Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Publiskajā apspriešanā līdz 28. aprīlim atrodas Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, kas paredz ne vien ierobežot azartspēļu vietas, bet arī stingrāk sekot līdzi spēlētāju uzvedībai un paradumiem.
Likumprojekts paredz paaugstināt vecuma slieksni no līdzšinējiem 18 gadiem līdz 21 gadam personām, kuras vēlēsies apmeklēt kazino, piedalīties derībās, totalizatoros vai interaktīvajās azartspēlēs.
Dalību izlozēs šobrīd neietekmē personas vecums, taču ar likumprojektu paredzētas izmaiņas arī šajā jomā, proti, pēc tā ieviešanas izlozēs varēs piedalīties personas, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu.
Šobrīd azartspēļu organizētājiem atļauts piedāvāt klientiem kļūt par brīvprātīgās sadarbības programmas dalībniekiem, respektīvi, saņemt karti, ar kuru iespējams iegūt dažādas priekšrocības un bonusus. Azartspēļu organizētājs šādā veidā iegūst nepersonalizētu informāciju par azartspēļu spēlētājiem, viņu paradumiem un uzvedību, izmaiņām tajā, vēstīts likumprojekta anotācijā.
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka par brīvprātīgās sadarbības programmas dalībniekiem varēs kļūt arī reģistrēti spēlētāji, pieņemot uz konkrēto spēlētāju orientētus risku mazinošus pasākumus. Šādā gadījumā azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētājam turpmāk būtu pienākums novērtēt spēlētāja uzvedību un ierobežot azartspēļu vai interaktīvo azartspēļu spēlēšanu, ja ir identificētas riskantas azartspēļu spēlēšanas pazīmes.
Likumprojektā arī ietverts pienākums azartspēļu organizēšanas vietām reģistrēt apmeklētājus katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma reizē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un personalizētu azartspēļu organizēšanas vietas apmeklētāja viedkarti. Šobrīd spēlētāju reģistrācija un identitātes pārbaude attiecas uz kazino, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm.
Latvijā un vairākās citās Eiropas Savienības valstīs ir ieviests Pašatteikušos personu reģistrs. Tas nozīmē, ka personām, kuras brīvprātīgi tajā ir reģistrējušās, tiek nodrošināts liegums piekļūt azartspēlēm. Pašreiz Latvijā reģistrs darbojas tikai valsts robežās, taču, lai novērstu gadījumus, kad azartspēles tiek spēlētas ārvalstīs vai kad šajā reģistrā esošie ārzemnieki tās spēlē Latvijā, likumprojektā paredzēts izstrādāt dalībvalstu apvienoto Pašatteikušos personu reģistru.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Lai spēļu zāles nebūtu pieejamas visu diennakti, likumprojektā paredzēts noteikt ierobežojumu to darba laikā, proti, spēļu zāles nestrādātu no plkst. 6.00 līdz 9.00.
Šāds ierobežojums attiektos arī uz interaktīvajām azartspēlēm, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas, kur likmju pieņemšana notiek, piemēram, saistībā ar basketbola spēli, kura norisinās ārpus noteiktā darba laika, jo notiek citā valsti un laika zonā.
Patlaban Latvijā nav vienota tiesiskā regulējuma, kas noteiktu prasības azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumam. Anotācijā skaidrots, ka nereti azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējumā tiek izmantoti uzmanību piesaistoši elementi, piemēram, spilgta krāsa, izgaismoti, liela izmēra uzraksti, specifisks skatlogu noformējums u. tml., kas mudina tās apmeklēt.
Likumprojektā norādīts, ka Ministru kabineta noteikumos tiks noteiktas vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tai skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.
Ar likumprojektu paredzēts paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 uz 25 vienībām, tādējādi novēršot maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā un samazinot azartspēļu zāļu skaitu.
Likumprojektā ietvertas arī šādas izmaiņas:
Personas, kuras piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās ar šīm darbībām riskam. Ņemot vērā Veselības ministrijas 2019. gada jūnijā publicētajā pētījumā “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” secināto, personu loks, kuras varētu skart problemātiska azartspēļu, tai skaitā loteriju, spēlēšana, pētījuma respondentu vidū ir 6,4%. Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādās pakāpēs varētu ciest 79 119 personas 15–64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas būtu smagākajā pakāpē.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) pārstāve Līga Batalauska LV portālam atklāja, ka asociācija atbalsta Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes, kas ir likumprojekta pamatā, kā arī aktīvi piedalījās Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā, kurā likumprojekts tapa, taču likumprojektā saskata trūkumus.
“Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu kopums ir tuvu tam, lai apgalvotu, ka Latvijā plānots ieviest visus iespējamos ierobežojumus. Ir izvērtēta ārvalstu prakse, taču nav izvēlēts konkrēts modelis, tā vietā ir apkopoti visi iespējamie mehānismi. Iztrūkstot kvalitatīvam legālajam piedāvājumam, ar ko varētu rezultēties pārāk strikti ierobežojumi, arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju izvēlētos spēlēt nelicencētās vietnēs, kur spēlētāji tiek pakļauti krāpšanas, agresīvas un papildu atkarības risku palielinošas komercprakses, datu aizsardzības un citiem riskiem,” skaidro LSBA pārstāve.
Asociācija uzskata, ka vairākus grozījumus likumprojektā ir nepieciešams līdzsvarot – noteikt vienādus visiem azartspēļu veidiem.
“Veiksmīgi darbojas jau pastāvošie mehānismi, it īpaši Pašatteikušos personu reģistrs, kurā ir reģistrējušās vairāk nekā 26 000 personu. [..] LSBA uzskata, ka noteikumi par Pašatteikušos personu reģistru attiecināmi ne tikai uz interaktīvajām izlozēm, bet arī “zemes izlozēm”. Ir izvērtējama iespēja paredzēt fiziskajai personai tiesības rakstveidā pieprasīt, lai tai tiktu noteikts liegums piedalīties arī izlozēs. Atbilstoši pamatnostādnēm ir paredzēts nodrošināt personu apliecinošu dokumentu pārbaudi izlozes biļešu tirdzniecības vietās, attiecīgi ir iespējams arī veikt pārbaudi, vai personai nav noteikts liegums. Turpināma arī diskusija par vecuma cenzu, kam LSBA ieskatā jābūt vienādam attiecībā uz azartspēlēm un izlozēm. Jādomā par visu azartspēļu spēlētāju (t. sk. to, kuri piedalās izlozēs) aizsardzību. Izlozes var izraisīt tādu pašu atkarību kā “klasiskās” azartspēles, līdz ar to nav pamatoti savstarpēji nošķirt izložu un pārējo azartspēļu regulējumu, tostarp pieejamībā, kas var veicināt un izraisīt atkarību,” ar asociācijas viedokli dalās L. Batalauska.
Ar grozījumu anotāciju, kurā ietverts pilnīgs plānoto izmaiņu uzskaitījums, var iepazīties Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
