Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
Reaģējot uz Rīgas domes lēmumu slēgt pilsētā visas spēļu zāles, par katras izsniegtās atļaujas anulēšanu komersanti sola vērsties tiesā. Apdraudēta ir arī nodokļu nomaksa, jo dažādos nodokļos un nodevās visa azartspēļu nozare pērn samaksājusi aptuveni 80 miljonus eiro. Izskan viedokļi, ka Rīgas domes lēmums varētu vēl vairāk aktivizēt nelegālo interaktīvo azartspēļu biznesu.
27. martā Rīgas domes (RD) deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Patlaban dome, pamatojoties uz Azartspēļu un izložu likuma 42. panta sesto daļu, gatavo lēmumu projektus par pakāpenisku izsniegto spēļu zāļu atļauju un azartspēļu organizēšanas atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā. Par katru spēļu zāli paredzēts izstrādāt atsevišķu lēmumprojektu.
Minētā likuma norma paredz – ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldība ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.
Azartspēļu un izložu likums arī nosaka, ka, pieņemot lēmumu par kādas konkrētas spēļu vietas likvidēšanu, komersantam ir paredzēti pieci gadi, lai to aizvērtu. Tas nozīmē, ka azartspēļu vietas Rīgā pilnībā varētu tikt likvidētas ne ātrāk kā 2024. gadā.
Pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) 1. marta datiem, kopumā Latvijā darbojas 311 spēļu zāles un pieci kazino. Rīgā no tiem strādā 150 spēļu zāles un četri kazino.
RD jau 2017. gadā pieņēma lēmumu par aizliegumu spēļu zālēm atrasties vēsturiskajā centrā, atklāja Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Vilemsons. Pēc IAUI datiem, tādu centrā ir 42 un par RD lēmumiem notiek tiesvedības.
Jaunas atļaujas spēļu zāļu atvēršanai Rīgā nav izsniegtas apmēram desmit gadus, arī par to ir bijušas tiesvedības, sacīja M. Vilemsons.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA), kura pārstāv desmit biedrus – “Admirāļu klubu”, “Joker”, Fenikss laimētavu” u. c., uzsver, ka šāds lēmums nav apspriests ar azartspēļu nozari, un uzskata, ka rupji tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības un samērīguma princips, degradēta Latvijas uzņēmējdarbības vide. Asociācijas konsultants Arnis Vērzemnieks norādīja, ka šis lēmums ir kā uzmanības novēršanas mēģinājums no Rīgas domes patiesajām problēmām. “Kārtējo reizi azartspēļu nozare tiek izmantota, lai kāda politiskā partija uzlabotu savus reitingus pirms gaidāmajām vēlēšanām. Ar plānotajiem ierobežojumiem tiek aizskartas Satversmes 105. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu, jo faktiski komersantiem tiek aizliegts turpināt savu komercdarbību. Turklāt asociācijas vērtējumā šāds piedāvājums faktiski pakļauj sabiedrību neprognozējamam eksperimentam un neievēro leģitīmo mērķi – spēlētāju aizsardzību.”
Arī IAUI vadītāja Signe Birne uzskata, ka likuma prasības ir stingras un šī biznesa veidošanai ir vajadzīgas lielas investīcijas, tāpēc noteikts ilgs pārejas periods spēļu vietas aizvēršanai. “Nevar būt situācija, ka šodien izdod licenci un pasaka, ka var strādāt, bet pēc trim mēnešiem saka: nē, mēs pārdomājām,” tā S. Birne.
LSBA atklāja – sagaidāms, ka par katras izsniegtās atļaujas anulēšanu komersanti vērsīsies tiesā. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciālists M. Vilemsons atzina, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, Rīgas dome rēķinās, ka komersanti varētu izmantot savas tiesības vērsties tiesā.
IAUI dati liecina, ka pērn ieņēmumi no azartspēlēm un izlozēm komersantiem bijuši 318,509 miljoni eiro, kas ir krietni vairāk nekā 2007. gadā, kad ieņēmumi bija 258,481 miljons eiro. Izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa maksājumos 2018. gadā saņemti 48,466 miljoni eiro, no kuriem 9,4 miljoni eiro nonākuši pašvaldību, bet 39,066 miljoni eiro – valsts budžetā. Savukārt visos pārējos nodokļos (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas u. c.) nozare pērn varētu būt iemaksājusi aptuveni 34 miljonus eiro. Nozarē kopumā strādā 3800 cilvēki.
Nevar būt situācija, ka šodien izsniedz licenci un pasaka, ka var strādāt, bet pēc trim mēnešiem saka: nē, mēs pārdomājām.
S. Birne spriež, ka RD lēmums radīs būtiskus zaudējumus ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašvaldību un valsts budžetā, jo “Rīga dod apmēram pusi no visiem nodokļu ieņēmumiem”.
Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi no azartspēlēm 2018. gadā bija ap pieciem miljoniem eiro, atklāj M. Vilemsons. “Pēc lēmumu pieņemšanas par spēļu zāļu aizvēršanu līdz to faktiskai aizvēršanai paies vēl vairāki gadi, tāpēc patlaban nevar prognozēt, kādi būs pašvaldības budžeta neiegūtie ieņēmumi. Turklāt jānorāda, ka saglabāsies ieņēmumi no azartspēlēm četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, tāpēc konkrētu ietekmi uz budžetu nevar prognozēt.”
S. Birne pieļauj, ka RD lēmums aizliegt spēļu zāles varētu palielināt nelegālo azartspēļu aktivitāti internetā.
“Nelegālo interaktīvo azartspēļu organizētāju ir ļoti daudz, un šo vietņu bloķēšana un ierobežošana Latvijā notiek kopš 2014. gada,” stāsta S. Birne. Inspekcija nepilnu piecu gadu laikā ir pieņēmusi 1100 lēmumus, kas attiecas uz vairāk nekā 290 juridiskām personām. Ir bloķēti vairāk nekā 1000 domēnu vārdi un vairāk nekā 2300 IP adreses. Interaktīvo azartspēļu organizēšanai kopumā ir izsniegtas desmit licences.
“Interaktīvo azartspēļu uzraudzība ir nākusi par labu gan nodokļu nomaksai, gan konkurencei nozarē,” tā IAUI vadītāja. “Piemēram, 2012. gadā, kad bija viens organizētājs un nekas netika bloķēts, ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm bija divi miljoni eiro, bet 2018. gadā – 41 miljons eiro. 10% jeb četri miljoni eiro vien ir nomaksātais speciālais azartspēļu nodoklis.”
S. Birne arī uzskata, ka RD aizliegums aizvērt spēļu zāles galvaspilsētā nepalīdzēs cīņā ar atkarības mazināšanos no azartspēlēm.
Lai sakārtotu azartspēļu nozari, Saeima 3. aprīlī ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā gatavojas lemt par šā gada valsts budžeta projektu un to pavadošajiem likumprojektiem, arī grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā. Anotācijā skaidrots, ka tie paredz noteikt liegumu personai piedalīties nelicencētās interaktīvās azartspēlēs un izlozēs, kā arī noteikt atbildību par dalību tajās. Grozījumi paredz izveidot no azartspēlēm, t.sk. interaktīvām azartspēlēm, un interaktīvām izlozēm atteikušos personu reģistru, kurā tiks iekļauta informācija par fiziskām personām, kuras būs pieprasījušas noteikt sev liegumu spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles, un piedalīties interaktīvās izlozēs.
Reģistra turētāja būs IAUI, un šāda likuma norma varētu stāties spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Patlaban valsts sekretāru sanāksmē izsludināts pamatnostādņu projekts “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2019.–2026. gadam”, kurā tiek plānoti dažādi uzlabojumi nozarē. Kā skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, tajā ir izvērtētas vairākas azartspēļu un izložu politiku veidojošās komponentes: preventīvie pasākumi azartspēļu atkarības mazināšanai, azartspēļu un izložu reklāmas aizlieguma pastiprināšanas iespējas, starptautiskās labas prakses piemēri piekļuves ierobežošanas azartspēlēm, kā arī citi bloki.
