Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Čīka, LETA.
Saeima iepriekšējā nedēļā izslēdza no darba kārtības likumprojektu par pieejas maiņu iestājpārbaudījumiem vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Grozījumi, kas to paredz, aktualizējuši jautājumu par valsts ģimnāziju vietu un lomu izglītības sistēmā un pārmaiņām tajā.
Saeima ceturtdien, 30. martā, vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinātos un valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem no šī gada septembra bija plānots liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolu beidzēji kārto centralizētos eksāmenus.
Šogad tādi paredzēti pirmo reizi un notiks matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Ministrija, uzskatot, ka centralizēto eksāmenu vērtējumam ir jābūt vispārējam uzņemšanas kritērijam vidējās izglītības posmā, ar grozījumiem vēlas panākt vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās.
Kā zināms, valsts ģimnāzijas, kurām likums paredz uzturēt augstākus mācību sasniegumus, līdz šim iestājpārbaudījumus izmantoja sekmīgāko skolēnu atlasei.
Saeimas ceturtdien noraidītie grozījumi paredz no septembra liegt vidusskolu iestājpārbaudījumus priekšmetos, kuros pamatskolas beidzēji kārto centralizētos eksāmenus. Taču likumā šāds liegums patlaban jau ir paredzēts, un to nāktos piemērot jau šajā mācību gadā.
Proti, atstājot likumu negrozītu, iestājpārbaudījumi tiktu liegti jau šopavasar, nevis no septembra, kā tika paredzēts grozījumos.
IZM norāda, ka, izslēdzot no dienas kārtības likumprojekta izskatīšanu, deputāti ir atstājuši spēkā 2018. gadā pieņemto Vispārējās izglītības likuma 41. panta 3. punkta redakciju, kas nosaka: “Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.”
Grozījumu izņemšana no darba kārtības bijusi komunikācijas kļūda – parlaments pārpratis IZM piedāvāto izmaiņu būtību un nav domājis atstāt spēkā Vispārējās izglītības likuma 2018. gada redakciju, ceturtdien skaidroja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre. Paredzams, ka IZM piedāvātie likuma grozījumi Saeimas darba kārtībā varētu atgriezties jau šonedēļ, tos skatot ceturtdien plenārsēdē.
Pēc valsts ģimnāziju direktoru uzklausīšanas izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atzina, ka viedoklis iestājpārbaudījumu jautājumā ir mainījies. “Vienojāmies, ka iestājpārbaudījumiem jābūt diferencētiem, – skolas, kuras vērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, un skolas, kuras izstrādās savus saturiski pamatotus pārbaudījumus,” pēc tikšanās ar ministri skaidroja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Tādējādi faktiski saglabātos līdzšinējā kārtība, valsts ģimnāzijām turpinot rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros tās uzskata to par nepieciešamu, ņemot vērā, ka centralizēto pamatskolas eksāmenu izpildes prasības ne visos gadījumos varētu atbilst mācību ievirzei un prasībām vidusskolas posmā valsts ģimnāzijās.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets, un valsts ģimnāzijas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Līdz ar to šīs izglītības iestādes īsteno to pašu programmu, ko citas skolas. Vienlaikus valsts ģimnāzija ir tiesīga īstenot arī vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu vai pilnu pamatizglītības programmu, kā arī starptautiskā bakalaurāta programmu.
Savukārt Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss” ģimnāzijām nosaka paaugstinātus kritērijus, tostarp paredz, ka 12. klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss pēdējo triju mācību gadu laikā šīm izglītības iestādēm ir ne mazāks par 65% no valstī vidējā. Tāpat noteikts, ka izglītības iestāde vispārējās vidējās izglītības programmu apguvē klātienes izglītības ieguves formā īsteno ne mazāk kā trīs padziļināto kursu komplektus, ne mazāk kā piecus padziļinātos kursus un ne mazāk kā divus specializētos kursus.
Valsts ģimnāzijai papildus minēto izglītības programmu īstenošanai jāveic arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas. Valsts ģimnāziju pedagogiem, kuri īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas, noteikta piemaksa 10% apmērā no mēneša darba algas par vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu.
Saskaņā ar IZM datiem Latvijā patlaban ir 31 valsts ģimnāzija.
Jautājums par šo skolu vietu vispārējās izglītības iestāžu sistēmā jau tika aktualizēts, ieviešot jauno izglītības saturu projekta “Skola 2030” ietvaros, kas plašāk zināms kā kompetenču izglītības pieeja. Saskaņā ar to, vidusskolām specializējoties noteiktās jomās, radās jautājums –, vai ģimnāzijas kā atsevišķs izglītības iestāžu tips ir nepieciešams.
Kā norādīja toreizējā “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, ģimnāzijas īpašo izcilības centru statusu varētu saglabāt, sadarbībā ar augstskolām piedāvājot paplašinātu un padziļinātu izglītības saturu. Kā jau tika vēstīts, Krišjāņa Kariņa valdības deklarācija paredz “veikt projekta “Skola 2030” ieviešanas izvērtējumu, veicot tajā nepieciešamās izmaiņas”. Atbalstu šim uzstādījumam paudusi arī izglītības un zinātnes ministre A. Čakša.
Patlaban valstī nav ne redzējuma par valsts ģimnāziju lomu izglītības sistēmā, ne to attīstības stratēģijas, norāda Rūdolfs Kalvāns. Skaidrību šajā jomā varētu viest skolu tīkla reforma, kuras kritērijus, ņemot vērā skolēnu intereses un izglītības sistēmas resursu racionālāku pārvaldību, pēc atbilstošas datu analīzes paredzēts sagatavot līdz šī gada jūnijam, skaidro IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa. “Viens no variantiem ir ģimnāzijas kā izcilības centri, taču nevis elitāras mācību iestādes, bet plašākā nozīmē – metodiski, darba organizācijas aspektā,” savu redzējumu pauž R. Kalvāns. Viņa ieskatā ģimnāzijas varētu arī IZM uzdevumā aprobēt jaunas metodes izglītības jomā, piedalīties pētnieciskajā darbā.
Līdzīgu viedokli pauž arī A. Zariņa-Stūre, proti, jautājums par ģimnāziju turpmāko lomu izglītības sistēmā jāskata sasaistē ar topošo izglītības iestāžu ekosistēmu pašvaldībās. Komisijas vadītāja akcentē, ka projekta “Skola2030” uzstādījums par virzību uz skolu specializāciju un tai atbilstošu skolēnu talantu attīstību bijis pareizs, tomēr tā īstenošana izrādījusies sarežģītāka un tai būs nepieciešams vairāk laika, nekā tika gaidīts. “Neesam tam vēl gatavi, un ceļā uz šo vīziju ģimnāzijas ir ļoti svarīgs posms tieši kā izcilības centri,” pauž A. Zariņa-Stūre. Tiesa, viņa atzīst: iespējams, valstī ar tik nelielu skolēnu skaitu, kuru spējas turklāt būtu orientētas uz izcilību, nav nepieciešams tik daudz ģimnāziju, cik to patlaban ir.
Kā zināms, diskusijās par izmaiņām skolu tīklā IZM pašvaldībām piedāvājusi valsts ģimnāzijas saglabāt tikai valstspilsētās – katrā pa vienai, savukārt Rīgā – trīs līdz piecas.
Šim priekšlikumam ir iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), rosinot šīs skolas saglabāt arī novadu centros. Ņemot vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir desmit valstspilsētu, īstenojot IZM priekšlikumu, valsts ģimnāziju skaits tiktu samazināts vismaz par pusi – ne vairāk kā 14.
