Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Azartspēles un izlozes ir bijusi izklaide gadsimtiem ilgi, azarts ir dabisks cilvēka stāvoklis, un sabiedrības interese par azartspēlēm vienmēr pastāvēs. Latvijā jānodrošina šo pakalpojumu sniegšana likumīgā un stingri kontrolētā veidā, radot drošu un godīgu vidi un novēršot negatīvo ietekmi uz sabiedrības kopējām interesēm, arī cilvēku fizisko drošību un veselību.
FOTO: Freepik
Katru dienu policija pieķer braucējus narkotiku un alkohola reibumā un tādā veidā kaut cik ierobežo viņu iespējas apdraudēt citus. No azartspēļu atkarīgajiem cieš viņu ģimenes budžets, un tikai pašam spēlmanim ar likumu ir dotas tiesības atturēt sevi no pārmērībām – līdz pat pašliegumam spēlēt.
Valsts, kura iekalkulējusi budžetā nodokļus no azartā nospēlētās naudas, likumos ir noteikusi vairākus ierobežojumus, kā arī atbalsta pasākumus tiem, kuri vēlas pārtraukt spēlēt. Bizness, kurš pelna lielu naudu, arī noskaņots nodrošināt tādu iesaisti, lai klienti nepārkāptu atkarības riska robežu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija spēlētāju aizsardzības mehānismus skatīja atbildīgas spēles kontekstā.
Divus gadus vēlāk nekā kaimiņos (Lietuvā un Igaunijā) Latvijā radīta iespēja cilvēkam pašam liegt sev dalību spēlēt, piesakoties Pašatteikušos personu reģistrā. No šā gada 1. janvāra to ļauj grozījumi Azartspēļu un izložu likumā. Reģistra mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu, arī interaktīvo azartspēļu, spēlēšanu vai piedalīšanos interaktīvajās izlozēs.
Iekļaušanās Pašatteikušos personu reģistrā ir brīvprātīga – reģistram rakstveidā var pieteikties pati persona, uzrādot personas dokumentu personīgi Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā (IAUI) vai jebkurā spēļu vietā vai arī izmantojot interaktīvo pieslēgšanos. Divu mēnešu laikā šajā reģistrā iekļautas 5446 personas, komisiju informēja inspekcijas priekšniece Signe Birne. Pēc viņas domām, tas ir liels skaits, kas nozīmē – šāda iespēja ir vajadzīga.
Liegums attiecas uz visām klasiskajām azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm. Minimālais atteikšanās termiņš ir 12 mēneši. Igaunijā un Lietuvā, kur šādi reģistri strādā vairāk nekā divus gadus, tajos reģistrējušies vairāk nekā 12 000 klientu. S. Birne prognozē, ka līdz gada beigām arī Latvijā pašatteikušos skaits varētu būt līdzīgs.
Inspekcijas vadītājas skatījumā nākamais solis ir nepieciešamība gan Igaunijas, gan Lietuvas iedzīvotājiem dot iespēju reģistrēties Latvijas reģistrā, tāpat Latvijas iedzīvotājiem jānodrošina iespēja reģistrēties gan Lietuvā, gan Igaunijā. Tas sevišķi svarīgi būtu pierobežas teritorijās, jo jau ir saņemtas ziņas, ka kaimiņvalstīs pašatteikušies spēlētāji dodas spēlēt uz Daugavpili, Liepāju vai Valku, tāpat arī Latvijas pierobežas rajonu spēlētāji dodas spēlēt uz kaimiņvalstu tuvākajām pilsētām.
Tieši atbildības principu azartspēļu nozarē uzsvēra lektore no Zviedrijas Anna Sofija Olsena (Ann Sofie Ollsen), daloties pieredzē par šī biznesa attīstību Zviedrijā, kurā pirms 20 gadiem par atbildību vispār nav ticis runāts.
Latvijā tiesību akti aizliedz piedalīties spēlēs par 18 gadiem jaunākām personām. Spēlētājs nevar tikt reģistrēts un uzsākt spēli, pirms viņš nav izvēlējies un noteicis maksimālās likmes apmēru vienai spēlei vai likmju summu 24 stundu periodam. Ja spēlētājs vēlas savu noteikto maksimālo dienas likmi palielināt, to organizētājs nodrošina tikai septītajā dienā pēc šāda pieteikuma saņemšanas.
Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība pērn pieņemtajā Atbildīgas spēles kodeksā uzņēmusies vairākus pienākumus, lai papildus likumā noteiktajam pilnveidotu spēlētājiem drošu vidi un aizsardzības mehānismus: iemaksu un zaudējumu summu ierobežojumus, maksājumu un laika vēstures pieejamību, azartspēļu atkarības pašnovērtējuma testu, darbinieku apmācību, ja nākas saskarties ar iespējamiem riskiem spēlētājam.
Biedrības pārstāvis Jānis Trēgers atspēko izplatītākos mītus par nozari, piemēram, ka nozarei vajadzīgi problēmspēlētāji jeb atkarīgie: “Tā ir nevis mūsu biznesa iespēja, bet gan mūsu risks, jo, pieaugot atkarīgo skaitam, pieaug arī spiediens uz likumdevēju un dažādu jaunu aizliegumu noteikšana nozarei. Turklāt spēlētājs, kas spēlē ar to, ko var atļauties, kurš sev uzliek limitus, ilgtermiņā ar mums paliek ilgāk.”
Vēl viens mīts – ja azartspēles tiks aizliegtas, tās neviens nespēlēs. Taču sagaidāmas sekas kā ar sauso likumu: cilvēki atrod citas iespējas spēlēšanai – alternatīvas, īpaši internetā, vienmēr pastāvēs.
Tā ir individuāla problēma, kāpēc cilvēkam var rasties atkarības risks, uzskata nozares pārstāvis, paskaidrojot: “Atbildīgas spēles kodekss ir vairāku instrumentu kopums, kuru esam izveidojuši, lai katram indivīdam, kura problēma ir individuāla, piedāvātu piemērotāko risinājumu, jo nav panacejas, kas derētu vienādi visiem.”
Arī A. S. Olsena uzsver, ka ir svarīgi pazīt savu klientu, sekot viņa darbībām un rīkoties, kad saskatītas klienta problēmas.
Zviedrijā kopš pagājušā gada janvāra ir jauns regulējums, kas prasa patērētāju augstu aizsardzību spēlēs, augstu spēļu drošību, ierobežo azartspēļu negatīvās sekas, kā arī noteic, ka azartspēles nedrīkst būt platforma noziedzīgām darbībām. “Tas, ko mēs pirms daudziem gadiem neesam izdarījuši spēļu industrijā, – mēs nepalīdzējām spēlētājiem spēlēt drošajā zonā, tas mums jādara tagad. Un es domāju, ka mūsdienās tiešsaistes nozarei, kad ir jaunās tehnoloģijas, ir milzīgas iespējas to darīt,” Zviedrijas novitātes skaidroja A. S. Olsena.
Piemēram, saskaņā ar jauno regulējumu operatoriem ir jāsazinās ar spēlētāju, kad viņš palielina limitus. Kāpēc tad? Vai tas nav atkarīgs no spēlētāja? Eksperte salīdzina situāciju ar došanos uz banku pēc kredīta. Arī bankā tiks uzdoti jautājumi: kādam nolūkam nauda nepieciešama, kāds ir personiskais budžets, vai alga ir pietiekama un tamlīdzīgi. Arī spēļu operatoram, redzot, ka cilvēks iziet no drošās zonas, rīkojas riskanti, jāzina, kā palīdzēt.
Zviedrijas jaunā regulējuma galvenais kodols ir “pazīsti savu klientu”. Katrs klients ir individuāls cilvēks, un viņam nepieciešams individuāls risinājums, uzsver A. S. Olsena.
Ilgstošās diskusijās top Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes, kurās vairāk nekā 20 pasākumi mērķēti uz spēlētāju, deputātus informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa.
Domstarpības pagaidām ir par daudziem jautājumiem. Piemēram, par reklāmu. Sporta translācijās no Zviedrijas, Lielbritānijas un Igaunijas ir redzami azartspēļu reklāmas baneri. Latvijā azartspēļu reklāma ir aizliegta, bet šādā veidā tā ir redzama mūsu valsts iedzīvotājiem. Vēl jāvienojas, kurš uzraudzīs reklāmas jautājumus. Finanšu ministrija vēlētos, lai to darītu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, nevis Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs, kurš ar šo pienākumu īsti galā netiekot.
Samezglojumu rada pašvaldību nostāja, jo tās uzsākušas procesu ar azartspēļu aizliegšanu savās teritorijās, kas tiek saistīts arī ar to, ka azartspēļu nodoklis ir pārdalīts par labu valsts budžetam, līdz ar to pašvaldībām nav lielas intereses par šo biznesu savā teritorijā.
Kamēr pamatnostādņu projekts vēl iestrēdzis interešu sadursmē, azartspēļu vilinājumu nekļūst mazāk. Skaidrojot deputātiem, kāpēc inspekcijas psihologs dodas arī uz skolām, S. Birne vērsa uzmanību uz jaunām problemātiskām situācijām, kas kļūst aktuālas. Piemēram, videospēles, kuras pašreiz spēlē skolēni un kuras nav azartspēles pēc definīcijas, arvien straujāk līdzinās azartspēlēm. Jo daļā videospēļu ir jāmaksā nauda, lai nokļūtu nākamajā līmenī vai iegūtu labāku vietu. Un šīs ir tās spēles, par kurām it īpaši ir jāstāsta jauniešiem un vecākiem, lai viņi saprot, ar ko nodarbojas viņu bērni, jāstāsta skolotājiem, lai preventīvi informētu, kādi ir riski un kā no tiem izvairīties.
Veselības ministrijas pētījums par atkarību izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū liecina, ka personu loks, kurus varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana (arī loterijas), visu respondentu vidū ir 6,4%: 2,6% varētu būt zema līmeņa problēmas ar maz vai neidentificētām negatīvām sekām, 2,5% – vidēja līmeņa problēmas ar dažām negatīvām sekām, 1,3% – problēmas ar azartspēļu spēlēšanu ar negatīvām sekām un iespējamu kontroles trūkumu.
Šo pamatnostādņu projekta materiālos minēta Slimību profilakses un kontroles centra statistika par gada laikā stacionārā ārstēto pacientu skaitu, kuriem ir patoloģiska tieksme uz azartspēlēm: 2013. gadā – 11 pacienti; 2014. gadā – 43 pacienti; 2015. gadā – 48 pacienti; 2016. gadā – 53 pacienti; 2017. gadā – 40 pacienti. Secināts, ka tas ir niecīgs pacientu skaits, kas neatspoguļo patieso situāciju. Tāpēc, lai uzlabotu šādu pacientu ārstēšanu un rehabilitāciju, nepieciešams paplašināt šo programmu, palielinot pieejamību un palīdzības iespējas.
Kopš pagājušā gada 1. jūlija Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā strādā sertificēts psihologs konsultants, pie kura var vērsties tie, kuriem ir radušās problēmas azartspēļu spēlēšanas dēļ. Konsultācijas ir bez maksas. Papildus tiek organizētas atbalsta grupas gan pašiem spēlētājiem, gan viņu ģimenes locekļiem.
Šajos astoņos mēnešos psihologs ir sniedzis 532 konsultācijas, kā arī tika noorganizētas 29 atbalsta grupas – gan pašiem spēlētājiem, gan viņu ģimenes locekļiem.
Veselības ministrijas mājaslapā šā gada janvārī aktualizētajā informācijā par narkoloģisko palīdzību skaidrots: narkoloģisko slimnieku (alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku) ārstēšana Latvijā notiek labprātīgi pēc viņu vēlēšanās narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs. (To paredz Ārstniecības likuma 61.– 64. pants).
Pēc ārsta narkologa izvērtējuma pacientu var nosūtīt ārstēties dienas stacionārā. Pacienta ārstēšanu organizē narkologs sadarbībā ar citām ārstniecības personām vai ārstniecības atbalsta personām. (Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 70 “Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība”).
Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā www.spkc.gov.lv ir izveidots saraksts ar ārstniecības iestādēm, kas nodrošina narkoloģiskās palīdzības iespējas Latvijā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumos 2020. gadā no azartspēļu nodokļa plānoti 50,9 miljoni eiro. Saskaņā ar IAUI datiem azartspēļu uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gada 6 mēnešos bija 154,5 miljoni eiro (par 14,7% vairāk nekā 2018. gada 6 mēnešos). No kopējā apgrozījuma vislielākais īpatsvars bija ieņēmumiem no azartspēļu automātiem – 111,4 miljoni eiro. Inspekcija norādījusi, ka arvien lielāku īpatsvaru kopējos azartspēļu ieņēmumos aizņem interaktīvās azartspēles (17,3%), salīdzinājumam – 2016. gada 6 mēnešos interaktīvo azartspēļu īpatsvars kopējos azartspēļu ieņēmumos bija 7%.
