Pensiju likuma grozījumi – vairākas jaunās normas stājas spēkā šomēnes (I)

Likuma "Par valsts pensijām" grozījumus Saeima pieņēma šā gada 14.jūnijā. Valsts prezidents likumu izsludināja 4.jūlijā. Tas stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc tā izsludināšanas, tātad – 18.jūlijā.

No šī datuma arī jāsāk piemērot vairākas normas, kas ar grozījumiem likumā ir mainītas.

Svarīga norma attiecas uz pensijām, kas tiek piešķirtas ar atvieglotiem noteikumiem.

Likuma 11.panta "Tiesības uz vecuma pensiju" 4.daļā, kas nosaka piecus gadus ātrāku pensionēšanās iespēju vecākiem, kuri ir aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus, vai bērnu, kam bijusi noteikta invaliditāte, ir mainīti vairāki nosacījumi.

Ir precizēts un konkretizēts cilvēku loks, kam ir šādas tiesības. Līdz šim likumā bija tikai norādīts – "personas". Tagad ir konkrēti pateikts, ka šādas tiesības ir bērna vecākam (tātad tēvam, mātei) vai arī aizbildnim. Un likumā ir iekļauta jauna kategorija – aizbildnis.

B.Felsberga uzsver: jā, likuma norma šādas tiesības paver abiem vecākiem - gan tēvam, gan mātei – abi var doties pensijā piecus gadus ātrāk. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šīs tiesības ierobežot nevar. Ja tēvs par bērniem nerūpējas, tad jau viņam ir atņemtas aprūpes tiesības. Vecākiem ar likumu ir noteikts pienākums rūpēties par saviem bērniem, un, ja tēvam šīs tiesības nav atņemtas, nevar uzskatīt, ka viņš savu pienākumu nepilda.

B.Felsberga piebilst: šī iedzīvotāju grupa arī pašreiz ir diezgan aktīva un pieprasa pensijas ātrāk.

Pensijas, kas tiek piešķirtas pirms 18.jūlija, piešķir pēc vecajiem likuma nosacījumiem, bet tām, kas tiks piešķirtas, sākot ar 18.jūliju, piemēros jaunos kritērijus.

Viens no jaunajiem kritērijiem, lai būtu tiesības uz pensiju piecus gadus ātrāk, ir mazāks nepieciešamais apdrošināšanas stāžs – tam jābūt ne mazākam par 25 gadiem; līdz šim bija noteikts 30 gadu stāžs.

Svarīgi! Tie cilvēki, kuri līdz šim nevarēja iegūt tiesības uz ātrāku pensiju, jo nepietika likumā prasīto 30 stāža gadu, tagad varēs pieprasīt šo pensiju, ja ir izpildījušies pārējie noteikumi.

Patlaban pensijā var doties 57 gadu vecumā, tas ir, piecus gadus pirms pilnā pensijas vecuma (62 gadi) sasniegšanas.

Vēl viens jauns nosacījums šo tiesību daļā ir saistīts ar bērnu aprūpi. Līdz šim likums noteica bērna aprūpes termiņu – līdz astoņu gadu vecumam. Tagad likums definē, ka tiesības uz ātrāku pensionēšanos ir, kā jau minēts, bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laikā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus ne mazāk kā astoņus gadus. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir jānosaka šis likumā prasītais periods, kurā šie bērni ir aprūpēti.

Vismaz astoņu gadu aprūpes periods attiecas arī uz bērna invalīda aprūpi līdz 18 gadu vecumam. Likumā teikts, ka šādā gadījumā kā apliecinājumam jābūt tā laika normatīvajiem aktiem atbilstošiem slēdzieniem par to, ka bērns ir atzīts par invalīdu. Saskaņā ar pašreizējiem normatīvajiem aktiem šādu slēdzienu izsniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. Savulaik ir bijuši periodi, kad invaliditāti noteica ārstējošais ārsts.

Ja nu vecākiem vai aizbildnim nav saglabājušies ārstu izniegtie dokumenti? Vai tagad var saņemt izziņu par bērna invaliditāti?

B.Felsberga norāda: tā laika dokumentiem ir jābūt. Nereti praksē gan ir atsevišķi gadījumi, ka pensijas pieprasītājam par kādu bērna invaliditātes periodu dokumentu nav. Tad VSAA lūdz informāciju Darba ekspertīzes ārstu komisijai. Reizēm komisijas atzinums ir pozitīvs, citreiz – negatīvs.

Invaliditāte vienmēr ir tikusi noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ja iepriekšējos gados kādā periodā normatīvie akti vienas vai otras slimības gadījumā neparedzēja bērnam piešķirt invaliditāti, tad Darba ekspertīzes ārstu komisija sniedz šādu atzinumu. Attiecīgā laika normatīvo aktu prasība ir tāpēc, ka saraksti (kritēriji un diagnozes), pēc kuriem noteica invaliditāti, laika gaitā ir mainījušies.

Saistībā ar likumā noteikto aprūpi būtisks ir nosacījums: ja bērns ir atradies aprūpes iestādē, nevar uzskatīt, ka vienlaikus bērns tajā periodā ir bijis vecāku aprūpē. Tātad ar bērna (bērnu) aprūpēšanu šā likuma izpratnē saprot, ka bērnu aprūpējuši vecāki vai aizbildnis, nevis bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē un atrodas pilnā valsts apgādībā. Šo periodu nosakot, informācija tiks prasīta pašiem ātrākas pensijas pieprasītājiem, kā arī vērtēta informācija, kas ir VSAA rīcībā.

"Abi vecāki - gan tēvs, gan māte – var doties pensijā piecus gadus ātrāk."

Paralēli jaunajai normai turpinās darboties arī likuma Pārejas noteikumu 10.punktā paredzētie nosacījumi, kas paredz: tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem ir mātēm, kas ir izaudzinājušas 5 un vairāk bērnus vai bērnu invalīdu līdz 8 gadu vecumam. Pēc šīs tiesību normas nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir mazāks, t.i., 20 gadi, bet vecums, kurā var aiziet pensijā, ir lielāks.

No 2012.gada 1.jūlija tas ir 59 gadi. Tātad, ja kādam varbūt nav tiesību uz atviegloto pensiju saskaņā ar jauno likuma redakciju, var izvērtēt atbilstību šajā normā noteiktajiem kritērijiem. Ātrāk pensiju var pieprasīt saskaņā ar abām likuma normām.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk personām, kurām ir atņemtas aprūpes tiesības, nebūs tiesību uz šo pensiju neatkarīgi no tā, cik ilgi viņi bērnus ir aprūpējuši. Šādu tiesību nebūs arī aizbildņiem, ja viņi atcelti no šo pienākumu pildīšanas.

Iespēja smagos un kaitīgos darbos strādājušajiem

Ar 18.jūliju piemērojamas arī atviegloto pensiju normas, kas attiecas uz smagos un kaitīgos darbos līdz 1995.gada 31.decembrim strādājušajiem.

Ar grozījumiem Pārejas noteikumi papildināti ar diviem jauniem punktiem (60. un 61.punktu), paredzot tiesības pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas personām, kuras strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.

No šīm normām izriet, ka vīriešiem, kas strādājuši darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem (tas ir šo darbu 2.saraksts), ir tiesības pieprasīt priekšlaicīgo pensiju divus gadus pirms pensijas vecuma, tas ir, no 60 gadu vecuma. Šāda iespēja pavērsies no 18.jūlija.

Saskaņā ar līdz šim likuma pārejas noteikumu 10.punktā noteikto šie cilvēki jau bija sasnieguši 62 gadu vecumu. Grozījumos iekļautā jaunā norma pagarina termiņu, kad smagos un kaitīgos darbos strādājušie var pieprasīt priekšlaicīgo pensiju. Šī likuma norma vienlaikus ir vērsta arī uz nākotni, kad no 2014.gada, pakāpeniski par trim mēnešiem palielinoties pensijas vecumam, attiecīgi par diviem gadiem mazāks būs atvieglotās vecuma pensijas laiks.

B.Felsberga pieļauj, ka daudzi vīrieši, kam apdrošināšanas stāžā bija smago un kaitīgo darbu gadi, šo iespēju jau ir izmantojuši un pensiju pieprasījuši ātrāk. Ja šī iespēja nav izmantota, to var izdarīt tagad. Pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs šajā gadījumā ir 25 gadi, no kuriem vismaz ceturtā daļa līdz 1995.gada 31.decembrim ir nostrādāta darbos ar kaitīgiem un smagiem apstākļiem.

Sievietes, kuras strādājušas darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem (2.saraksts), kā arī vīriešus un sievietes, kas strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos (1.saraksts), minētās izmaiņas pagaidām neskar, jo vecums, kurā var iet pensijā pašlaik, ir vēl mazāks par Pārejas noteikumu 60. un 61.punktā noteikto. Pensijas vecums šīm kategorijām paaugstināsies katru gadu 1.jūlijā, līdz tas būs divi gadi pirms likumā noteiktā pensijas vecuma.

Stāžā – obligātais dienests arī jebkur ārpus PSRS

Vienlaikus ar likuma grozījumu spēkā stāšanos no 18.jūlija būs spēkā arī Pārejas noteikumu 1.punkta pirmā apakšpunkta grozījums, kas precizē nosacījumu par Latvijas Republikas pilsoņiem apdrošināšanas stāžā līdz 1991.gadam ieskaitāmajiem obligātā militārā dienesta gadiem.

Līdz šim atbilstoši likumam stāžā ieskaitīja tos gadus, kad dienēts bijušās PSRS teritorijā. Ja cilvēks dienējis, piemēram, Afganistānā, Vācijā, Ungārijā, tad šo laiku neņēma vērā. Tagad norma papildināta ar norādi uz dienestu "PSRS Bruņotajos spēkos".

Ja kādam LR pilsonim, kas jau saņem pensiju, tās aprēķinam nav ieskaitīts obligātais militārais dienests citās valstīs, tagad to varēs izvērtēt un pensiju pārrēķināt. Ja šādi periodi būs, tie papildinās apdrošināšanas stāžu.

Tātad, ja kādam šāda situācija ir bijusi, VSAA ir jāiesniedz iesniegums vispārējam pārrēķinam par apdrošināšanas stāža papildinājumu līdz 1991.gadam.

Sabiedriskie darbi stāžā

Likuma 9.pants "Valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs", kurā paredzēti arī gadījumi, kādos apdrošināšanas iemaksas veic no valsts pamatbudžeta, papildināts ar nosacījumu, ka šajā stāžā ieskaita arī laiku, kurā persona veic algotus pagaidu sabiedriskos darbus.

Valsts jau kopš šā gada maksā apdrošināšanas iemaksas par tiem cilvēkiem, kuri strādā algotus sabiedriskos darbus. Tāpēc tas tagad ir noteikts arī likumā "Par valsts pensijām".

Ja piešķirta citas valsts pensija

Grozījumi 14.pantā "Tiesības uz invaliditātes pensiju" paredz, ka tiesību uz invaliditātes pensiju nav, ja personai piešķirta citas valsts vecuma pensija pirms Latvijā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas. Vienlaikus šajā papildinājumā ir norāde, ka tiek ievēroti Regulas Nr.883/2004 (Par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu) un starptautisko līgumu nosacījumi. Šī normas korekcija varētu attiekties, piemēram, uz Latvijā dzīvojošām personām, kam ir piešķirta Krievijas pensija.

"Darba grāmatiņu nevar sūtīt ieskanētu, ir jāiesniedz oriģināls."

Vēl viens grozījums attiecas uz Pārejas noteikumu 2.²punktu, saskaņā ar kuru, nosakot tiesības uz valsts pensiju, apdrošināšanas stāžā neieskaitīja līdz 1990.gada 31.decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus, par kuriem piešķir citas valsts pensiju. Šī norma ir precizēta, nosakot, ka tas attiecas gan uz pensijas piešķiršanu, gan pārrēķinu, un ir svītrots arī gadskaitlis.

Atlīdzību un aizbildņa naudu vienlaikus ar pensiju nemaksā

Likuma 32.pantā "Valsts pensijas izmaksāšanas kārtība" ir precizēta norma par atlīdzību un aizbildņa pienākumu izpildi vienlaikus ar pensiju. Ja vecuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtās atlīdzības summu.

Ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamo pensiju samazina par saņemtā pabalsta summu.

Tātad par šo laiku cilvēkam izmaksās tikai naudas summas starpību.

Avansa termiņi – gan saskaņā ar regulu, gan līgumiem

Likuma 33.pants "Avansi" paredz, ka personai piešķir avansu, ja pensijas piešķiršanai un aprēķināšanai VSAA nepieciešama papildu informācija. Avansu var piešķirt uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Avansa izmaksas termiņu neattiecinās uz gadījumiem, kad piemēro jau minēto Regulu Nr.883/2004.

Šo avansēšanas normu papildina atsauce arī uz starptautiskiem līgumiem, jo, kā teic B.Felsberga, aģentūrai bieži vien ir jāpieprasa papildu informācija no ārvalstu kompetentām institūcijām, un tās saņemšanai var būt nepieciešams ilgāks laiks.

E-iesniegums un oriģināldokumenti

Līdz šim likums paredzēja, ka pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti personīgi iesniedzami vienā no VSAA nodaļām. Ar grozījumiem 27.pantā "Valsts pensijas pieprasīšanas kārtība" noteikts, ka pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai (pārrēķināšanai) nepieciešamie dokumenti iesniedzami personīgi vai nosūtāmi elektroniski vienai no VSAA nodaļām.

Ja dokumentus nosūtīta elektroniski, tie noformējami atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē elektronisko dokumentu noformēšanu.

B.Felsberga paskaidro, ka elektroniskajam iesniegumam var pievienot arī dokumentus, taču tikai tādus, kurus persona ir saņēmusi ar e-parakstu no kādas iestādes. Piemēram, ja cilvēks ir saņēmis elektronisku dokumentu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, ja ir nepieciešams, viņš to var pievienot, sūtot elektronisku iesniegumu pensijas piešķiršanai vai pārrēķināšanai.

Taču šī norma vienlaikus nenozīmē, ka cilvēks var, piemēram, ieskanēt darba grāmatiņu un pievienot to kā dokumentu. Ja dokumentu klāstā ir nepieciešama darba grāmatiņa vai kāds cits dokumenta oriģināls, tas ir jāiesniedz VSAA līdzšinējā kārtībā.

Protams, e-parakstu var izmantot arī tajā gadījumā, ja cilvēks visus nepieciešamos dokumentus par savu darba stāžu līdz 1996.gadam jau ir iesniedzis pirms pensijas piešķiršanas un šī visa informācija VSAA jau ir reģistrēta. Tad cilvēkam vairs nekādi dokumenti nav jāgādā, vajadzīgs tikai iesniegums, kad ir pienācis pensijas vecums.

Ja nākamais pensionārs iepriekš ir ieguvis izsmeļošu informāciju par savu pensiju un zina, no kura datuma viņam pieprasīt pensiju, iesniegums var tikt iesniegts elektroniski, izmantojot e–parakstu. Taču, ja kādam tomēr nav īstas pārliecības vai nu par pensijas apmēru, vai stāža gadu skaitu un ir vēlme par to konsultēties, labāk to darīt personiski VSAA nodaļā.

B.Felsberga teic, ka pagaidām cilvēki ne pārāk bieži izmanto e-iesniegumus ar drošu elektronisko parakstu, lai pieprasītu VSAA pakalpojumus. Taču ar laiku attīstīsies arī e-pakalpojumu izmantošana.

Ja apdrošināšanas stāžs cilvēkam sāksies tikai no 1996.gada, kas ir balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, VSAA visa šī informācija būs zināma. Ja strādājošais vēlēsies pieprasīt pensijas pārrēķinu par uzkrāto pensijas kapitālu pēc pensijas piešķiršanas, tad ir nepieciešams tikai iesniegums, kas var būt arī nosūtīts VSAA ar e-parakstu, jo informācija par katras personas iemaksām un uzkrāto pensijas kapitālu pēc 1996.gada 1.janvāra ir VSAA rīcībā.

Arī izdienas pensionāriem - apliecības

Likuma Pārejas noteikumos ar grozījumiem paredzēts, ka VSAA izsniegs izdienas pensionāru apliecības tiem, kam šīs pensijas piešķir un izmaksā VSAA. Arī šī norma stājas spēkā ar 18.jūliju. Savukārt apliecības izsniegs tikai tad, kad stāsies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Turpmāk vēl.