Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Skolas šogad tomēr drīkstēs rīkot iestājeksāmenus, ceturtdien lēmusi Saeima. Paredzamas arī izmaiņas internātu un speciālās izglītības regulējumā.
Lai nodrošinātu skolām iespēju šogad, tāpat kā iepriekš, rīkot iestājpārbaudījumus, Saeima ceturtdien, 20. aprīlī, pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā.
Līdz šim Vispārējās izglītības likumā bija noteikts, ka mācību priekšmetos, kuros pamatskolas skolēni kārto centralizētos eksāmenus, nevar tikt rīkoti iestājpārbaudījumi. Proti, raksta tapšanas brīdī spēkā esošā likuma 39. panta otrā daļa paredz, ka “vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās, ja tajās tiek organizēti iestājpārbaudījumi”.
Šis ir pirmais mācību gads, kad valsts pārbaudes darbs latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā pamatizglītībā tiek organizēts centralizēti. Tas nozīmē, ka atbilstoši regulējumam iestājpārbaudījumus šajos priekšmetos vidusskolās vairs nevarētu rīkot. Pret to iebilda virkne valsts ģimnāziju, kurām noteikti augstāki mācību sasniegumu kritēriji un kuras, lai tos nodrošinātu, līdz šim rīkojušas iestājpārbaudījumus.
Piemēram, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns iepriekš Saeimas komisijas sēdē norādīja: “9. klases eksāmenu rezultāts kā standarts visiem pamatskolu beidzējiem ir viena lieta, bet specifiski veidoti iestājpārbaudījumi dažādos paaugstinātos līmeņos ar atšķirīgiem uzdevumiem, to īpatsvaru un skalām – otra. Mēs tos nekad nesavienosim.”
Saeimas atbalstītie grozījumi papildina likuma Pārejas noteikumus ar 51. punktu, paredzot, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2023./2024. mācību gadam, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas īstenot pasākumus, lai padziļināti izvērtētu izglītojamā zināšanas un prasmes mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārtojuši centralizētos eksāmenus.
Kā iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidrojuši Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, šī gada centralizēto valsts pārbaudes darbu rezultāti ļaus iegūt pilnvērtīgu ainu, pēc kuras spriest par turpmāko uzņemšanas kārtību vidējās pakāpes izglītības programmā. Ministrijas mērķis ir īstenot valstī vienotu pieeju izglītojamo uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās.
Kā LV portāls jau ir vēstījis, patlaban valstī trūkst redzējuma par valsts ģimnāziju lomu izglītības sistēmā. Skaidrību šajā jomā varētu viest skolu tīkla reforma, kuras kritērijus, ņemot vērā skolēnu intereses un izglītības sistēmas resursu racionālāku pārvaldību, pēc atbilstošas datu analīzes paredzēts sagatavot līdz šī gada jūnijam.
Vairāk par tēmu >>
Precizētas Vispārējās izglītības likuma normas attiecībā uz dokumentiem, kurus izglītojamie saņem par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības apguvi, kā arī tas, kādos gadījumos izglītojamajiem izsniedzama liecība.
Turpmāk par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņems apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un pamatizglītības sertifikātu. Pamatizglītības sertifikāts apliecinās vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens. Pamatizglītības sertifikātā norādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpos kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmā.
Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniegs liecību, ja:
Savukārt par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņems atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu, vispārējās vidējās izglītības sertifikātu un starptautiskas testēšanas institūcijas izsniegtu dokumentu par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu.
Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniegs liecību, ja:
Minētie grozījumi Vispārējās izglītības likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Saeimai vēl jāskata grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kuru mērķis ir noteikt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālajās un vispārizglītojošajās klasēs un grupās, izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu, internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī internātu uzraudzības kārtību. Šos jautājumus plānots skatīt vispārējā kārtībā trijos lasījumos.
