Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
IAUI turpina saņemt iedzīvotāju iesniegumus ar lūgumu neielaist viņus azartspēļu vietās. 2019. gadā līdz 8. augustam saņemts 241 iesniegums.
FOTO: Inga Kundziņa, LETA
Jau tagad, piesakoties reģistram, ikviens var aizliegt sev spēlēt azartspēles vai piedalīties interaktīvajās izlozēs. Šis reģistrs vienotā sistēmā sāks darboties no nākamā gada 1. janvāra. Azartspēļu un izložu likumā ir noteikts minimālais liegums spēlēt spēles – viens gads –, taču likums neierobežo lieguma maksimālo termiņu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi” stāsies spēkā ar 2020. gada 1. janvāri. Noteikumu mērķis ir izveidot no spēlēm pašatteikušos personu reģistru, lai, pamatojoties uz personu izteiktajiem pieprasījumiem, tām tiktu liegts piedalīties spēlēs.
Noteikumi nosaka:
Šāda reģistra nozīmi uzsver gan narkoloģe Ilze Maksima, gan Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
Veselības centra “Vivendi” narkoloģe I. Maksima uzsver: “Ir jāsaprot, ka jebkura atkarība ir slimība un tā ir neārstējama. Ja cilvēks šo slimību ir apzinājies, ārstējis, viņš reģistru var izmantot kā sava veida aizsardzību pret impulsu un vēlmi spēlēt azartspēles.”
Arī Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents uzsver, ka “vienotais pašatteikušos personu reģistrs ļaus ikvienam cilvēkam sevi atturēt no azartspēļu spēlēšanas un būtiski mazināt azartspēļu atkarības risku”.
LV portāls publikācijā “Starp pienesumu un postu – kā sabalansēt intereses azartspēļu jomā” jau rakstīja, ka grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz veidot no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistru. Tā turētājs būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.
Cilvēki, kuri vēlas cīnīties ar savu atkarību, jau no 2011. gada ir vērsušies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vai pie spēļu organizētājiem ar lūgumu liegt viņiem piekļuvi azartspēļu spēlēšanas vietām. Laika posmā no 2011. gada līdz 2019. gada 21. februārim IAUI jau ir saņēmusi 1525 fizisko personu lūgumus, norādīts likumprojekta anotācijā. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnēs azartspēļu organizētājiem līdz 2018. gada beigām ir izteikti 17 858 šādi lūgumi (lūgumu skaits nenozīmē identisku personu skaitu, jo viena persona var iesniegt lūgumu vairākās interaktīvo azartspēļu vietnēs).
Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnēs, kurās spēlētājs vienmēr tiek identificēts, ir iespēja izvēlēties aizliegumu spēlēt. Kad cilvēks tajā atzīmē savu vēlmi, viņam 12 mēnešus netiek ļauts spēlēt šajā vietnē. Taču azartspēļu atkarīgajam šādā veidā ir jāizdara atzīme visās interaktīvajās spēļu vietnēs – katrā pakalpojuma sniedzēja azartspēļu vietnē individuāli.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne skaidro: ar nākamā gada 1. janvāri būs pavisam cita – vienota – no azartspēlēm pašatteikušos personu reģistra kārtība. Līdz šim spēlētājam par savu vēlmi nespēlēt azartspēles bija jāinformē katrs konkrētais spēļu uzņēmums. Turpmāk, uzrakstot vienu iesniegumu, par to tiks informēti visi azartspēļu uzņēmumi. Šāds valsts pārvaldes pakalpojums tiks izveidots un ievietots arī portālā latvija.lv ar nosaukumu “Azartspēļu un interaktīvo izložu spēlēšanas lieguma pieprasīšana”.
Noteikumi paredz, ka persona pieprasījumu par iekļaušanu reģistrā var iesniegt:
Persona Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai adresētajā pieprasījumā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un lieguma termiņu (gados, mēnešos vai dienās) vai konkrētu datumu, līdz kuram liegums piemērojams. Lieguma pieprasījumā var norādīt arī kontaktinformāciju saziņai, kas var tikt izmantota gadījumos, lai informētu personu par datu aizsardzības prasību pārkāpumiem.
Noteikumi paredz, ka visi reģistrā iekļautie personu dati tiek aktualizēti (ja mainās personas vārds un uzvārds vai personas kods u. c. informācija), lai tie atbilstu Iedzīvotāju reģistra ziņām.
Pašatteikušos personu reģistrā iekļautie dati būs aizsargāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību un pieejami tikai atbildīgajām personām, lai pildītu attiecīgos darba pienākumus.
Azartspēļu un izložu likumā noteikts minimālais azartspēļu spēlēšanas lieguma termiņš – 12 mēneši –, bet likums neierobežo lieguma maksimālo termiņu.
Ja persona vēlēsies atsaukt pieprasījumu, tai būs klātienē jāapmeklē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Šādā veidā tiks nodrošināts, ka cilvēka lēmums atsaukt iepriekš izteikto lūgumu par liegumu ir pieņemts izsvērti, nevis emocionāli. Personai būs iespēja arī saņemt Azartspēļu un izložu likumā paredzēto atbalstu cīņā ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles, norādīts likumprojekta anotācijā. Inspekcijā jau no 1. jūlija ir pieejamas psihologa konsultācijas.
Ir jāsaprot, ka jebkura atkarība ir slimība un tā ir neārstējama. Ja cilvēks šo slimību ir apzinājies, ārstējis, viņš reģistru var izmantot kā sava veida aizsardzību pret impulsu un vēlmi azartspēles spēlēt.
Informācija par reģistrā iekļauto konkrēto fizisko personu neatgriezeniski tiek dzēsta, beidzoties lieguma termiņam vai saņemot pamatotu personas lūgumu tikt izslēgtam no reģistra. Datus dzēsīs arī tad, ja tiks saņemta ziņa par to, ka konkrētajai personai nav aktīva statusa Iedzīvotāju reģistrā vai ir reģistrēts personas miršanas fakts.
Noteikumos paredzēts, ka azartspēļu vietās atbildīgajai personai būs jāpārliecinās par fiziskas personas identitāti, aplūkojot uzrādīto personas apliecinošo dokumentu – pasi, personas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju. S. Birne stāsta, ka patlaban personas identitāti pārbauda tikai kazino un interneta azartspēļu vietnēs.
A. Vērzemnieks atzīst, ka izveidotais reģistrs palielinās pienākumu slogu – katrai spēļu zālei nāksies nodrošināt papildu resursus un pārliecināties par katra apmeklētāja identitāti. “Tomēr drošas un atbildīgas spēles ievērošana ir viena no galvenajām asociācijas prioritātēm. Mūsu biedru vietnēs ne vien parādīsies saistošo noteikumu prasības informēt cilvēkus par iespējamām atkarības problēmām, bet arī regulāri tiks īstenotas aktivitātes ar mērķi izglītot iedzīvotājus par atbildīgu spēli,” tā nozares pārstāvis.
IAUI turpina saņemt iedzīvotāju iesniegumus ar lūgumu neielaist viņus azartspēļu vietās. 2019. gadā līdz 8. augustam saņemts 241 iesniegums. Tos 139 iesniegumus, kas saņemti pēc 3. aprīļa, kad stājās spēkā grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, IAUI iekļaus reģistrā 2020. gada 1. janvārī. Pārējiem iedzīvotājiem iesniegumi ar lūgumu iekļaut viņus reģistrā būs jāraksta atkārtoti, norāda S. Birne.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītājai ir grūti prognozēt, cik atkarīgo varētu tikt iekļauti reģistrā. Iespējams, tie varētu būt vairāki tūkstoši cilvēku – līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā.
Reizi gadā IUAI apkopo statistiku par deviņās interaktīvo azartspēļu vietnēs reģistrēto spēlētāju skaitu. 2018. gada beigās pavisam tika reģistrēts 287 451 spēlētājs. No tiem 20,3% ir sievietes. Spēlētāji, kas jaunāki par 20 gadiem, – 6,9%, spēlētāji vecumā no 20 gadiem līdz 40 gadiem – 77,9%, bet vecāki par 40 gadiem – 15,2%. No kopējā reģistrēto spēlētāju skaita 17 858 veikuši atzīmi par pašizslēgšanos.
LV portāls publikācijā “Azartspēļu tirgus šogad” jau rakstīja, ka 2019. gada 1. jūlijā izložu un azartspēļu nozarē darbojās 15 azartspēļu kapitālsabiedrības un VAS “Latvijas loto”; interaktīvās azartspēles organizē deviņas kapitālsabiedrības. 2019. gada jūnija beigās Latvijas azartspēļu vietās tika ekspluatēti 8643 azartspēļu automāti, tie izvietoti 308 spēļu zālēs un 5 kazino.
