Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.
Finanšu ministrijas vadītā darba grupa pašlaik izstrādā priekšlikumus Azartspēļu un izložu likumā, lai īstenotu Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktos rīcības virzienus un uzdevumus. Starp priekšlikumiem ir vecuma ierobežojuma palielināšana dalībai azartspēlēs no 18 līdz 21 gada vecumam, darba laika ierobežojums azartspēļu zālēs un citi pasākumi. Jomas eksperti rosina arī diskutēt par pašatteikušos personu reģistra termiņa paplašināšanu, ieviešot iespēju sevi izslēgt no azartspēlēm arī uz īsāku laiku, proti, pusgadu.
Finanšu ministrijas Sabiedrības interešu politiku nodaļas vadītāja Sintija Vīksna informēja, ka darba grupa strādā pie tā, lai Azartspēļu un izložu likumā iedzīvinātu Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam norādītos rīcības virzienus, piemēram, noteiks, kādām būs jāizskatās azartspēļu zāļu fasādēm no ārpuses, kādas prasības būs iekštelpās, īpaši smēķēšanas telpās, kādai jābūt ventilācijai.
Paredzēts, ka normatīvajos aktos tiks noteikts darba laika ierobežojums azartspēlēm, sākot no plkst. 6.00 līdz plkst. 9.00, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas.
Vēl būtisks ir plāns ieviest “zemes” azartspēļu (kurās, spēlējot klātienē, iesaistās, fiziski klātesot) spēlētāju reģistrāciju un personificētas “gudrās kartes” (angliski – “smart card”) sistēmu, kas ļautu spēlētājam noteikt naudas depozīta un pagaidu ierobežojumus.
“Ar spēlētāju reģistrāciju vēlamies izveidot sistēmu, lai varētu uzraudzīt, kuram spēlētājam ir augstāks atkarības risks, kuram – zemāks,” skaidroja S. Vīksna.
Likuma grozījumi valdībā varētu tikt skatīti gada beigās.
Jāpiebilst, ka virkni ierobežojumu azartspēļu nozarē paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, kas pirmajā lasījumā tika pieņemts šīgada 2. jūnijā, tomēr likumprojekta tālāka virzība nav notikusi.
Lai piedalītos balsojumā, personai platformā Open2Vote.eu ir jāreģistrējas, piemēram, ar lietotājvārdu un paroli, internetbanku vai e-parakstu. Pēc reģistrēšanās visi personas balsojumi saglabājas tās profilā. Ar balsojuma rezultātu var iepazīties Open2Vote mājaslapā. Plašāk par balsošanas noteikumiem un personas datu drošību: https://open2vote.eu/latvija/bills.
Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikts arī uzdevums izveidot Baltijas valstu apvienoto pašatteikušos personu reģistru.
Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā diskusijā par pašatteikušos personu reģistra iespēju paplašināšanu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšniece Signe Birne zināja teikt, ka turpinās diskusijas par šo reģistru. Šobrīd konceptuāli ir ekspertu atbalsts gan no Igaunijas, gan Lietuvas, un Latvijai ir jāpiedāvā tehniskais risinājums. Abās valstīs reģistrs ir daudz senāks, tādēļ ir atšķirīgas nianses, kuras jāspēj saskaņot.
Uz jautājumu, vai personas azartspēles spēlē gan vienā, gan otrā valstī, S. Birne atbildēja, ka šim procesam mēdz būt arī reģionālas izpausmes, piemēram, tiek apmeklētas spēļu zāles Liepājā, Palangā, Valkā un Valgā.
Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam norādīts, ka 2014. gada 15. maijā Latvijas IAUI, Lietuvas Finanšu ministrijas Azartspēļu uzraudzības iestāde un Igaunijas Nodokļu un muitas padome – iestādes, kuras katrā no Baltijas valstīm atbild par azartspēļu nozares uzraudzības nodrošināšanu –, noslēdza savstarpējās sadarbības līgumu, kas ir būtisks nosacījums, lai nodrošinātu godīgu, caurskatāmu azartspēļu darbību, spēlētāju tiesību un likumīgo interešu aizsardzību, kā arī nepieļautu nelegālas azartspēles. Vienlaikus tika uzsākta aktīva un efektīva labās prakses un pieredzes apmaiņa.
Latvijā no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistrs sāka darboties gandrīz pirms trim gadiem – 2020. gada 1. janvārī. Tas ir rīks, kas pasargā no azartspēļu atkarības riska un darbojas katrā interaktīvo azartspēļu vietnē vai fiziskajā spēļu zālē, kazino, totalizatora likmju pieņemšanas vietā, bingo zālē.
Uzzini vairāk >>
Pašatteikušos personu reģistra mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu, tai skaitā interaktīvo azartspēļu, spēlēšanu vai piedalīšanos interaktīvajās izlozēs, LIAB rīkotajā diskusijā uzsvēra IAUI priekšniece S. Birne.
Pieprasījumus par iekļaušanu reģistrā personas var iesniegt:
Iesniegumu var iesniegt tikai pati persona, norādot savus identifikācijas dokumentus vai autentificējoties interaktīvajā vidē.
Lieguma spēlēt azartspēles termiņš ir 12 mēneši, taču lieguma maksimālais termiņš nav ierobežots.
Ja persona vēlas atsaukt pieprasījumu, tas ir iespējams ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem un personai jāraksta autorizēts iesniegums IAUI.
Pēc IAUI datiem šīgada 17. oktobrī kopējais pašatteikušos personu reģistrā reģistrēto personu skaits bija 37 081. Savukārt personu skaits, kurām ir beidzies lieguma termiņš vai kuras dzēstas no reģistra, ir 13 180, bet personu skaits, kurām ir aktīvs liegums, – 23 901.
Pašatteikušos personu reģistrā 97% ir vīrieši, tikai 3% – sievietes.
Veselības ministrijas pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarību) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošajiem riska faktoriem, kas veikts 2019. gadā, liecina, ka apmēram 6% iedzīvotāju ir azartspēļu atkarības risks, savukārt 1,3% ir problēmas ar azartspēļu spēlēšanu, kas rezultējas ar negatīvām sekām. Absolūtajos skaitļos tas nozīmē, ka 79 000 Latvijas iedzīvotāju ir nosliece uz azartspēļu atkarību, turpretī 16 000 šī problēma ir smagākā pakāpē.
Apmēram 6% iedzīvotāju ir azartspēļu atkarības risks, savukārt 1,3% ir problēmas ar azartspēļu spēlēšanu, kas rezultējas ar negatīvām sekām.
Pētījuma centrs SKDS, augusta beigās internetā aptaujājot 1005 iedzīvotājus par azartspēļu spēlēšanu uz naudu un zināšanām par azartspēlēm internetā, secinājis, ka par lielāko atkarību Latvijā 51% respondentu uzskata alkoholismu, pēc tam ir narkotikas (13%), azartspēles (11%), smēķēšana (10%).
No aptaujātajiem par pašatteikušos personu reģistru bija dzirdējuši 62% respondentu, tikai 37% nezināja par reģistru.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atzina, ka krievvalodīgie daudz mazāk zina par reģistru nekā latviešu valodā runājošie.
Aptaujas dati arī liecina, ka lielākā daļa – 71% – cilvēku neprastu atšķirt Latvijā licencēto azartspēļu vietni no nelicencētās, 16% to prastu, bet 13% bija grūtības atbildēt.
Ar Dānijas pieredzi par pašatteikušos personu reģistru LIAB diskusijā dalījās Azartspēļu regulatora Atbildīgās spēles nodaļas vadītāja vietniece Elēna S. Andersena (Elena Schjern Andersen).
Pašatteikšanās Dānijā ir brīvprātīga, sevi piereģistrēt var tikai pati persona un uz īsākiem termiņiem nekā Latvijā – vienu, trim, sešiem mēnešiem vai uz visiem laikiem (šādā gadījumā pēc gada var prasīt izdzēšanu no reģistra). Ir ieviests arī 24 stundu atteikšanās periods, “lai paņemtu nelielu pauzi”.
Šīgada oktobra vidū Dānijas pašatteikušos personu reģistrā bija vairāk nekā 37 374 personas, lielākā daļa – 76% – bija vīrieši.
E. S. Andersena uzsvēra, ka, lai veiksmīgi darbotos pašatteikušos personu reģistrs, svarīga ir konfidencialitāte, jo daudzi, kuri reģistrējas, ir nobijušies, ka par to uzzinās darba devējs. Tāpēc ir būtiski, lai par to neviens nezina. “Bankas nereti vēlas piekļūt reģistram. Ja tā notiktu, cilvēki nereģistrētos,” tā Dānijas pārstāve.
Azartspēļu operatora “WilliamHill Latvia” valdes loceklim Kasparam Rāznam šķita interesanta Dānijas pieredze, un, viņaprāt, Latvijā būtu jāapsver pašatteikušos personu reģistra iespēju paplašināšana, ieviešot iespēju sevi izslēgt no azartspēlēm arī uz mazāku termiņu, proti, pusgadu.
“Gads citiem šķiet pārāk ilgs laikposms. Īsāks termiņš mudinātu lielāku skaitu cilvēku lietot pašatteikušos personu reģistru,” uzsvēra K. Rāzna.
S. Birnes ieskatā varētu pārrunāt īsāku termiņu ieviešanu reģistrā, tomēr vispirms būtu jāuzklausa speciālistu viedokļi.
Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Sabiedrības veselības institūta direktore Ph.D., Mg.sc.sal. Anda Ķīvīte-Urtāne norādīja, ka pašatteikušos personu reģistrs nevar būt vienīgā metode, kā personu atturēt no azartspēlēm, taču “tā ir laba, bieza Šveices siera šķēle kopējā pasākumu klāstā”.
Zinātniski pierādīts, ka minimālais izslēgšanas laiks, kas atstāj kaut nelielu paliekošu ietekmi uz paradumiem, ir seši mēneši. Mazāki termiņi – tā ir pauzīte, kas neuzlabo spēlēšanas paradumus.
Viņasprāt, pašatteikušos personu reģistram ir jābūt paralēli ar skaidru informāciju par palīdzības sniegšanas iespējām, piemēram, psihologa konsultācijām.
