Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Saeima 20. marta ārkārtas sēdē atbalstīja 2019. gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, kā arī 14 likumprojektus, kas ar budžetu ir saistīti. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, runājot par budžeta deficītu, uzsvēra, ka savaldīt izdevumus valdībai būs liels izaicinājums.
Šā gada budžeta projekts tiek dēvēts par tehnisko budžetu, jo to pamatā sagatavojusi iepriekšējā valdība. Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi – par 430 miljoniem eiro lielāki.
Budžeta projektā iekļautie izdevumi nodrošina iepriekš pieņemto lēmumu izpildi. Šogad papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem. Par prioritāriem ir atzīta virkne ieplānoto piešķīrumu:
Uzsākot debates par valsts budžeta projektu 2019. gadam un to pavadošajiem likumprojektiem, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka ir jāsakārto diezgan daudzas sistēmas mūsu valstī, uzskaitot un raksturojot piecas.
Pirmā – finanšu sektors. Valsts reputācija pēdējos gados ir stipri iedragāta. Tāpēc valdība ir sākusi kapitālremontu finanšu sistēmas uzraudzībā.
Otrā – jāsakārto administratīvās teritorijas, jo mūsu valsts administratīvais iedalījums neatbilst tam, kā cilvēki dzīvo. Valdība ir paredzējusi vērienīgas reformas, lai vienreiz var tam pielikt punktu.
Trešā – izglītība. Šī sistēma nav sakārtota, nauda tiek neefektīvi izmantota. Arī šogad piedāvātajā valsts budžetā 9% no visiem izdevumiem – 799 miljoni eiro – ir paredzēti izglītībai. Latvija ir ceturtā no līderu valstīm, kuras visvairāk no sava budžeta atvēl izglītībai. Proporcionāli vairāk pat par mūsu kaimiņiem igauņiem, kuriem zemākā skolotāju alga ir krietni augstāka nekā Latvijā, jo viņiem sistēma ir sakārtota. 2019. gada budžeta projektā ir paredzēti vairāk nekā 11 miljoni eiro pedagogu algu palielināšanai.
Ceturtā – veselības aprūpes sistēma, kurā vajadzīgi uzlabojumi, lai veselības aprūpe būtu nodrošināta visiem valsts iedzīvotājiem. Veselības aprūpē papildus tiks ieguldīti vairāk nekā 87 miljoni eiro darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. Pēc premjera teiktā – tas būs arī izaicinājums šo naudu lietderīgi izmantot.
Piektā – tieslietu sistēma un tiesiskums. Tieslietu sistēma jāsakārto tā, lai visi valsts iedzīvotāji varētu paļauties, ka taisnīgums uzvarēs.
Valdības vadītājs norādīja: budžets ir ar deficītu. Ir zināms padoms, ka izaugsmes gados nevajag veidot budžetu ar deficītu, tāpēc vajadzētu vismaz nedaudz uzkrāt nedienām. Kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem šogad valsts budžets veidots ar pārpalikumu. Valdība naudu tikai pārdala. Un šogad pārdala vairāk, nekā sabiedrība ir nopelnījusi. Premjers aicināja visus, kas grib vēl vairāk pārdalīt, labāk padomāt, kā varam palielināt ienākumus, lai būtu, ko pārdalīt.
Pēc šā gada valsts budžeta pieņemšanas valdība sāks darbu pie 2020. gada un arī pie turpmāko gadu budžetiem. Premjers atzina, ka tas būs liels izaicinājums, pildot solījumus, arī mantojumā pārņemtos, jo naudas deficīts veidojas šogad un arī turpmākajos gados. Tāpēc “izaicinājums būs savaldīt izdevumus, atrast tās programmas un tēriņus, kuri tiešām nav lietderīgi un netrāpa mērķiem, tā, lai mēs varētu atrast nepieciešamo naudu, īstenot finanšu sektora, administratīvi teritoriālo, izglītības, veselības un tieslietu reformu, kas ir nepieciešamas, lai mēs sasniegtu to labklājību, ko mēs visi gribam”, rezumēja K. Kariņš, uzsverot, ka skata valdības darbu četru gadu kontekstā un ka reformas ir pasākumi, kuru augļus nevarēs baudīt uzreiz, bet ilgtermiņā.
No valsts 2019. gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem atbalstīti 14. Pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ierosinājuma no paketes izslēgts grozījumu projekts likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kurā bija paredzētas pašvaldību tiesības sniegt atbalstu komersantiem īres dzīvojamo māju būvniecībā, atjaunošanā, iegādē, lai novērstu tirgus nepilnības mājsaimniecību nodrošināšanā ar īres dzīvojamo platību. Diskusijā komisijā tika secināts, ka šāda norma nav iekļaujama šajā likumā, kurš paredz atbalstu fiziskām personām, iedzīvotājiem, nevis komersantiem, turklāt grozījumiem arī finansiāli nav ietekmes uz budžetu.
Vairāki likumprojekti pirmajā lasījumā paredz grozījumus nodokļu un nodevu regulējumā.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no 7200 eiro uz 3000 eiro; ierobežot skaidras naudas maksājumus mehānisko transportlīdzekļu (darījumos virs 1500 eiro) un nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos (jebkurā apjomā) ēnu ekonomikas mazināšanas nolūkos.
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (130 eiro apmērā mēnesī) katram transportlīdzeklim, kas veic pasažieru komercpārvadājumus. Grozījumu projekts arī paredz noteikt, ka diasporas loceklis ir tiesīgs brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiks mehānismu un uzraudzības kārtību Latvijas rezidentu attālināto maksājumu veikšanai Latvijā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam.
Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz noteikt liegumu personai piedalīties Latvijā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs un interaktīvās izlozēs, kā arī personas atbildību par dalību tajās.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā noteiks iespēju norakstīt transportlīdzekli, ja nav iespējams saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, kā arī paredz nepiemērot atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas vienreiz lietojamiem plastmasas galda traukiem un piederumiem.
Daļa no valsts budžeta paketē pirmajā lasījumā atbalstītajiem likumprojektiem nosaka izmaiņas, kā to definējusi Finanšu ministrija, procesu efektivizācijai, tajā skaitā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā “Par pašvaldību budžetiem”, Izglītības likumā.
2019. gada valsts budžeta projektu Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja ar 58 balsīm “par”. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam budžeta projektam un to pavadošajiem likumprojektiem ir 21. marta pulksten 17.00. Galīgajā, otrajā, lasījumā par šī gada valsts budžeta projektu un pavadošajiem likumprojektiem paredzēts lemt Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 3. aprīlī.
