Pensiju likuma izmaiņas, kas paredzētas no 2014.gada (II)

Likuma "Par valsts pensijām" grozījumus Saeimā pieņēma šā gada 14.jūnijā. Valsts prezidents likumu izsludināja 4.jūlijā. Tas stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, tātad – 18.jūlijā.

Jau iepriekš rakstīts, ka no šī datuma arī jāsāk piemērot vairākas normas, kas ir iekļautas likumā ar grozījumiem. Taču galvenajām normām, ko Pensiju likumu grozījumu apspriešanas laikā dēvēja arī par pensiju reformu, likuma spēks būs pēc pusotra gada.

Līdz 2014.gadam vecuma pensijā varēs doties 62 gadu vecumu sasniegušie cilvēki, kam ir vismaz 10 gadu apdrošināšanas stāžs.

No 2014.gada pakāpeniski pensionēšanās vecums tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu - līdz 2025.gada 1.janvārī tas būs 65 gadi.

Pensijas vecuma pakāpeniskam paaugstināšanas procesam cauri izies tie, kas dzimuši no 1952.gada 1.janvāra līdz 1960.gada 31.martam. Tiem, kas dzimuši 1960.gada 1.aprīlī un turpmāk, pensijas vecums (saskaņā ar pašreizējiem likuma grozījumiem) būs 65 gadi.

Cilvēki jau tagad bieži interesējas par tuvākā vai tālākā nākotnē paredzētu savu pensionēšanās vecumu, jo tas ir atkarīgs arī no mēneša, kad kurš ir dzimis. Piemēram.. 1952.gada pirmajos deviņos mēnešos (janvāris-septembris) dzimušajiem pensijas vecums būs 62 gadi un trīs mēneši, un tas pienāks 2014.gadā. Ja cilvēks dzimis 1952.gada 1.martā, viņam tiesības uz vecuma pensiju būs 2014.gada 1.jūnijā.

"Svarīgs ir ne tikai gads, kurā cilvēks dzimis, bet arī mēnesis"

Taču tiem, kas dzimuši 1952.gada pēdējā ceturksnī (oktobris-decembris), pensijas vecums būs 62 gadi un seši mēneši, un tas nozīmē, ka tiesības uz vecuma pensiju pienāks 2015.gadā.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka 2014.gadā, kad pensijas vecums tiks paaugstināts par trim mēnešiem, oktobrī, septembrī un decembrī dzimušajiem pieskaitīs šos trīs mēnešus atbilstoši ikgadējam vecuma paaugstināšanas solim, un līdz ar to viņi matemātiski nokļūst jeb pārlec nākamajā gadā, kad pensionēšanās vecums jau ir par sešiem mēnešiem lielāks (+3 mēneši 2014.gadā; + 3 mēneši 2015.gadā).

Tātad, ja cilvēks ir dzimis 1952.gada 5.oktobrī, viņam tiesības uz vecuma pensiju būs 2015.gada 5.aprīlī. (Skat. raksta beigās tabulu "Kad varēs doties pensijā 1952.-1960.gadā dzimušie")

Pakāpeniski augs arī priekšlaicīgai pensijai nepieciešamais vecums

Ar grozījumiem kā pastāvīga norma ir noteikta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja – divus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma. Šāda iespēja (likuma pārejas noteikumos) ir arī tagad.

Kad sāksies (2014.gadā) pensionēšanās vecuma paaugstināšana, attiecīgi pieaugs arī priekšlaicīgai pensijai nepieciešamais vecums. Tas attieksies uz tiem, kas dzimuši 1954.gadā un vēlāk. Piemēram, ja cilvēks dzimis 1955.gada 1.februārī, viņš priekšlaicīgajā pensijā varēs doties, kad būs sasniedzis 60 gadu un 6 mēnešu vecumu, tas ir, 2015.gadā 1.augustā, jo šajā laikā pensijas vecums valstī būs 62 gadi 6 mēneši.

Savukārt tie, kas dzimuši līdz 1954.gadam, priekšlaicīgo pensiju varēs pieprasīt 60 gadu vecumā. Tātad šo grupu attiecībā uz priekšlaicīgo pensionēšanos pensijas vecuma paaugstināšana neskars, lai gan pilnais pensijas vecums saskaņā ar paaugstināšanas grafiku arī viņiem pieaugs.

1953.gada 1.jūnijā dzimušajam vispārējais pensijas vecums (60 gadi un 6 mēneši) pienāks 2015.gada 1.decembrī. Priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja būs no 2013.gada 1.jūnija.

Priekšlaicīgā pensija arī turpmāk tiks izmaksāta 50% apmērā no aprēķinātās pensijas. Likums tāpat kā līdz šim nosaka: tiesības uz pensiju divus gadus pirms pilnā pensijas vecuma sasniegšanas ir tikai tad, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Līdz ar pensijas vecuma paaugstināšanu vispārējā gadījumā pakāpeniski palielināsies pensionēšanās vecums dažādām grupām, kurām ir tiesības pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem. Tostarp cilvēkiem, kas līdz 1996.gadam ir strādājuši darbos ar smagiem un kaitīgiem darba apstākļiem. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu vecums, no kura var izmantot šo iespēju, paaugstināsies par pusgadu ik gadu. Pēc tam – pensionēšanās vecums pieaugs par trim mēnešiem gadā.

"Strādāt vajadzēs ilgāk. Pārejas periodā kopējam stāžam, lai būtu tiesības uz pensiju vispārējā gadījumā, jābūt 15 gadu. "

B.Felsberga piebilst, ka šī iespēja ar laiku arvien saruks, jo likums nosaka, ka vismaz ceturtajai daļai no kopējā nepieciešamā apdrošināšanas stāža jābūt nostrādātai darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem (pēc 2.saraksta) vai ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem (pēc 1.saraksta) laika periodā līdz 1996.gadam.  Kopējais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs  šīm kategorijām ir atšķirīgs, tas atšķiras arī sievietēm un vīriešiem.

No 2014.gada pakāpeniski pieaugs arī vecums, no kura saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" 11.panta ceturtās daļas nosacījumiem ir tiesības doties pensijā piecus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma vecākiem un aizbildņiem, kas aprūpējuši piecus un vairāk bērnus vai bērnu invalīdu.

Piemēram, 1957.gada decembrī dzimušajiem vispārējais pensionēšanās vecums būs 64 gadi un tiesības uz vecuma pensiju būs 2021.gada decembrī; savukārt ātrākai pensijas saņemšanai nepieciešamais vecums būs 57 gadi un 6 mēneši, kas iestāsies 2015.gada jūnijā.

Kā jau rakstīts, šai iedzīvotāju grupai, kam ir tiesības uz pensiju piecus gadus ātrāk,   ar grozījumiem no 30 uz 25 gadiem ir samazināts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs.

Pēc tam, kad grozījumi likumā "Par valsts pensijām" stāsies spēkā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā (www.vsaa.lv) būs ievietotas tabulas ar gadskaitļiem, kad varēs doties pensijā pēc 1952.gadā un vēlāk dzimušie, kā arī attiecīgie pensionēšanās termiņi tiem cilvēkiem, kam būs tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem vai arī nepieciešamība izmantot priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju.

Strādāt vajadzēs ilgāk

Ar grozījumiem palielināts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. Pārejas periodā - no 2014.gada līdz 2024.gadam – kopējam stāžam, lai būtu tiesības uz pensiju vispārējā gadījumā, jābūt 15 gadu. No 2025.gada – 20 gadu.

Pensija ar atpakaļejošu datumu – pusgads gada vietā

No 2014.gada uz pusi saīsināts laiks pensijas pieprasīšanai ar atpakaļejošu datumu. Līdz 2014.gadam tas joprojām būs viens gads, kā likumā noteikts tagad. Pēc tam saskaņā ar grozīto 30.pantu "Valsts pensijas piešķiršanas termiņi" pensiju piešķirs ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

Analoga korekcija attieksies uz pensiju, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības, proti, pensiju atjaunos ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz to, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas atjaunošanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

Tāds pats sešu mēnešu termiņš būs arī priekšlaicīgās pensijas pieprasīšanai.

Arī pabalstu, ja nomiris laulātais, pārdzīvojušais laulātais, varēs pieprasīt ne vairs gada laikā pēc laulātā nāves, bet vairs sešu mēnešu laikā.

B.Felsberga uzsver: arī šie grozījumi būs spēkā tikai no 2014.gada, tātad līdz šo termiņu maiņai ir paredzēts pārejas periods.

Atvieglojumi personām, kam apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem

Vēl uz diviem gadiem – līdz 2015.gada 31.decembrim – ir pagarināts termiņš likuma pārejas noteikumu 33.punkta nosacījumam, saskaņā ar kuru cilvēkiem, kam laikā no 1996.gada līdz 1999.gadam bija ļoti mazas algas, vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai (par stāžu līdz 1996.gadam) izmantos nevis paša cilvēka algu, bet gan vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī šajos četros gados. Līdz 1996.gadam apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīti gan darba gadi, gan tam pielīdzinātie periodi (studijas augstskolā, obligātais militārais dienests u.c.).

B.Felsberga skaidro: šo labvēlīgo normu piemēro pensijas aprēķinā, ja cilvēka apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Un, pat ja cilvēks šajā laikā (1996.-1999.gadā) nav strādājis, taču apdrošināšanas kopējais stāžs viņam ir vismaz 30 gadu, arī tad viņa pensijas aprēķinam par periodu līdz 1996.gadam izmanto valstī vidējās algas rādītājus 1996.-1999.gadā.

Ja nav šo 30 gadu stāža, vidējo algu nepiemēro, tātad tas būtiski ietekmē (samazina) pensijas apmēru.

Ar grozījumiem ir pielikts punkts arī diskusijām un pārmetumiem par pensiju piemaksu izmaksas avotu, jo piemaksas nav paredzētas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmē. Pensiju piemaksas (70 santīmu par katru darba stāža gadu līdz 1996.gadam) saņem tie, kas pensionējušies vai ir pieprasījuši pensiju līdz 2011.gada beigām. No 2014.gada piemaksas finansēs no valsts budžeta, nevis kā līdz šim – no speciālā (pensiju) budžeta.

Kad varēs doties pensijā 1952.-1960.gadā dzimušie

Avots: VSAA