Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: LSBA
Pēc pieejamajiem datiem, Latvijā no azartspēļu atkarības dažādās pakāpēs cieš 79 119 personas, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē. Topošajās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2019.–2026. gadam azartspēļu atkarības mazināšana ir viens no aplūkotajiem rīcības virzieniem. Dokumentā paredzēts ietvert arī jautājumus par nelegālo azartspēļu ierobežošanu, azartspēļu un izložu reklāmas aizlieguma pilnveidošanu, fiziskās piekļuves ierobežošanu azartspēlēm, kā arī azartspēļu uzraudzības pilnveidošanu.
Pamatnostādņu mērķis ir veicināt uz ilgtermiņa attīstību orientētu, atklātu, godīgu un legālu azartspēļu un izložu organizēšanu, norāda Finanšu ministrija (FM). Taču vienlaikus ir svarīgi nodrošināt sabiedrības, īpaši jauniešu, aizsardzību no azartspēļu un izložu atkarības, akcentē Veselības ministrija (VM).
Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2019.–2026. gadam projekts izsludināts 10. janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē. Tas būs pirmais šāda veida vidējā termiņa plānošanas dokuments nozarē, kurā tiek apskatīti vairāki rīcības virzieni: mazināt azartspēļu atkarību, ierobežot nelegālās azartspēles, pilnveidot azartspēļu un izložu reklāmas aizliegumu, ierobežot fizisku piekļuvi azartspēlēm, pilnveidot uzraudzības procesu u. c.
Atbilstoši deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 15.1. apakšpunktam FM līdz nākamā gada nogalei dots uzdevums:
Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes Ministru kabinetā ir paredzēts iesniegt līdz 2019. gada 1. decembrim.
Azartspēļu jomas regulāciju Latvijā nosaka Azartspēļu un izložu likums. Tajā iezīmējas konflikts starp azartspēļu ekonomisko pienesumu un kaitējumu sabiedrībai, kuru mēģina līdzsvarot ar sabiedriski atbildīgu azartspēļu organizēšanu, novirzot no azartspēlēm nodokļos iegūto līdzekļu daļu publiskā sektora finansēšanai, skaidrots Veselības ministrijas pirmoreiz veiktajā pētījumā par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem.
Analīze rāda, ka personu loks, kurus Latvijā varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana (t. sk. loterijas), visu respondentu vidū ir 6,4% (salīdzinājumam – Lielbritānijā 4,7%, Čehijā 5,7%). No azartspēļu atkarības Latvijā dažādās pakāpēs cieš 79 119 personas 15–64 gadu vecumā, no kurām 16 162 problēmas ir smagākajā pakāpē.
Jaunākā tiesību norma ievieš pašaizlieguma un spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz veidot no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistru. Tā turētāja būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI), un šāda likuma norma stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. “Šobrīd reģistrā ir iekļautas 79 personas, kurām būs liegts spēlēt visa veida azartspēles, arī interaktīvās, un piedalīties interaktīvajās izlozēs,” skaidro IAUI priekšnieces vietnieks Edvīns Priede.
Uz jautājumu, kādas ir būtiskākās lietas, kuras VM vēlas redzēt pamatnostādnēs, ministrija norāda, ka ir svarīgi samazināt azartspēļu pieejamību, īpaši neaizsargātajām un paaugstināta riska grupām, kā arī informēt sabiedrību par azartspēļu atkarības risku un iespējām saņemt palīdzību.
VM, pamatojoties uz pētījumu par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā, uzskata, ka ir jāievieš stingrākas prasības spēļu zālēm un kazino. Pēc IAUI datiem, kopumā Latvijā darbojas 311 spēļu zāles un pieci kazino. VM rosinās pamatnostādnēs iekļaut aizliegumu smēķēt spēļu zālēs, ierobežot iespēju azartspēļu spēlēšanas laikā piedāvāt alkoholu par brīvu, kā arī azartspēļu telpas nodalīt no telpām, kurās tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi.
Pamatojot šādus ierosinājumus, VM Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Anna Strapcāne akcentē: “Bieži procesu atkarības personai nenoris izolēti, bet ir cieši saistītas ar vielu lietošanas izraisītiem atkarību procesiem (smēķēšana, alkohola, narkotiku lietošana). Līdz ar to, nosakot smēķēšanas un alkohola pieejamības ierobežojumus azartspēļu vietās, tiktu mazināta iespēja, ka vienlaikus varētu attīstīties vairākas atkarības (gan procesu, gan vielu atkarība), kā arī nodrošināta lielāka kontrole pār esošo situāciju un lēmumu pieņemšanu. Azartspēļu telpas nodalot no telpām, kurās tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi, tiktu mazināta personu vēlme iesaistīties azartspēļu spēlēšanā.”
Savukārt biedrības “Esi brīvs!” valdes priekšsēdētāja, psihoterapijas speciāliste Dace Caica uzskata, ka, pirms šie pasākumi tiek ieviesti, par tiem jādiskutē. Ir jāatrod jauni veidi, kā uzrunāt sabiedrību par atkarības atstātajām sekām, par līdzatkarību, kā arī jāturpina mērķtiecīgs darbs atkarību profilaksē ar skolu jauniešiem, reāli parādot, kā izturēt dzīves pārbaudījumus bez apreibinošajām vielām un procesiem.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA), kas pārstāv deviņus nozares uzņēmumus, VM priekšlikumus nekomentē, jo tie vēl nav apspriesti darba grupā un nav uzklausīta ministrijas argumentācija.
Savukārt FM norāda, ka azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros tiek vērtēts plašs preventīvo pasākumu spektrs, lai mazinātu nozares iespējamo kaitīgo ietekmi uz indivīdu un sabiedrību, tajā skaitā tiek analizēti arī VM ierosinājumi.
Pašvaldības bez motivēta lēmuma savā teritorijā tiecas aizliegt azartspēles. Likums jau šobrīd nosaka: aizliegumam ir jābūt izvērtētam – apsverot arī tā iespējamo ietekmi uz sabiedrību. Bet pašvaldības atsevišķos gadījumos pieņem politisku lēmumu un neatļauj atvērt azartspēļu vietu, lai gan šis lēmums nav pamatots.
To, ka nepieciešams apstiprināt azartspēļu un izložu vidēja termiņa politiku, atbalsta arī LSBA. “Tas nepieciešams turpmākai nozares attīstībai un investīcijām, lai nākotne būtu prognozējama,” uzsver LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks. Viņš norāda arī uz azartspēļu ekonomisko ietekmi Latvijas tautsaimniecībai, kura ir būtiska.
LV portāls publikācijā “Spēļu zāļu slēgšana Rīgā. Kādas varētu būt sekas?” jau rakstīja, ka IAUI dati liecina: pērn izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa maksājumos 2018. gadā saņemti 48,466 miljoni eiro, no kuriem 9,4 miljoni eiro nonākuši pašvaldību, bet 39,066 miljoni eiro – valsts budžetā. Nozarē kopumā strādā 3800 cilvēki.
Savukārt LSBA pētījums rāda: piecu gadu laikā, no 2013. līdz 2017. gadam, deviņi nozares uzņēmumi nodokļos un nodevās valstij samaksājuši vairāk nekā 281 miljonu eiro. Licencēto azartspēļu nozarē kāpis atalgojums: 2013. gadā nodarbināto algām tērēja 24,6 miljonus eiro, bet 2017. gadā – jau gandrīz 39,3 miljonus eiro. No 2013. līdz 2017. gadam vidējais atalgojums palielinājies par 34 %: no 672 eiro 2013. gadā līdz 903 eiro 2017. gadā.
FM aprēķini liecina, ka izvairīšanās no azartspēļu nodokļu nomaksas novērojama nelicencēto interaktīvo azartspēļu segmentā, kuru tirgus daļa Latvijā varētu sasniegt 40 miljoni eiro, t. i., 40%, tādējādi valsts zaudē būtiskus nodokļu ieņēmumus, zina teikt A. Vērzemnieks.
Arī IAUI vadītāja Signe Birne apstiprina, ka “pelēkajā” sektorā strādā tikai interaktīvo azartspēļu organizētāji, kam Latvijas tirgus ir par mazu un Azartspēļu un izložu likumā izvirzītās prasības – nesamērīgas, lai pieprasītu licenci un strādātu šajā tirgū legāli. Taču situācija pakāpeniski uzlabojas. 2012. gadā legālais tirgus nodrošināja tikai 1,3% no kopējiem interaktīvo azartspēļu ieņēmumiem, savukārt 2019. gadā tiek prognozēti 61,7% legālo ieņēmumu. Nelicencēto operatoru tirgus daļa 2018. gadā bija 34,1 miljons eiro, bet 2019. gadā tā varētu samazināties līdz 33,8 miljoniem eiro.
2018. gadā kopējie azartspēļu nozares ieņēmumi no azartspēlēm bija 277,7 miljoni eiro, tajā skaitā 41,155 miljoni eiro (jeb 14,8%) interaktīvajā vidē.
Uz jautājumu, ko IAUI dara, lai mazinātu nelicencētās interaktīvās azartspēles, S. Birne atbild: “Atbilstoši 2014. gada aprīlī izdarītajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā inspekcija veic pastāvīgu interaktīvās vides monitoringu, lai konstatētu nelegālo azartspēļu piedāvājumu. Sagatavojam lēmumus, lai bloķētu nelicencētās vietnes un nepieļautu maksājumus. Kopš 2014. gada 1. augusta līdz 2019. gada jūnijam inspekcija ir sagatavojusi un nosūtījusi 1152 lēmumus 296 juridiskām personām – azartspēļu organizētājiem –, nosakot bloķēt 1166 domēna vārdus un 2478 IP adreses.”
LSBA vēlas, lai, pamatojoties uz pamatnostādņu politiku, tiktu pārskatīti arī normatīvie akti. Viens no tiem ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā pērn 1. janvārī, paredz, ka vienreizēji izložu vai azartspēļu laimesti, kā arī laimestu summas un laimestu daļas līdz 3000 eiro (ieskaitot) ar nodokli aplikti netiek, bet laimesta daļai no 3000 līdz 55 000 eiro tiek piemērota nodokļa likme 23% apmērā, savukārt laimesta daļai virs 55 000 eiro tā ir 31,4 %.
Arī S. Birne uzsver šo izmaiņu negatīvo ietekmi:
Savukārt FM norāda, ka par nodokļu jautājumiem Azartspēļu un izložu politikas plānošanas dokumenta izstrādes ietvaros netiek diskutēts.
LSBA arī vēlētos izmaiņas Azartspēļu un izložu likumā, kas neatļautu pašvaldībām bez pamatotas motivācijas atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu.
Šādam viedoklim piekrīt FM valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa: “Pašvaldības bez motivēta lēmuma savā teritorijā tiecas aizliegt azartspēles. Likums jau šobrīd nosaka, ka aizliegumam ir jābūt izvērtētam – apsverot arī iespējamo ietekmi uz sabiedrību. Bet pašvaldības atsevišķos gadījumos pieņem politisku lēmumu un neatļauj atvērt azartspēļu vietu, lai gan šis lēmums nav motivēts. Likumā vajadzētu stingrāk definēt, pēc kādiem kritērijiem vadīties, vērtējot samērīgumu starp sabiedrības interesēm un azartspēļu nozares attīstību.”
Jāatgādina, ka 27. martā Rīgas domes deputāti pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
