Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Latvijā tiek ieviests “Bērna mājas” modelis – vieta, kurā tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts vardarbībā cietušajiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, tostarp saudzīga cietušā nopratināšana kriminālprocesuālajām vajadzībām, ārsta apskates un medicīniskā ekspertīze. 1. novembrī stājas spēkā noteikumi par programmas īstenošanas kārtību un citiem starpinstitucionālās sadarbības jautājumiem.
Programmas “Bērna māja” mērķis ir novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no noziedzīgajiem nodarījumiem:
Programmu nodrošina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), taču atbilstoši izstrādātajiem noteikumiem un programmas būtībai tās īstenošanā iesaistās un savstarpēji sadarbojas vairākas organizācijas: VBTAI, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, Valsts policija, prokuratūra, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, ārstniecības iestādes, kas veic tiesu psihiatriskās, tiesu psiholoģiskās un kompleksās ekspertīzes, pašvaldību sociālie dienesti, bāriņtiesas, pašvaldības policija, ģimenes ārsti, sociālo pakalpojumu sniedzēji, ārstniecības pakalpojumu sniedzēji, juridiskās palīdzības sniedzēji un nevalstiskās organizācijas, kas iesaistītas vardarbības gadījuma risināšanā.
Noteikts, ka visi procesi, kuros iesaistīts vardarbībā cietušais bērns, jāveic atbilstoši bērna labākajām interesēm.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Ministru kabineta noteikumi Nr. 608 “Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma “Bērna māja”” paredz, ka VBTAI programmu “Bērna māja” uzsāk īstenot, ja saņemts procesa virzītāja lūgums organizēt bērna nopratināšanu ar psihologa starpniecību un izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī veikt citas kriminālprocesuālās darbības, vai arī inspekcija konsultatīvā atbalsta ietvaros konstatējusi, ka pilnvērtīgai bērna situācijas novērtēšanai jāiegūst informācija no bērna, vai ja bērnu slimnīca, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa iesniedz inspekcijai lūgumu novērtēt bērna situāciju.
Uzsākot programmas īstenošanu, inspekcijas pienākums būs informēt bērnu un viņa likumisko pārstāvi vai uzticības personu, ja bērns ir atzīts par cietušo kriminālprocesā, par darbībām, kādas plānots veikt programmas ietvaros.
Nodrošināma arī iespēja klātienē aplūkot programmas īstenošanas telpas. Bērns tiks informēts atbilstoši vecumam un brieduma pakāpei.
Ja likumiskais pārstāvis bijis iespējamais varmāka, tad šī informācija tiks sniegta citam bērna tuviniekam.
Noteikumi paredz, ka, procesa virzītājam izsakot nepieciešamību, inspekcijai bērnu saudzējošā veidā un piemērotā vidē Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā jānodrošina bērna nopratināšana ar psihologa starpniecību un izmantojot tehniskos līdzekļus, tiesu medicīniskā ekspertīze, tiesu psiholoģiskā, psihiatriskā vai kompleksā ekspertīze un citas kriminālprocesuālās darbības.
Noteikts, ka ar bērnu drīkstēs strādāt tikai Psihologu reģistrā reģistrēti psihologi, kas darbojas šādās psihologu profesionālās darbības jomās – klīniskā un veselības psiholoģija, juridiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija. Inspekcijai jānodrošina arī bērnu slimnīcas veselības aprūpes speciālistu iesaiste bērna medicīniskās apskates veikšanā.
Savukārt, ja bērnu slimnīcai, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam vai bāriņtiesai būs vajadzīga informācija no bērna, lai noskaidrotu bērna viedokli par bērnu slimnīcas, pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas kompetences jautājumiem, tostarp to, vai bērnam ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts, inspekcija, vispirms izvērtējot institūciju lūgumu, nodrošinās iespēju iegūt šo informāciju, ar psihologa starpniecību intervējot bērnu un fiksējot to skaņu un attēlu ierakstā. Arī šajā gadījumā psihologam jāspecializējas iepriekšminētajās darbības jomās.
Ja ar psihologa starpniecību veiktajā intervijā nebūs iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, kas skar bērnu slimnīcas, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas kompetences jomas, tad bērnu varēs novērtēt programmas psihologs, kurš atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.
Noteikumi paredz: ja ar psihologa starpniecību veiktajā intervijā vai bērna psiholoģiskajā novērtēšanā tiek atklāta informācija par iespējamu likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī ja ir aizdomas, ka pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, tad inspekcija par to nekavējoties informē Valsts policiju, pašvaldības policiju, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu vai bāriņtiesu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmajai daļai un bērna likumisko pārstāvi, izņemot gadījumus, kad tas kaitē bērna interesēm.
Konstatējot vardarbības klātesamību, inspekcija ar psihologa starpniecību veiktās intervijas skaņu un attēlu ierakstu vai bērna psiholoģiskās novērtēšanas atzinumu nekavējoties nosūta Valsts policijai.
Ja ar psihologa starpniecību veiktajā intervijā vai bērna psiholoģiskajā novērtēšanā netiek atklāta informācija par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī nav aizdomu, ka pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, un bērnam nav psiholoģiskas traumas pazīmju, tad inspekcija pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu. Par pieņemto lēmumu inspekcija informē bērna likumisko pārstāvi un lūguma iesniedzēju.
Lai plānotu turpmāko atbalsta sniegšanu bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam, ja konstatēts, ka bērns cietis no vardarbības, inspekcija no kompetentajām institūcijām ir tiesīga pieprasīt ar bērnu un ģimenes apstākļiem saistītu informāciju. Piemēram, par to, vai bērns saņem vai iepriekš ir saņēmis sociālo rehabilitāciju no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem vai citus sociālā dienesta pakalpojumus un palīdzību, kāda ir ģimenes situācija, ja pašvaldības sociālais dienests ir veicis darbu ar sociālo gadījumu, un citiem apstākļiem.
Tāpat arī, lai plānotu turpmāko atbalsta sniegšanu bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam, tostarp noskaidrotu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iespējas un termiņus bērna dzīvesvietas pašvaldībā, inspekcijai ir tiesības izvērtēt bērna vajadzības un riskus, noteikt bērna sociālās rehabilitācijas mērķus, ievērojot savā rīcībā esošo informāciju, veikt krīzes intervenci vardarbībā cietušajam bērnam vai nevardarbīgajam tuviniekam, kā arī sniegt psihologa vai sociālā darbinieka konsultāciju bērna nevardarbīgajam tuviniekam. Tāpat inspekcijai paredzētas tiesības vienoties ar kompetentajām institūcijām par plānotajām turpmākajām darbībām, kurās tiks iesaistīts bērns, un to secību atbilstoši bērna labākajām interesēm, vienošanās procesā iesaistot bērnu un bērna nevardarbīgo tuvinieku, sagatavot rekomendācijas par programmas ietvaros un pie citiem pakalpojumu sniedzējiem sniedzamo atbalstu bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam.
Noteikumi arī paredz, ka bērna likumiskajam pārstāvim ir tiesības vērsties inspekcijā ar lūgumu piešķirt bērnam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Inspekcija pieņem lēmumu piešķirt pakalpojumu, ja saskaņā ar rekomendācijām minētā pakalpojuma sniegšana nodrošināma programmā. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz Psihologu reģistrā reģistrēti psihologi, kas darbojas klīniskās un veselības psiholoģijas un konsultatīvās psiholoģijas jomā.
Programmas īstenošanas laikā ar psihologa starpniecību veiktās intervijas skaņu un attēlu ierakstu glabā sešus mēnešus pēc intervijas veikšanas, paredz noteikumi. Šāds laika periods ieviests, lai nodrošinātu, ka netiek pazaudētas tādas ziņas, kam varētu būt būtiska nozīme iespējamās vardarbības atklāšanā kopsakarā ar ziņām, kas no bērna iegūtas vēlāk, veicot citas darbības, nodrošinot bērnam sociālo rehabilitāciju vai sniedzot citus pakalpojumus.
Inspekcijai ir tiesības atteikt bērna likumiskajam pārstāvim vai nevardarbīgajam tuviniekam sniegt informāciju par bērnu un programmas īstenošanu, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt bērna interesēm.
