Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Jau šogad normatīvajos aktos plānots nostiprināt Bērna mājas modeli – vietu, kurā tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, tai skaitā saudzīga cietušā nopratināšana kriminālprocesuālām vajadzībām, ārsta apskates un medicīniskā ekspertīze vienuviet. Šis modelis tiks iekļauts Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Ministru kabinetam (MK) nosakot tā īstenošanas, pakalpojumu sniegšanas un veicamās starpinstitucionālās sadarbības procedūras kārtību.
Uzziņai
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas Saeimā 19. janvārī tika konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā, paredz papildināt likumu ar jaunu 52.1 pantu, nosakot Bērna mājas institucionālo modeli un mērķi, un 52.2 pantu, kurā uzskaitīti Bērna mājas darbības pamatprincipi. Plānots, ka Bērna māja būs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas struktūrvienība, kas koordinēs un vadīs sadarbību starp dažādu jomu profesionāļiem, lai saudzīgi iegūtu nepieciešamo informāciju situācijas izpētei, nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, kā arī sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem. Iecerēts, ka Bērna māja koordinēs un nodrošinās informācijas apmaiņu starp institūcijām, lai novērstu atkārtotu vienas un tās pašas informācijas ieguvi no bērna (piemēram, atkārtotu bērna iztaujāšanu), kā arī veiks saņemtās informācijas uzkrāšanu un veidos statistikas analīzi. Likumprojekts paredz izveidot Bērna mājas uzraudzības padomi. Bērna māju kā efektīvu risinājumu starpinstitucionālajai sadarbībai rekomendē Lanzarotes komiteja, kas uzrauga Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību ieviešanu Eiropas Padomes dalībvalstīs. Bērna mājas modelis Latvijā no 2017. gada aprīļa līdz decembrim īstenots pilotprojektā nodibinājuma “Centrs Dardedze” telpās. Šobrīd tas īstenots EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gada programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektā “Atbalsts Barnahus1 ieviešanai Latvijā”. Projekta ieviešanu Latvijā vada Labklājības ministrija. |
Likumprojekta anotācijā vēstīts, ka Bērna mājas mērķis ir novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī no noziedzīgajiem nodarījumiem:
“Mūsu pieredze rāda, ka process, kurā nokļūst bērns, nav prognozējams. Galvenais bērna nopratināšanas mērķis ir iegūt nozieguma atklāšanai derīgus pierādījumus, vienlaikus pēc iespējas mazāk emocionāli traumējot viņu. Tajā pašā laikā līdz šim bērnam bieži nācās stāstīt par pieredzēto daudzas reizes – policistiem, mediķiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Stāstījumu nesakritības gadījumā varēja rasties pamats bērna liecības apšaubīšanai, turklāt, ja bērns ir spiests atkal atsaukt atmiņā piedzīvoto, viņš atkārtoti piedzīvo emocionālu traumu,” stāsta Bērna mājas pilotprojektā un arī šī brīža projektā iesaistītā nodibinājuma “Centrs Dardedze” valdes locekle Laila Balode.
Bērna māja piedāvās “viena kontaktpunkta” pieeju: vienā bērnam piemērotā telpā sadarbosies visas attiecīgās institūcijas (policija, sociālais dienests, bērnu tiesību aizsardzības dienests, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji, prokurors).
Katra cietušā gadījums tiks skatīts individuāli, izvēloties konkrētajai situācijai atbilstošus palīdzības pasākumus.
L. Balode stāsta, ka ar cietušo strādās īpaši apmācīts psihologs. Nopratināšana tiks filmēta, un nepieciešamie speciālisti vēros tās tiešraidi atsevišķā telpā, netieši iegūstot informāciju.
Tā saucamā “viena kontaktpunkta” pieeja nenozīmēs neatliekami veicamo darbību atlikšanu līdz brīdim, kad cietušais ieradīsies Bērna mājā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots: “Piemēram, ja bērns piedzīvotās vardarbības dēļ ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbalstu ir nonācis ārstniecības iestādē, lai tur nekavējoties saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību, šādās situācijās vajadzīgo pierādījumu par notikušo vardarbību fiksēšana, ko nepieciešams konstatēt nekavējoties, kamēr tie nav zuduši, būtu veicama bērna atrašanās vietā, nevis Bērna mājas apmeklējuma laikā. Izmeklētājs, vērtējot lietas apstākļus, arī izlemj, vai cietušo bērnu nopratināt uz karstām pēdām turpat, bērna atrašanās vietā, negaidot Bērna mājas apmeklējumu. Vienlaikus arī sociālais dienests, ja nepieciešams, arī bāriņtiesa, iesaistās bērnam nepieciešamās palīdzības sniegšanā nekavējoties, ja pēc lietas apstākļiem šāda rīcība ir nepieciešama, negaidot, kad vardarbībā cietušais bērns apmeklēs Bērna māju.”
Šobrīd plānots, ka grozījumi Bērnu aizsardzības likumā stāsies spēkā 2023. gada 1. maijā. Tiesa, tas nenozīmē, ka arī šajā datumā Bērna māja vērs savas durvis. Likumprojekta anotācijā minēts, ka institūcijas darbības sākuma datums ir pakārtots tam, vai paredzētajā laikā tiks pabeigta Bērna mājas telpu renovācija un labiekārtošana VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (BKUS) telpās Vienības gatvē 45, Rīgā, kur atradīsies institūcija.
“Bērna mājā darbs notiks plānoti, galvenokārt sniedzot diskrētu un netraumējošu atbalstu bērnam un viņa ģimenei vai atbalsta personai, kā arī bērnam saudzīgi tiks veiktas kriminālprocesuālās darbības. Bērna mājas sākumā ļoti nozīmīgi ir praksē iedzīvināt starpinstitucionālo modeli, kas ir arī Bērna mājas pamatideja un mērķis,” par Bērna mājas darba sākumgaitu LV portālam stāsta Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta projekta “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā” vadītāja Ilze Bērziņa.
Bērna mājas modeļa ieviešanas projekta noteiktais beigu datums ir 2024. gada 30. aprīlis, tomēr, LM uzņemoties institūcijas ilgtspēju, Bērna māju plānots veidot par stabilu institūciju, kā dēļ to nepieciešams nostiprināt arī tiesību aktos.
“Pašlaik Bērna mājas starpinstitucionālās sadarbības modelis nav normatīvi reglamentēts. Tomēr jautājumus par noziedzīgu nodarījumu pret bērnu izmeklēšanu, pierādījumu iegūšanu, fizisku personu datu apstrādi Bērna mājas starpinstitucionālās sadarbības laikā nav iespējams atrisināt ar pašreizējiem normatīviem. Veicot procesuālas darbības, ir nepieciešams strikti ievērot normatīvajos aktos ietvertos priekšrakstus,” tā anotācijā skaidrota nepieciešamība nostiprināt likumā Bērna mājas darbību.
Projekta vadītāja I. Bērziņa papildina: “Jā, Bērna māja kļūs par stabilu institūciju, un pakāpeniski plānots atvērt vairākas šādas speciāli aprīkotas un pielāgotas vietas arī Latvijas reģionos. Bērna mājas ilgtspēja Latvijā ir nostiprināta vairākos dokumentos, arī MK noteikumos, likumprojekta anotācijā un politiskajos dokumentos. Pēc EEZ projekta “Atbalsts Barnahus ieviešanā Latvijā” noslēguma finansējums tiks nodrošināts no Latvijas valsts budžeta.”
LM uzskata, ka turpmāk Bērna māja varētu būt arī resursu centrs un vieta, kur ieinteresētām pusēm (izglītības iestādēm, vecākiem, tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, psihologiem u.c.) saņemt informatīvu atbalstu par darbu ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem. “Centrs Dardedze” paredz, ka Bērna mājas ieviešana, apvienojot dažādas institūcijas un speciālistus, sekmēs normatīvo aktu nepilnību konstatāciju un sistēmas robu novēršanu.
1 Bērna mājas (Barnahus) nosaukums ir aizgūts no Islandes, kas bija pirmā valsts Eiropā, kura jau 1998. gadā aizsāka šāda datos balstīta starpinstitucionāla sadarbības modeļa veidošanu.
