Kreditors savas tiesības saņemt saistību izpildījumu var nodot citai personai jeb cedēt. Cesija ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas. Prasījuma tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu – cesionāru.  

Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantā noteikto, slēdzot cesijas līgumu, parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga. Prasījuma tiesību pāreja no viena kreditora otram (jeb cesija) ir spēkā, pat ja parādnieks par to nezina. 

Saskaņā ar Civillikuma 1806. pantu cesionārs ar cesiju neiegūst lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam. Pats prasījums pāriet uz cesionāru ar visām pie tā piederīgajām un cesijas brīdī esošajām tiesībām, arī nenomaksātajiem procentiem. 

Cesionārs nedrīkst patvaļīgi noteikt augstākus nokavējuma procentus par pirkuma vai kredīta līgumā noteiktajiem. Atbilstoši Civillikuma 1807. pantam parādnieka stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties. Cesionārs nedrīkst izmantot kādas sev piederošas priekšrocības pret parādnieku. 

Tiesiskajā darījumā var būt paredzēts līgumsods un/vai nokavējuma procenti. 

Līgumsodu atrunā līgumā, kuru noslēdz abas darījumā iesaistītās puses, un to var noteikt gan procentu veidā, gan kā konkrētu summu. Atbilstoši Civillikuma 1716. pantam līgumsods ir pametums, kuru persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei (Civillikuma 1717. pants).  

Piemērojot līgumsodu par saistību neizpildi vispār, tas nedrīkst būt vairākkārtīgs jeb atkārtots, un to nedrīkst noteikt pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Turpretī, ja līgumsodu piemēro par saistību neizpildīšanu noteiktajā termiņā (īstā laikā) vai nepienācīgu izpildi, tas var būt pieaugošs, taču ar nosacījumu, ka šis pieaugums nevar būt vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (Civillikuma 1716. pants).  

Savukārt nokavējuma procenti tiek izteikti procentu veidā. Nokavējuma procentu apjoms nedrīkst pārsniegt pamatparāda summu. Ja kreditors ir izpildījis savas saistības, bet nav laikā saņēmis samaksu, tad viņš bez atgādinājuma nākamajā dienā pēc līgumā noteiktās maksājuma dienas vai maksājuma termiņa beigu dienas var prasīt no parādnieka nokavējuma procentus par līguma par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu izpildes nokavējumu. Kreditora tiesība prasīt nokavējuma procentus atkrīt, ja parādnieks nav atbildīgs par nokavējumu (Civillikuma 1668.³ pants).  

Atbilstoši Civillikuma 1765. pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.  

Savukārt, ja līgumā puses neatrunā punktus par saistību neizpildi, var tikt piemēroti likumiskie nokavējuma procenti. Likumisko nokavējuma procentu likmi paredz Civillikums.  

Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765. p. 3. d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, – seši procenti no simta gadā. 

Procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo procentu pamatlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus. 

Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. 

Procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.  

Atbilstoši Civillikuma 1843. pantam, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātajos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.