Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kurus jūnija sākumā konceptuāli atbalstīja Saeima, paredz jaunus azartspēļu ierobežojumus – noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma, paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no 20 uz 25 vienībām, kā arī paplašināt to vietu uzskaitījumu, kurās aizliegts organizēt azartspēles. Likumprojekta izstrādātāji un uzraugošā iestāde uzskata, ka tādējādi būtiski tiks ierobežota azartspēļu pieejamība. Savukārt nozares asociācija bažījas, ka līdz ar pārlieku stingru ierobežošanu var tikt veicināts nelegālo azartspēļu sektora pieaugums.
Pašreizējais Azartspēļu un izložu likums nosaka aizliegumu piedalīties azartspēlēs personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” paredz noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma.
Šādu ierobežojumu ieviešana tiek pamatota ar Veselības ministrijas 2019. gada jūnijā publicēto pētījumu par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarību) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošajiem riska faktoriem. Tajā secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25–34 gadus veci cilvēki. Savukārt 15–24 gadus veci jaunieši, kuri pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 12% no aptaujātajiem.
Raksturīga ir arī tendence ar katru nākamo vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā. 19% 15–24 gadu vecu respondentu norāda, ka sākuši spēlēt pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, 25–34 gadu vecu respondentu vidū to norāda 16%, 35–44 gadu vecumgrupā – 15%, 45–54 gadu vecumgrupā – 14%, savukārt 55–64 gadu vecu respondentu vidū – tikai 9%.
Tendence, ka visas spēles un loterijas, izņemot spēles bingo zālēs, vairums respondentu, kuri tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un augstāku jaunākās spēlētāju grupas sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību, teikts likumprojekta anotācijā.
Pēc Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības datiem 2022. gadā vecuma grupa no 18 līdz 21 gadam veido 2%–3% no kopējā klientu skaita. Savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) pieļāva, ka šādi azartspēļu baudītāji varētu veidot aptuveni 5% no kopējā pakalpojumu saņēmēju skaita.
Finanšu ministrija vēstulē Saeimas komisijai norāda, ka līdz ar vecuma cenza ierobežošanu apgrozījums azartspēļu nozarē varētu kristies par 5%. Tā kā 2021. gadā kopējais apgrozījums azartspēļu jomā (interaktīvajā vidē un “zemes” spēlēs) ir 126 232 miljoni eiro, tad 5% no kopējā apgrozījuma ir 6,3 miljoni eiro. Samazinoties azartspēļu nozares apgrozījumam, proporcionāli samazināsies ieņēmumi valsts budžetā no azartspēļu nodevas un nodokļa.
Otrs likumprojektā noteiktais ierobežojums skar minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē – to plānots palielināt no 20 uz 25 vienībām. Tā kā, palielinot minimāli pieļaujamo spēļu automātu skaitu spēļu zālē, azartspēļu organizatoriem būs nepieciešams veikt papildu ieguldījumus, piemēram, jaunu telpu iegādē, esošo telpu pielāgošanā, kā arī jaunu iekārtu iegādē, likumprojekts paredz pārejas periodu prasības ieviešanai līdz 2023. gada 1. jūlijam.
Ar prasību azartspēļu zālēs nodrošināt noteiktu spēļu automātu skaitu ir iespējams novērst maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.
Vērtējot citu valstu praksi, likumprojekta autori secinājuši, ka pārsvarā tiek ierobežots nevis spēļu zāļu skaits, bet azartspēļu automātu skaits, nosakot limitus, par pamatu ņemot vērā iedzīvotāju skaitu konkrētajā teritorijā (valstī, štatā, pilsētā, pilsētas apkaimēs), vai prasības minimālajam spēļu automātu skaitam vienā azartspēļu zālē. Piemēram, Lietuvā jābūt ne mazāk par 20 spēļu automātiem azartspēļu zālē, turpretī Igaunijā – ne mazāk par 40.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne uzsver, ka azartspēļu automātu skaita palielinājums no 20 uz 25 samazinās spēļu zāļu vietu skaitu, jo ne visās iespējams ievietot papildu azartspēļu automātus, kā arī spēļu zālēs nav vienāda rentabilitātes līmeņa, un, palielinot automātu skaitu, pieaugs izmaksas, taču samazināsies rentabilitāte.
Saskaņā ar LSBA datiem minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām provizoriski ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt automātu skaitu, un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti.
Pēc LSBA informācijas spēļu automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas apmēram ar 236 darbiniekiem (neņemot vērā tās zāles, kuras tiks slēgtas, ieviešot attāluma ierobežojumus).
Slēdzot 29 spēļu zāles, valsts nodevas ieņēmumi par azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 eiro gadā. Pieņemot, ka papildus tiks pievienoti 94 spēļu automāti, azartspēļu nodokļa ieņēmumi var palielināties par 486 168 eiro gadā, aprēķinājusi Finanšu ministrija.
Ar likumprojektu tiek paredzēts paplašināt to vietu skaitu, kurās aizliegts organizēt azartspēles, nosakot, ka tās aizliegts organizēt:
Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Pieejamie pierādījumi balstās uz starptautiski veiktajiem pētījumiem, kuros analizēta ietekme, kādu teritoriāli spēļu zāļu vai kazino ierobežojumi vai konkrēta azartspēļu veida aizliegšana ir atstājusi uz problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības risku mazināšanu.
Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem šāds aizliegums provizoriski varētu skart 162 spēļu zāles (no Latvijā kopumā esošajām 251) un 36 (no Latvijā kopumā esošajām 67) totalizatora likmju pieņemšanas vietas, kuras, iespējams, būtu jāslēdz.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm noteiktu azartspēļu organizēšanas vietu aizliegums varētu samazināt budžeta ieņēmumus no azartspēļu nodokļa un nodevas aptuveni par 17 558 280 eiro gadā.
“Kaut arī ierobežojumi samazinās spēļu vietu pieejamību un esamību, nevaru apgalvot, ka tas palīdzēs ierobežot vēlmi spēlēt azartspēles,” bilst S. Birne. “Ievērojot Covid-19 pandēmijas laikā noteiktos ierobežojumus, grūti salīdzināt azartspēļu ieņēmumu dinamiku, taču 2022. gada 1. ceturksnī no kopējiem azartspēļu ieņēmumiem 44,766 miljonu eiro apmērā interaktīvās azartspēles veidoja 70% jeb 31,382 miljonus eiro. Šie ieņēmumi ik ceturksni turpina pieaugt.”
Arī LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks zina teikt, ka ekspertu secinājumi liecina, ka spēļu zāļu slēgšana un pārlieku stingra ierobežošana būtiski veicina nelegālo azartspēļu sektora pieaugumu, neierobežo atkarības rašanos un apjomu, bet nekontrolētiem riskiem pakļauj tieši tos spēlētājus, kuri cieš no azartspēļu atkarības.
Kā liecina kompānijas “Norstat Latvia” aptauja, kas veikta pēc LSBA pasūtījuma, 42% iedzīvotāju uzskata, ka, ja tiktu slēgtas visas spēļu zāles, cilvēki turpinātu spēlēt azartspēles internetā. Līdzīgam aptaujāto īpatsvaram (40%) ir pārliecība, ka veidotos nelegālās azartspēļu zāles. 11% respondentu bija “grūti atbildēt”. Savukārt tikai 7% respondentu uzskata, ka cilvēki pārtrauktu spēlēt azartspēles.
Kā mazināt cilvēku vēlmi spēlēt azartspēles? LSBA ir aicinājusi uzsākt sarunu par azartspēļu nozares dalībnieku finansēta fonda (saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendāciju) izveidi, lai finansētu preventīvās spēlētāju atbalsta un sabiedrības izglītošanas iniciatīvas. Kamēr nav šāda fonda, LSBA un tās biedri veic dažādas aktivitātes (gan pastāvīgi, gan kampaņveidīgi), piemēram, kopš 2018. gada atbalsta krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” konsultatīvā tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu līdzcilvēkiem darbību.
Viens no instrumentiem, lai mazinātu cilvēku vēlmi spēlēt azartspēles, ir kopš 2020. gada 1. janvāra izveidotais no spēlēm pašatteikušos personu reģistrs. Līdz 6. jūnijam reģistrā kopumā bijusi iekļauta 31 251 persona. Šobrīd aktīvs aizliegums spēlēt ir 20 828 personām.
“Starpība nozīmē, ka 10 423 personām atteikšanās termiņš ir beidzies. Minimālais izslēgšanas periods ir 12 mēneši, bet aizliegumu sev var noteikt uz neierobežotu termiņu,” skaidro S. Birne.
Reģistrs ir efektīvs personu aizsardzības līdzeklis, par to liecina lielais personu skaits, kuras to izmanto, uzsver inspekcijas priekšniece.
Iekļauties reģistrā iespējams, sevi elektroniski autentificējot un izmantojot īpaši izveidotu saiti, kas ir pieejama inspekcijas mājaslapā vai klātienē, rakstot iesniegumu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vai kādā no azartspēļu organizēšanas vietām, pēc tam komersants nogādā iesniegumu inspekcijā, kura datus ievada reģistrā.
Ja persona sevi iekļāvusi reģistrā uz minimālo termiņu (12 mēnešiem), tad izslēgšana no reģistra notiek automātiski. Ja persona sevi iekļāvusi uz ilgāku periodu, taču vēlas pārtraukt aizliegumu, pēc 12 mēnešiem jāraksta iesniegums, personīgi ierodoties inspekcijā.
