SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. aprīlī, 2023
Lasīšanai: 13 minūtes
7
7

Kolektīvo prasību mehānisms atvieglos patērētāju iespējas aizsargāt savas tiesības tiesā

Freepik

Patērētāju tiesību jomā drīzumā varētu tikt ieviests jauns procesuālais mehānisms – patērētāju kolektīvā prasība, kas atvieglos patērētāju iespējas vērsties tiesā, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpumu rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu.

īsumā
  • Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, lai saņemtu nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, katram patērētājam ir individuāli jāceļ prasība tiesā, un bieži vien patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti un laikietilpīgi.
  • Ieviešot patērētāju kolektīvo prasību regulējumu, patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība –, kura atbilst likumā noteiktajām prasībām un kurai PTAC būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.
  • Plānots, ka patērētāju kolektīvajā prasībā jābūt vismaz pieciem patērētājiem un ka tiesa varētu vienlaikus lemt par visiem patērētājiem, kuri pieteikušies kolektīvajai prasībai, nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu.
  • Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, likumprojekts paredz patērētāju kolektīvo prasību iesniedzējiem atbrīvojumu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
  • Lai grozījumi PTAL un Civilprocesa likumā, kas ietver patērētāju kolektīvo prasību regulējumu, stātos spēkā, tie ir jāizskata un jāapstiprina Saeimai.

Patērētāju kolektīvo prasību mehānisma ieviešanu Latvijā paredz Saeimā iesniegtais, Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (PTAL) un ar to saistītie “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

To mērķis primāri ir pārņemt nacionālajos tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK prasības.  

Skaidrojot nepieciešamību ieviest šādu regulējumu, Ekonomikas ministrija likumprojekta anotācijā vērš uzmanību globalizācijas un digitalizācijas ietekmei uz patērētāju tiesību aizsardzību. Tā ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Ja nav efektīvu līdzekļu, ar kuriem izbeigt šādu pārkāpumu un panākt patērētāju tiesisko aizsardzību, tiek mazināta patērētāju uzticēšanās iekšējam tirgum, veicināta negodīga konkurence starp pārkāpumus izdarījušajiem un noteikumus ievērojošajiem komersantiem. Tādējādi izstrādāto likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka patērētāju aizsardzībai ir pieejama gan iespēja vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā.

Kas ir patērētāju kolektīvā prasība

Šobrīd patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas, izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, ir tiesīgs veikt vairākas darbības, piemēram, ierosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu u. c. Tomēr patlaban PTAC nav kompetences patērētājam nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas jomā. Proti, lai saņemtu nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, katram patērētājam ir individuāli jāceļ prasība tiesā.

Ekonomikas ministrija norāda, ka bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, turklāt bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un tam pieejamajiem resursiem. PTAC direktore Baiba Vītoliņa skaidrojusi: “Piemēram, kāds uzņēmums nepareizi izraksta rēķinus [..]. Cilvēks, ja arī pamanīs, tiesā nevērsīsies. Šīs procedūras [kolektīvās prasības] ideja ir tāda, ka tiek veidots mehānisms, kā daudzi patērētāji kopā var vērsties tiesā un šo kaitējumu prasīt atlīdzināt.”

Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība –, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem un kam PTAC būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.

PTAL plānots papildināt ar terminiem:

  • patērētāju kolektīvās intereses – patērētāju vispārējās intereses un patērētāju grupas intereses, īpaši patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu nolūkā;
  • patērētāju kolektīvā prasība – prasība, kuru kvalificētā institūcija ceļ tiesā kā prasītājs patērētāju labā par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu vai patērētāju tiesību pārkāpuma konstatēšanu un pārtraukšanu kopā ar patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu;
  • pārrobežu patērētāju kolektīvā prasība – prasība, ko kvalificētā institūcija, kas ir apstiprināta vienā valstī, ceļ citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā, nevis tajā, kurā kvalificētā institūcija apstiprināta.

Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem dažādās nozarēs, piemēram, finanšu pakalpojumiem, datu aizsardzību, ceļojumiem un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijām –, ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību.

Kas pārstāvēs patērētājus kolektīvajās prasībās

Ar iecerēto regulējumu patērētāju kolektīvo prasību celšanu paredzēts uzticēt kvalificētām institūcijām, kas ir:

  • jebkuras PTAL 22. pantā minētās biedrības, kas izveidotas ar mērķi aizsargāt patērētāju tiesības;
  • citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tai skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu.

Lai iegūtu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz PTAC iesniegums ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai, apliecinot atbilstību visiem PTAL noteiktajiem kritērijiem. Atbilstība šiem kritērijiem pierādīs, ka biedrība ir spējīga un tai ir resursi pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses.

Patlaban plānots, ka biedrībai, kura pārstāv patērētāju, ir jāatbilst šādiem kritērijiem (PTAL likumprojekta 23.1 pants):

  • juridiska persona, kas var pierādīt 12 mēnešus ilgu faktisko sabiedrisko darbību patērētāju interešu aizsardzības jomā pirms tās iesnieguma piešķirt kvalificētās institūcijas statusu;
  • statūtos noteiktais mērķis ietver patērētāju interešu aizsardzību;
  • darbībai nav peļņas gūšanas rakstura;
  • nav ierosināts maksātnespējas process, un tā nav pasludināta par maksātnespējīgu;
  • tā ir neatkarīga, un to neietekmē ražotāji, pārdevēji vai pakalpojuma sniedzēji un citas personas, kurām ir ekonomiskas intereses celt pārstāvības prasību;
  • gadījumā, ja finansējumu nodrošina trešās personas, biedrība ir izstrādājusi procedūras, kas novērš trešo personu ietekmi un interešu konfliktus starp biedrību un tās finansētājiem;
  • publiski, vienkāršā un saprotamā valodā, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, it īpaši savā tīmekļvietnē, atklāj informāciju, kas apliecina, ka tā atbilst PTAL noteiktajiem kritērijiem, un informāciju par tās finansējuma avotiem kopumā, organizatorisko, vadības un dalībnieku struktūru, statūtos noteikto mērķi un darbībām.

Paredzēts, ka Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC mājaslapā un regulāri atjaunots. 

Nosacījumi patērētāju kolektīvās prasības īstenošanai

Likumprojekts paredz patērētāju aizsardzībai kvalificētajai institūcijai iespēju:

  • vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu;
  • tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā.

Plānots, ka kvalificētā institūcija informēs patērētājus par iespēju pieteikties kolektīvajai prasībai, informējot atbilstošā saziņas līdzeklī, lai sasniegtu maksimāli daudz patērētāju, kurus skāris pārkāpums. Savukārt patērētājam būs jāpauž griba iestāties kolektīvajā prasībā – vēlākais līdz brīdim, kad prasība tiktu iesniegta tiesā.

Lai kvalificētā institūcija varētu vērsties tiesā:

  • patērētāju kolektīvajā prasībā jābūt vismaz pieciem patērētājiem;
  • patērētāju prasījumiem jābūt pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
  • patērētāju prasījumu pamatā jābūt vienādiem vai līdzīgiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Piesakoties kolektīvajai prasībai, patērētājam:

  • jādod piekrišana kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju;
  • jānorāda savs prasījums un jāiesniedz dokumenti, kas pamato prasījumu.

Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vērstos pie komersanta ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Komersantam paredzēts dot vismaz 14 dienu termiņu, kurā tas var izvērtēt kvalificētās institūcijas pieteikumu un izpildīt prasību pilnā apmērā vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos. Ja vienošanos neizdodas panākt, kvalificētā institūcija vērstos pret komersantu tiesā.

Tiesā patērētāju kolektīvo prasību paredzēts celt par:

  • aizlieguma pasākumu (pārkāpuma konstatēšana un pārtraukšana);
  • tiesiskās aizsardzības pasākumu nolūkos (kompensācija, remonts, apmaiņa, cenas samazināšana, līguma izbeigšana u. c.).

Gadījumā, ja būtu jau spēkā esošs PTAC lēmums par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma konstatēšanu, kolektīvo prasību tiesā varētu celt tikai tiesiskās aizsardzības nolūkos.

Līdz ar to paredzēts, ka vienā gadījumā tiesa konstatēs un pārtrauks pārkāpumu, un atlīdzinās patērētājiem, kuri pieteikušies kolektīvajai prasībai, nodarīto kaitējumu, savukārt otrā gadījumā, balstoties uz jau konstatētu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, atlīdzinās patērētājiem, kuri pieteikušies kolektīvajai prasībai, nodarīto kaitējumu.

Tiesāšanās paredzēta bez maksas

Ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvā prasība skatāma kā civiltiesisks strīds, kas risināms Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz to papildināt ar 30.nodaļu, kas veltīta šīs kategorijas lietu izskatīšanai.

Minētie grozījumi paredz nozīmēt sagatavošanas tiesas sēdi, lai tiesa varētu noskaidrot faktus, par kuriem lietā pastāv strīds, dot norādījumus par apstākļiem, par kuriem nav sniegti pierādījumi, noskaidrot un izlemt pušu pieteiktos lūgumus, tāpat arī aicināt puses noslēgt izlīgumu. Tiesas apstiprināts izlīgums būtu saistošs prasītājam, atbildētājam un patērētājiem, kas pārstāvēti patērētāju kolektīvajā prasībā. Savukārt gadījumā, ja tiesa izvērtē un uzskata, ka izlīgums ir pretrunā nacionālajiem tiesību aktiem vai ietver nosacījumus, kas nav izpildāmi, tā ir tiesīga atteikt līguma apstiprināšanu un turpināt izskatīt konkrēto lietu.

Tāpat, lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, likumprojekts paredz, ka prasītāji patērētāju kolektīvajās prasībās ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs.

Lai minētie grozījumi PTAL un Civilprocesa likumā stātos spēkā, tie vēl ir jāizskata un jāapstiprina Saeimai.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU