SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. februārī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pensijas
1
18
1
18

Pensiju likuma grozījumi. Priekšlaicīgās pensijas izvēle rūpīgi jāpārdomā (II)

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Izvēloties priekšlaicīgās pensijas iespēju, ja ir darbs un cilvēks turpina strādāt, ir jāizsver gan plusi, gan mīnusi.

FOTO: LV portāla infografika

Katram cilvēkam ir savi iemesli, kāpēc viņš izvēlas doties priekšlaicīgā pensijā vai izmanto tiesības šo pensiju pieprasīt, bet turpina strādāt. Iepriekšējos gados tā daļēji ir izdevies mazināt krīzes gadu negatīvo indeksu uz pensijas gala summu. Noteikti nevar apgalvot, ka tas visos gadījumos būs tikai izdevīgums. Turklāt likumā „Par valsts pensijām” ir arī grozījumi, kas priekšlaicīgās pensijas saņēmējiem vairs neparedz tiesības uz citiem sociālā nodrošinājuma veidiem – invaliditātes un bezdarbnieku pabalstu, ja nu gadījumā laikā līdz pilnā vecuma pensijai šie riski iestājas.
Pensiju likuma grozījumus un attiecīgos Ministru kabineta noteikumus LV portālam skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Baiba Felsberga.

Likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 29.punktā par diviem gadiem (līdz 2013.gada 31.decembrim) ir pagarināts termiņš iespējai pieprasīt pensiju divus gadus pirms pensijas vecuma (62 g.) sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Iepriekšējos gados daudzi pieprasīja priekšlaicīgo pensiju, bet turpināja strādāt. To likums atļauj. Tāpat likums arī dod tiesības pieprasīt pensiju, arī priekšlaicīgo, ar atpakaļejošu datumu – gadu iepriekš. Tātad, ja tiesības uz pensiju pirms gada ir bijušas, tās var izmantot šogad.

Ja tiks pieprasīta priekšlaicīgā pensija ar 2011.gadu, vienlaikus pienāksies arī piemaksa (70 santīmi par katru pilnu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996.gadam). Pensijām, ko piešķir kopš šā gada 1.janvāra, kā skaidrots iepriekšējā rakstā, šīs piemaksas vairs nav.

Līdz ar to piemaksa ir vēl viens lielums naudas izteiksmē, par kuru domā tie, kam jāizšķiras, vai pieprasīt priekšlaicīgo pensiju. Ja pensiju pieprasa ar atpakaļejošu datumu, piemaksa tiek piešķirta.

Taču, ja cilvēks nolēmis pieprasīt priekšlaicīgo pensiju, jāzina, ka tā tiek aprēķināta un piešķirta uz mūžu. Tātad arī tad, ja cilvēks 60 gadu vecumā piešķirto pensiju nav  saņēmis, jo strādājis, 62 gadu vecumā viņš saņems tādu ikmēneša pensijas summu, kāda aprēķināta pieprasītajā datumā. Piemēram, ja priekšlaicīgās pensijas piešķirtais apmērs ir 220 latu mēnesī, bet, sasniedzot 62 gadu vecumu, tiek aplēsts, ka pensija tomēr varētu būt lielāka, teiksim, 250 latu, būs tomēr jādzīvo ar mazāko naudu - to, kas aprēķināta pēc priekšlaicīgās pensijas pieprasīšanas. 

Tātad - no iepriekš pieprasītās pensijas atteikties nevar, pensiju no jauna nevar rēķināt. Pensiju likumā nav normas, kas paredzētu iespēju piešķirt pensiju no jauna, uzsver B.Felsberga.

"Priekšlaicīgā pensija tiek piešķirta uz mūžu."

Tiesa, zudībā gadi līdz pilnajam pensijas vecumam neiet, ja cilvēks pēc pensijas pieprasīšanas, to nesaņemot, turpina strādāt, ir veiktas sociālās iemaksas, viņam papildinās pensijas kapitāls. Tāpēc par šiem diviem gadiem (vai īsāku periodu, kurā skaitās priekšlaicīgā pensija) ir iespējams veikt pensijas pārrēķinu tad, kad vecuma pensiju cilvēks reāli sāk saņemt. Protams, pensijas kapitāla pieaugums un papildu nauda, pārrēķinot pensiju, būs atkarīga no algas un sociālajām iemaksām, kādas būs bijušas pēc priekšlaicīgās vecuma pensijas piešķiršanas. No mazas algas un nelielām iemaksām arī pieaugums būs pieticīgs.

Vēl jāzina, ka, veicot pensijas pārrēķinu, indeksus nepiemēro kapitālam, kas uzkrāts kārtējā gadā un iepriekšējā gadā. Indeksu sāk piemērot tikai ar aizpērno gadu. Tad arī tam ir ietekme. Ja pirms tam bijuši valsts ekonomiskās krīzes gadi, jārēķinās ar negatīvā indeksa ietekmi, proti, pensijas kapitāla samazinājumu. Ja indekss ir pozitīvs, tas palielina pensijas kapitālu.

Pagājušajā gadā cilvēki, kuri devās priekšlaicīgā pensijā, bija satraukti, ka viņiem aprēķināta mazāka pensija nekā pie līdzīgiem nosacījumiem tiem, kas devušies pensijā gadu, divus agrāk. Vispārzināmais skaidrojums tam ir - uzkrāto pensijas kapitālu samazina indekss, kas pēdējos gados ir negatīvs. Ja tas attiektos tikai uz salīdzināmiem priekšlaicīgās pensijas gadījumiem, indeksa ietekme būtu saprotamāka. Taču neizpratni izraisa tas, ka mazāka var izrādīties pensija cilvēkam, kurš priekšlaicīgo pensiju nav prasījis, vēl šos divus gadus ir strādājis, papildinājis savu pensijas kapitālu un 62 gadu vecumā viņam aprēķina mazāku pensiju. Iznāk: jo ilgāk strādā, jo mazāk saņem?

Vajadzētu būt: jo ilgāk strādā, jo vairāk saņemm

Sociālās apdrošināšanas princips ir  – jo ilgāk strādā, jo vairāk saņem, aizejot pensijā,  uzsver B.Felsberga. Tam ir divi iemesli. Viens – tāpēc, ka ņem vērā vecumu: jo cilvēks vecāks, jo paredzamā mūža ilguma koeficients G ir mazāks, un, kopējo uzkrāto pensijas kapitālu dalot ar mazāku skaitli, iegūst lielāku summu (ikmēneša pensiju).

No šī viedokļa doties pensijā 62 gados ir izdevīgāk nekā 60 gados (62 gadu vecumā G ir 18,43, savukārt 60 gadu vecumam piemērojamais G ir 19,93). Otrs iemesls – ilgāk strādājot, cilvēkam uzkrājas lielāks pensijas kapitāls. Taču pensijas gala summu veido trīs lielumi pensijas aprēķina formulā: G, uzkrātais kapitāls un indekss. Tad, kad indekss bija pozitīvs, šie principi darbojās pilnā mērā.

Arī pašreiz koeficientam G ir tāda pati nozīme (jo vēlāk pensijā aiziet, jo dalāmais mazāks), uzkrātajam kapitālam arī ir ietekme, taču trešais parametrs – indekss – šajos gados pensijas kapitālam vairs nedod pieaugumu, bet to samazina. Indeksu nākamajam gadam nosaka iepriekšējā gada nogalē.

"Negatīvs indekss ir jau trešo gadu."

LV portāls jau rakstīja, ka negatīvs indekss ir jau trešo gadu (2009.gadam noteiktais - 0,9622, 2010.gadam - 0,7978, 2011.gada indekss atkal ir tuvu vieniniekam - 0,9945). Konkrētajam gadam noteiktais apdrošināšanas iemaksu algas indekss tiek izmantots vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai no tam sekojošā gada 1.janvāra. 2011.gadam noteiktais iemaksu algas indekss tiek piemērots vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai no 2012.gada 1.janvāra.

Taču iepriekšējais katra cilvēka pensijas kapitāla pieaugums (ko palielināja pozitīvie pirmskrīzes indeksi, kas bija virs skaitļa viens) nav pazudis. Proti, arī ar indeksiem virs vieninieka joprojām tiek aktualizēts kapitāls, sākot no 1996.gada, un šis pieaugums saglabājas.

Tiem, kas dodas pensijā 62 gadu vecumā, ar šo faktu (pēdējo gadu negatīvajiem indeksiem) jārēķinās, un tas nav maināms. Savukārt pieprasot priekšlaicīgo pensiju un izmantojot tiesības to noformēt gadu iepriekš, daudzi mēģina "izbēgt" no negatīvā indeksa ietekmes viņu pensijas aprēķinā. VSAA speciālisti neņemas apgalvot, ka tas noteikti ir tikai izdevīgi. Jo uz svaru kausiem, kā jau teikts, ir trīs lielumi, vienā pusē divi (G un uzkrātais kapitāls), otrā pusē – negatīvais indekss. Un katrā konkrētā gadījumā ir vērtējams, kuram no lielumiem ir lielāka ietekme uz itin drīz gaidāmo pensiju.

Indeksu nosaka ekonomiskā situācija valstī. Kad algas un sociālās iemaksas strauji auga, turklāt iemaksas visi veica apzinīgi, to kopējā summa valstī palielinājās, indekss bija pozitīvs. Līdz ar valsts ekonomiskās lejupslīdes izraisīto sociālo maksājumu apjoma samazināšanos samazinājās arī indekss.

Indeksa mērķis ir aktualizēt pensijas kapitālu atbilstoši reālajai situācijai valstī, kad cilvēks dodas pensijā. Pensijas kapitālā ietilpst sākuma kapitāls un kopš 1996.gada veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Deviņdesmitajos gados daudziem algas bija ļoti mazas. Ja šāda indeksa nebūtu un pensijas aprēķinātu, ņemot vērā no iemaksu algām, kādas bija 1996., 1997.gadā, izveidojušos pensijas kapitālu, ļoti daudziem pensijas pašreiz būtu ļoti mazas. Ar indeksu toreiz uzkrātais pensijas kapitāls ir aktualizēts, tātad pensijas palielinātas.

Ja piešķirta priekšlaicīgā pensija, nav apdrošinājuma bezdarbam un invaliditātei

Šogad ir mainīta obligātā iemaksu likme darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirta priekšlaicīgā pensija. Tas ir paredzēts Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1026 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2012.gadā". Tāpat kā līdz šim darba ņēmēja kopējā iemaksu likme ir 35,09. Samazināta likme ir tiem, kas sasnieguši pensijas vecumu, un tiem, kas pieprasījuši pensiju, tai skaitā priekšlaicīgo. Darba ņēmējs, kas maksā kopējo likmi 35,09%, ir apdrošināts visiem veidiem.

Tiklīdz cilvēks pieprasa priekšlaicīgo pensiju, tā uz viņu attiecas nosacījums, ka ir sasniegts pensijas vecums un viņš vairs nav apdrošināts bezdarbam un invaliditātei, līdz ar to kopējā likme ir samazināta, t.i., 30,30 procenti. Tas nozīmē, ka viņš nevarēs saņemt invaliditātes un bezdarbnieka pabalstu, ja šāda vajadzība rastos.

Šie nosacījumi ir iekļauti arī likumā "Par valsts pensijām" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un citos saistošos normatīvajos aktos.

Arguments šai normai ir tas, ka cilvēks ir izvēlējies pensiju, tā viņam ir garantēta, tas jau ir cilvēka sociālais nodrošinājums.

Tas ir vēl viens jautājums, par ko jādomā, izvēloties pensiju priekšlaicīgi – ja gadījumā atbrīvos no darba, nesaņems bezdarbnieka pabalstu. Pārdomājot priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, katram ir jāsavāc informācija par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem līdz 1996.gada 1.janvārim, jāpadomā, varbūt par kādu darba vai tam pielīdzināmo periodu datu trūkst.

VSAA speciālisti cilvēkam sniegs konsultāciju, izrēķinās iespējamos variantus, pamatojoties uz aģentūras rīcībā esošo informāciju. Taču lēmums par pensijas pieprasīšanu priekšlaikus, tāpat arī lēmums par šādas pensijas pieprasīšanu ar atpakaļejošu datumu katram ir jāpieņem pašam.  

Turpmāk vēl.
Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU