FOTO: Evija Trifanova, LETA
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) ir pārmaiņu priekšā – nākamgad iestādei mainīsies ne tikai nosaukums, bet arī kompetence. Viens no reformas galvenajiem mērķiem ir vairāk uzsvērt atbalsta un koordinējošo funkciju bērnu aizsardzības jomā. Tas savukārt nozares nevalstiskajām organizācijām raisa bažas par uzraudzības funkcijas mazināšanos.
Pārmaiņas Valsts bērnu tiesību aizsadzības inspekcijā nosaka 7. decembrī Saeimā apstiprinātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL).
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka VBTAI darbība līdz šim vairāk bija vērsta uz to, lai tiktu ievēroti normatīvie akti, kas skar bērnu tiesību aizsardzības jomu.
Iestādes kompetence ir noteikta BTAL 65.1 pantā. Atbilstoši tam VBTAI atrodas labklājības ministra pārziņā un uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. VBTAI inspektoriem ir tiesības veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes.
No 2024. gada 1. janvāra šis likuma pants izteikts jaunā redakcijā, mainot arī VBTAI nosaukumu. Tas turpmāk būs Bērnu aizsardzības centrs – labklājības ministra pārraudzīta tiešās pārvaldes iestāde, kas sniedz atbalstu bērnu aizsardzības jomā bērniem un šā likuma 5. pantā minētajiem bērna tiesību aizsardzības subjektiem (proti, bērna vecākiem (adoptētājiem), audžuģimenēm, aizbildņiem, izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskām vai juridiskām personām, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem, kā arī darba devējiem) un uzrauga bērnu tiesību un interešu ievērošanu.
Bērnu aizsardzības centra vecākajiem ekspertiem arī turpmāk saglabātas tiesības veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes, iepriekšējas saskaņošanas un likumiskā pārstāvja piekrišanas.
Plānots, ka lielāks uzsvars tiks likts uz atbalstu un iesaistīto institūciju rīcību koordinēšanu bērnu aizsardzības jautājumos, skaidro Labklājības ministrija.
Iecerēts, ka Bērnu aizsardzības centrs pārraudzīs iesaistīto institūciju lomu un atbildību situācijās, kad tiek apdraudēta bērna dzīvība un veselība vai pastāv šāda apdraudējuma risks. Tāpat centrs veicinās institūciju sadarbību bērnu attīstības risku mazināšanā un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā, tostarp pilnveidojot pašā iestādē bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus un piedāvājot risinājumus vajadzībām, kurām atbalsts netiek nodrošināts.
Līdz ar pārmaiņām plānots pilnveidot un attīstīt metodisko palīdzību bērnu aizsardzības jomā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem, tādējādi nostiprinot vienotu izpratni par Latvijas bērnu aizsardzības sistēmu un nodrošinot efektīvu tās darbību. Metodiskos nolūkos tiks veikta arī detalizēta un neitrāla traģisko un īpaši sarežģīto gadījumu analīze, tās rezultātus izmantojot procesu pilnveidei un mācībām, lai iesaistītās puses neatkārtotu iepriekš pieļautās kļūdas.
Plānots izveidot arī speciālistu komandas, kas risinās krīzes gadījumus, kad izglītības iestādes, pašvaldību sadarbības grupas un iesaistītās institūcijas vairs nevarēs uzlabot situāciju. Centra darbinieki arī pastāvīgi pilnveidos savu profesionālo kompetenci.
Savukārt jaunais nosaukums – Bērnu aizsardzības centrs – pielāgots iestādes jaunajai kompetencei un arī nosacījumam turpmāk izvairīties no vārda “tiesību” lietošanas bērnu aizsardzības kontekstā, jo, kā skaidrots anotācijā, daļai sabiedrības šis vārds rada aizspriedumus, turklāt arī speciālistiem tas asociējas ar šauru pieeju jautājumu risināšanā, proti, rodas iespaids, ka darbs ir saistīts tikai ar tiesisko sistēmu.
Iepazīstinot ar plānotajām izmaiņām, labklājības ministrs Uldis Augulis pauda: “Šī reforma paredz strikti nodalīt uzraudzības un kontroles funkciju un ievērojami stiprināt bērnu aizsardzības atbalsta bloku, pārraugot bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus un piedāvājot risinājumus vajadzībām, kurām atbalsts netiek nodrošināts. Beidzot visa bērnu aizsardzības sistēma būs pārredzama vienkopus.”
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, VBTAI reforma nenozīmēs to, ka iesāktie projekti tiks apturēti. Atbilstoši plānam turpināsies darbs pie starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” – paredzēts, ka no 2026. gada “Bērna mājas” tiks veidotas arī reģionu lielajās pilsētās.
|
Plašāk par tēmu LV portāla publikācijās >> |
Vienlaikus joprojām būs pieejams Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis. Tāpat, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu, pedagogu un vecāku informēšanu un izglītošanu interneta satura drošības jomā, tiks turpināts un attīstīts Droša interneta projekts.
Minēts arī, ka inspekcija pēc pārveides turpinās sniegt metodisko un konsultatīvo atbalstu bāriņtiesām, pakāpeniski sinhronizējot bāriņtiesu un sociālo dienestu funkcijas darbā ar ģimeni, kurā ir bērni, izveidojot skaidru, no konkrētas pašvaldības tradīcijām un prakses neatkarīgu un vienotā praksē balstītu bērnu aizsardzības un gadījumu izvērtēšanas sistēmu.
Iestāde saglabās bērnu tiesību un interešu ievērošanas uzraudzības funkciju.
Taču paredzēts, ka uzraudzības sistēmā arvien lielāka loma būs dažādu līmeņu pašvērtējošajiem instrumentiem, kuru ieviešanai tiks piedāvāts metodisks atbalsts. Tāpat lielāka nozīme tiks piešķirta bērnu un ģimeņu viedoklim par to, kā noteikts atbalsts palīdz nodrošināt viņu vajadzības.
Latvijas Bērnu labklājības tīkls (LBLT) sarunā ar LV portālu atzinīgi vērtē valsts izrādīto vēlmi stiprināt bērnu tiesību aizsardzības jomu. Organizācija uzskata, ka reforma bija vajadzīga, jo līdz šim institūcija nestrādāja pietiekami efektīvi.
Līdzīgi līdzšinējo VBTAI darbu vērtē arī Latvijas Bērnu fonds, taču sarunā ar portālu tas vairījās spriest pa to, vai un kā darba efektivitāte uzlabosies pēc reformas.
Savukārt LBLT atklāj: iepazīstoties ar plānotajiem grozījumiem, radies iespaids, ka reformētā institūcija nodarbosies ar pakalpojumu sniegšanu, gandrīz dublējot pašvaldību un NVO funkcijas.
“Nav skaidrs, kurš turpmāk uzraudzīs bāriņtiesu darbu, kam ir īpaši svarīga loma bērnu tiesību un interešu aizstāvībā. Uzskatām, ka iestādes galvenajai funkcijai būtu jābūt pārraudzīt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu kopumā, ar tiesībām veikt visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi aizsargātu bērnu tiesības, atbilstoši ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvencijai,” pauž LBLT.
Tāpat organizācija neatbalsta lēmumu izvairīties no vārda “tiesību” izmantošanas. “Uzskatām, ka sabiedrībai ir jāizskaidro bērnu tiesību jēdziena izpratne atbilstoši ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvencijai, nevis jāatceļ jēdziena lietošana sabiedrības aizspriedumu dēļ.”
Līdzīgās domās par plānotajām izmaiņām ir arī Centrs drošai bērnībai “Dardedze”. Centra valdes locekle Laila Balode LV portālam norāda, ka Latvijā ir pietiekami daudz pakalpojumu sniedzēju un šī joma būtu nopietni jāinventarizē, lai saprastu, kādi pakalpojumi un kādām mērķa grupām jau tiek piedāvāti, vai tie atbilst mērķa grupas vajadzībām, kāda ir to efektivitāte un vai ir kādas mērķa grupas, kuras joprojām nevar saņemt vajadzīgos pakalpojumus.
“Pakalpojumu sniegšanas jomā būtu jāievieš kārtība, un kādam tā jāpieskata gan stratēģiski, gan kvalitatatīvi. Šis “pieskatītājs” tad varētu būt jaunizveidotais centrs.
Bet vienlaikus pieskatīt sistēmu un pašiem pakalpojumus nodrošināt, mūsuprāt, nav pareizi.
Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmai vajag virsorganizāciju, kura redz šīs sistēmas stratēģisko attīstību, ir autoritāte šajā jomā un patiešām ir gatava iestāties par visu bērnu tiesībām dažādās dzīves situācijās,” norāda L. Balode.
Arī biedrība “Glābiet bērnus – sabiedriskais tiesībsargs” neatbalsta VBTAI komptences maiņu. Biedrība LV portālam skaidro, ka bērnu tiesību nodrošināšanā valstī ir daudz neatrisinātu problēmu un, lai tās novērstu vai vismaz mazinātu, ANO 2016. gada rekomendācijās Latvijai ietverti vairāki konkrēti uzdevumi, ieskaitot padomus, kā šos darbus paveikt. Viena no galvenajām rekomendācijām – izveidot un stiprināt ietekmīgu bērnu tiesību aizsardzības institūciju, kurā starpnozaru līmenī tiek uzraudzīta un kontrolēta konvencijā un vietējos likumos noteikto bērnu tiesību normu ievērošana un atbilstība reālajai dzīvei.
“Vēlme mazināt uzraudzības funkciju, bet nodrošināt vairāk konsultāciju ir kā cīņa ar vējdzirnavām. Konsultēt var nepārtraukti, bet tas nepārcirtīs apburto loku. Inspekcija lielā mērā tika radīta kā uzraudzības institūcija. Latvijā pagaidām nav nevienas citas iestādes, kas operatīvi spētu novērst sekas, ko var radīt un bieži rada bāriņtiesas, sociālā dienesta, policijas, prokuratūras un tiesas darbinieku nepietiekamās zināšanas visai specifiskajā bērnu un ģimenes tiesību jomā, kā arī nespēja šīs zināšanas izmantot praksē,” norāda biedrība.
