba lietu komisijā otrajam lasījumam iesniegtajiem gandrīz 60 priekšlikumiem otrajam lasījumam tiks piedāvāti 36 priekšlikumi. No sabiedriskajām organizācijām priekšlikumus otrajam lasījumam bija iesniegusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. Komisija nebija saņēmusi priekšlikumus no pensionāru organizācijām.