Freepik
Patērētāju tiesību jomā drīzumā varētu tikt ieviests jauns procesuālais mehānisms – patērētāju kolektīvā prasība, kas atvieglos patērētāju iespējas vērsties tiesā, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpumu rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu.
Patērētāju kolektīvo prasību mehānisma ieviešanu Latvijā paredz Saeimā iesniegtais, Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (PTAL) un ar to saistītie “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
To mērķis primāri ir pārņemt nacionālajos tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK prasības.
Skaidrojot nepieciešamību ieviest šādu regulējumu, Ekonomikas ministrija likumprojekta anotācijā vērš uzmanību globalizācijas un digitalizācijas ietekmei uz patērētāju tiesību aizsardzību. Tā ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Ja nav efektīvu līdzekļu, ar kuriem izbeigt šādu pārkāpumu un panākt patērētāju tiesisko aizsardzību, tiek mazināta patērētāju uzticēšanās iekšējam tirgum, veicināta negodīga konkurence starp pārkāpumus izdarījušajiem un noteikumus ievērojošajiem komersantiem. Tādējādi izstrādāto likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka patērētāju aizsardzībai ir pieejama gan iespēja vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā.
Šobrīd patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas, izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, ir tiesīgs veikt vairākas darbības, piemēram, ierosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu u. c. Tomēr patlaban PTAC nav kompetences patērētājam nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas jomā. Proti, lai saņemtu nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, katram patērētājam ir individuāli jāceļ prasība tiesā.
Ekonomikas ministrija norāda, ka bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, turklāt bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un tam pieejamajiem resursiem. PTAC direktore Baiba Vītoliņa skaidrojusi: “Piemēram, kāds uzņēmums nepareizi izraksta rēķinus [..]. Cilvēks, ja arī pamanīs, tiesā nevērsīsies. Šīs procedūras [kolektīvās prasības] ideja ir tāda, ka tiek veidots mehānisms, kā daudzi patērētāji kopā var vērsties tiesā un šo kaitējumu prasīt atlīdzināt.”
Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība –, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem un kam PTAC būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.
PTAL plānots papildināt ar terminiem:
Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem dažādās nozarēs, piemēram, finanšu pakalpojumiem, datu aizsardzību, ceļojumiem un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijām –, ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību.
Ar iecerēto regulējumu patērētāju kolektīvo prasību celšanu paredzēts uzticēt kvalificētām institūcijām, kas ir:
Lai iegūtu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz PTAC iesniegums ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai, apliecinot atbilstību visiem PTAL noteiktajiem kritērijiem. Atbilstība šiem kritērijiem pierādīs, ka biedrība ir spējīga un tai ir resursi pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses.
Patlaban plānots, ka biedrībai, kura pārstāv patērētāju, ir jāatbilst šādiem kritērijiem (PTAL likumprojekta 23.1 pants):
Paredzēts, ka Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC mājaslapā un regulāri atjaunots.
Likumprojekts paredz patērētāju aizsardzībai kvalificētajai institūcijai iespēju:
Plānots, ka kvalificētā institūcija informēs patērētājus par iespēju pieteikties kolektīvajai prasībai, informējot atbilstošā saziņas līdzeklī, lai sasniegtu maksimāli daudz patērētāju, kurus skāris pārkāpums. Savukārt patērētājam būs jāpauž griba iestāties kolektīvajā prasībā – vēlākais līdz brīdim, kad prasība tiktu iesniegta tiesā.
Lai kvalificētā institūcija varētu vērsties tiesā:
Piesakoties kolektīvajai prasībai, patērētājam:
Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vērstos pie komersanta ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Komersantam paredzēts dot vismaz 14 dienu termiņu, kurā tas var izvērtēt kvalificētās institūcijas pieteikumu un izpildīt prasību pilnā apmērā vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos. Ja vienošanos neizdodas panākt, kvalificētā institūcija vērstos pret komersantu tiesā.
Tiesā patērētāju kolektīvo prasību paredzēts celt par:
Gadījumā, ja būtu jau spēkā esošs PTAC lēmums par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma konstatēšanu, kolektīvo prasību tiesā varētu celt tikai tiesiskās aizsardzības nolūkos.
Līdz ar to paredzēts, ka vienā gadījumā tiesa konstatēs un pārtrauks pārkāpumu, un atlīdzinās patērētājiem, kuri pieteikušies kolektīvajai prasībai, nodarīto kaitējumu, savukārt otrā gadījumā, balstoties uz jau konstatētu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, atlīdzinās patērētājiem, kuri pieteikušies kolektīvajai prasībai, nodarīto kaitējumu.
Ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvā prasība skatāma kā civiltiesisks strīds, kas risināms Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz to papildināt ar 30.9 nodaļu, kas veltīta šīs kategorijas lietu izskatīšanai.
Minētie grozījumi paredz nozīmēt sagatavošanas tiesas sēdi, lai tiesa varētu noskaidrot faktus, par kuriem lietā pastāv strīds, dot norādījumus par apstākļiem, par kuriem nav sniegti pierādījumi, noskaidrot un izlemt pušu pieteiktos lūgumus, tāpat arī aicināt puses noslēgt izlīgumu. Tiesas apstiprināts izlīgums būtu saistošs prasītājam, atbildētājam un patērētājiem, kas pārstāvēti patērētāju kolektīvajā prasībā. Savukārt gadījumā, ja tiesa izvērtē un uzskata, ka izlīgums ir pretrunā nacionālajiem tiesību aktiem vai ietver nosacījumus, kas nav izpildāmi, tā ir tiesīga atteikt līguma apstiprināšanu un turpināt izskatīt konkrēto lietu.
Tāpat, lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, likumprojekts paredz, ka prasītāji patērētāju kolektīvajās prasībās ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs.
Lai minētie grozījumi PTAL un Civilprocesa likumā stātos spēkā, tie vēl ir jāizskata un jāapstiprina Saeimai.