Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēdējo gadu laikā izglītojamo skaits vispārējās skolās 7.-12.klasē ir būtiski samazinājies – no 102 639 izglītojamajiem 2010./2011. mācību gadā līdz 83 281 izglītojamajiem 2013./2014. mācību gadā.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Turpmāk valsts ģimnāzijas statusu varēs iegūt skolas, kurās skolēnu skaits ir
Nevienam nav jaunums, ka skolēnu skaits turpina sarukt, īpaši ģimnāzijas vecumā. Izglītības un zinātnes ministrijas statistika vēsta, ka pēdējo gadu laikā skolēnu skaits 7-12.klasēs samazinājies par 81 procentu. Tomēr, lai iegūtu valsts ģimnāzijas statusu, skolām ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, ko nosaka Ministru kabinets, un starp tiem ir arī prasība nodrošināt konkrētu skolēnu skaitu. Izglītības iestādē tāpat ir jābūt noteikta līmeņa skolēnu sasniegumiem un jāpilda arī pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas. Ja valsts ģimnāzija divus gadus pēc kārtas (pēc stāvokļa 5.septembrī) neatbilst noteiktajiem kritērijiem, tad šis statuss tiek anulēts.
Skolām jāizvēlas starp skolēnu skaitu un kvalitāti
Līdz šim, lai skola varētu saglabāt valsts ģimnāzijas statusu, tās 10. līdz 12.klasē bija jāmācās ne mazāk par 250 izglītojamiem – republikas pilsētā un ne mazāk par 150 izglītojamiem, ja skola atrodas citā administratīvajā teritorijā.
Līdz ar to vairākas valsts ģimnāzijas saskaras ar problēmu, ka nav iespējams šādu skolēnu skaitu vidusskolā saglabāt. Skolām nākas domāt, kā šo problēmu risināt, vienlaikus neuzņemot nepietiekami sagatavotus skolēnus, jo tādā gadījumā ģimnāzija riskē, ka tā nespēs sasniegt citu MK noteikumu kritēriju - eksāmenos nespēs uzrādīt noteikto minimālo līmeni – vismaz par 10% augstāku novērtējumu nekā valsts vidējais novērtējums centralizētajos eksāmenos. Par šo problēmu IZM ir informējuši vairāku skolu direktori. Savukārt ministrija nolēmusi: ja jāizvēlas starp izglītības kvalitāti un skolēnu skaitu, tad priekšroka tomēr tiek dota kvalitātei.
Līdz ar to 14.martā spēkā stājās MK noteikumu Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji" grozījumi, kuri paredz šādu skolēnu skaitu 10. līdz 12.klasē:
Kā redzams, tad ir samazināts slieksnis skolēnu skaitam visos reģionos, izņemot Rīgu, kur tiek saglabāts noteikums par 250 skolēniem, savukārt citās republikas pilsētās un pilsētās skolēnu skaits varēs būt mazāks.
Izmaiņas arī mācību sasnieguma kritērijos
Skolēnu skaita samazināšana ģimnāzijas kritērijos nav vienīgās izmaiņas MK noteikumos. Turpmāk valsts ģimnāzijas statusu varēs iegūt tā izglītības iestāde, kurā iepriekšējos divos mācību gados skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis vismaz par 10% augstāks nekā valsts vidējais centralizēto eksāmenu procentuālais novērtējums un vismaz par 5% augstāks nekā attiecīgā plānošanas reģiona centralizēto eksāmenu vidējais procentuālais novērtējums.
Papildus atbilstoši MK noteikumu 5.punktam ģimnāzijai, lai tā iegūtu valsts statusu, jāatbilst šādiem kritērijiem:
Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi arī izvērtējumu par visu valsts ģimnāzijas statusu ieguvušo izglītības iestāžu atbilstību MK noteikumos Nr.129 noteiktajiem kritērijiem, par izvērtējuma rezultātiem informējot katru izglītības iestādi un pašvaldības. Kā norāda IZM, tad pašvaldības ir aicinātas sniegt redzējumu par to pārraudzībā esošo skolu tālāko attīstību, lai arī turpmāk nodrošinātu kritēriju izpildi.
Kā jau minēts, MK noteikumu grozījumi spēkā stājās 14.martā. Līdz ar to skola, kurai valsts ģimnāzijas statuss piešķirts līdz 2015.gada 1.janvārim, nodrošina atbilstību šajos noteikumos minētajiem kritērijiem līdz 2016.gada 15.jūlijam.
Savukārt, ja valsts ģimnāzija līdz 2016.gada 15.jūlijam nenodrošina atbilstību šajos noteikumos minētajiem kritērijiem, Izglītības un zinātnes ministrija ierosina Ministru kabinetam anulēt izglītības iestādei piešķirto valsts ģimnāzijas statusu.
Visgrūtāk sokas pierobežu skolām, atlase nenotiek
Skolu direktori šīs labvēlīgākās izmaiņas vērtē pozitīvi. Šobrīd ar skolēnu skaitu saglabāšanu visgrūtāk veicas skolām, kas atrodas pierobežā. Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns norāda, ka skolā jau astoņus gadus skolēnu atlase nemaz nenotiek, jo ģimnāzija vairs nešķiro skolēnus pēc viņu atzīmēm, bet gan uzņem jebkuru ar pamatskolas apliecību. Tajā pašā laikā skola spēj panākt ļoti augstus rezultātus un sasniegt šos 10%, kas nepieciešami valsts ģimnāzijas statusam.
Pēdējā gadā skolai pietrūkusi procentu simtdaļa, lai norādīto sasniegtu. "Formāli mēs neesam izpildījuši noteikto, tomēr es uzskatu, ka ar esošajām iespējām, kad ne katrs, kurš uz skolu atnāk, ir ar labām spējām mācīties, tas ir ļoti labs rezultāts. Pateikt, ka nebūs problēmu ar skolēnu skaitu nākotnē, es nevaru, jo piektajās līdz septītajās klasēs bērnu ir vēl mazāk. Tas nozīmē, ka nākotnē nodrošināt skolēnu skaitu būs vēl grūtāk," atzīmē skolas direktors.
"Mēs esam vienīgā vidējā izglītības iestāde Krāslavas novadā, kurā mācības notiek latviešu valodā, tāpēc nebūtu loģiski tam likt šķēršļus. Ja mēs runājam par pierobežas stiprināšanu, tad būtu jārunā arī par Balvu, Rēzeknes, Viļakas, Krāslavas valsts ģimnāzijām no valstiskā viedokļa. Ja šīs skolas būs stipras un valsts atbalstītas, tad varēs runāt arī par pārējo," secina Jānis Tukāns.
Balvu Valsts ģimnāzijas direktore Inese Paidere norāda: "Šogad mēs šo kritēriju – 150 skolēni – izpildām, bet pagājušajā gadā mēs kritēriju neizpildījām par četriem skolēniem. Ja šogad mēs nevarētu sasniegt šādu skolēnu skaitu, tad tas, neskatoties uz mācību rezultātiem un to, ka pārējos kritērijus izpildām, būtu reāls drauds, ka šo statusu var noņemt. Balvu novadā skolēnu skaits ir samazinājies par 98 bērniem – tās ir praktiski divas mazas lauku skolas. Viennozīmīgi, ka ziņu par mazāku skolēnu skaitu ģimnāzijā mēs uztvērām pozitīvi, jo bērnu vienkārši nav."
Kā Izglītības un zinātnes ministrija jau iepriekš ir norādījusi LV portālam, valsts ģimnāzijas statuss nozīmē padziļinātas akadēmiskas zināšanas ar ievirzi turpmākajām studijām augstskolā. Tajā pašā laikā Latvijas normatīvie akti nenosaka, ka jābūt kādai atšķirībai starp mācību programmām un to norisi vidusskolās, ģimnāzijās vai valsts ģimnāzijās. Līdz ar to valsts ģimnāzijas statuss ir skolas prestiža jautājums, kā arī tas paredz paaugstināto finansēšanas koeficientu 1,1 valsts ģimnāziju pedagogu darba samaksas fondam.
