Kā mazināt nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgu

Pēc Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības pasūtījuma šīgada pavasarī starptautiskā pētījumu aģentūra “H2 Gambling Capital” veica neatkarīgu analīzi par pašreizējo nelegālo azartspēļu tirgus apjomu.

Latvijas tiešsaistes derību un azartspēļu tirgus 2021. gadā sasniedza 109 miljonus eiro (bruto) laimestu, un tā vidējā ikgadējā izaugsme no 2018. līdz 2021. gadam bijusi 26%.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne uzsvēra, ka tagad tiešsaistes azartspēļu apgrozījums ir 75–80% no kopējā azartspēļu biznesa apgrozījuma.

“Pirms Covid–19 krīzes apgrozījums spēļu automātos jeb tā saucamajās “zemes spēlēs” veidoja 75% no visiem nozares ieņēmumiem. Tagad ir otrādi – divos gados spēļu zāles daļu laika bija slēgtas, un spēlētāji ir orientējas uz tiešsaistes spēlēm,” skaidroja inspekcijas vadītāja. Viņasprāt, nākotne pieder tiešsaistes azartspēlēm – veidojas jauna paaudze, attīstās tehnoloģijas.

“H2 Gambling Capital” aplēses liecina, ka Latvijas nelegālo tiešsaistes derību un azartspēļu tirgus 2021. gadā radījis 33 miljonu eiro (bruto) laimestu, un valsts budžets nesaņēma 3,3 miljonus eiro nodokļu ieņēmumu.

23% izmanto nelegālās lietotnes

Pētījumā kompānija “H2 Gambling Capital” identificēja 27 nelegālās vietnes, kas norāda uz Latvijas azartspēļu tirgu latviešu valodā. Ir arī 239 vietnes krievu valodā un vairāk nekā 800 vietņu angļu valodā, kurās var spēlēt arī no Latvijas.

Kā uzskata “H2 Gambling Capital” direktors Deivids Henvuds (David Henwood) un vadošais analītiķis Eds Birkins (Ed Birkin), galvenie veiksmes faktori lielākajiem nelegālajiem operatoriem ir labi izveidots un/vai pazīstams zīmols, kas darbojas vairākos tirgos, plašs produktu piedāvājums un vilinoši veicināšanas/reģistrācijas akcijas piedāvājumi, esoša mobilā lietotne, daudzveidīgas maksājumu iespējas, papildus vietējai valūtai izmantojot kredītkartes, kriptovalūtu un/vai dažādas citas trešo personu maksājumu metodes.

Kompānijas analītiķi lēš, ka 23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izklaidei izmanto nelegālās, Latvijā nelicencētās tiešsaistes azartspēļu vietnes. Kopumā tie ir aptuveni 11 tūkstoši unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju.

S. Birne zināja teikt, ka nelegālo tiešsaistes vietņu īpatsvars pirms gada bija apmēram 44%, kas bija gana daudz. “Esam bloķējuši nelegālās vietnes, iesaistījuši maksājumu iestādes, lai tās nepieļautu maksājumus uz nelegālajām vietnēm,” savu veikumu ēnu ekonomikas apkarošanā nozarē skaidroja inspekcijas vadītāja.

Jāizglīto spēlētāji

Lai mazinātu nelegālo azartspēļu izmantošanu, uz patērētāju izglītošanu būtu jākoncentrējas tikpat daudz kā uz nozares regulējumu, uzskata “H2 Gambling Capital” pārstāvji. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa apgalvoja, ka ir notikušas vairākas izglītojošas kampaņas par drošu spēli, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministriju notiek sarunas par to, ka skolās būtu jāapspriež atkarība no azartspēlēm.

“Būtiska spēlētāju izglītošanas daļa ir pašatteikušos personu reģistrs,” atzina azartspēļu operatora “William Hill Latvia” valdes loceklis Kaspars Rāzna. “Svarīgi, lai spēlētāji zina, ka ir veids, kā sevi apturēt. Pirms pieciem gadiem tā bija liela problēma. Tagad ir laiks nākamajam solim – limitiem. Spēlētājam vajadzētu būt atbildīgam, un būtu nepieciešams uzlikt laika vai naudas limitus, līdzīgi kā, braucot automašīnā, nepieciešams piesprādzēties. Tomēr pret šādiem pasākumiem ir liela pretestība.”

LV portāls jau rakstīja, ka viens no instrumentiem, lai mazinātu cilvēku vēlmi spēlēt azartspēles, ir kopš 2020. gada 1. janvāra izveidotais no spēlēm pašatteikušos personu reģistrs. Līdz 6. jūnijam reģistrā kopumā bijusi iekļauta 31 251 persona. Šobrīd aktīvs aizliegums spēlēt ir 20 828 personām.

Uzzini vairāk >>

Liberālā tirgū ir mazāk ēnu ekonomikas

Pētījuma autori uzsvēra, ka ir atsevišķas valstis, kurās ir liberāls tirgus, līdz ar to licencēto interaktīvo azartspēļu bizness var sasniegt pat 90% no tirgus. Kā veiksmīgus piemērus, kur tas ir izdevies, pētnieki minēja Lielbritāniju ar 97,6%, Čehiju ar 94,9%, Itāliju ar 94% un Dāniju ar 90,4% licencēto lietotāju.

Savukārt monopolstāvokļa tirgos licencēto lietotāju skaits ir ievērojami mazāks: Ungārijā tie ir 64%, Somijā – 58,6% un Norvēģijā – 46,5%.

Jāapzinās naudas atmazgāšanas riski

J. Salmiņa atzina, ka pētījuma dati par ēnu ekonomiku nozarē liecina, ka apjomi ir lieli un tos vajadzētu samazināt, bet, lai spēlētājiem rosinātu izmantot legālo azartspēļu biznesa daļu, ir nepieciešami kompleksi risinājumi.

Svarīgs priekšnoteikums, lai iedzīvotāji neiesaistītos nelegālo azartspēļu biznesā, ir maksājumu neiespējamība. “Tomēr tie, kuri grib spēlēt, ir pārāk gudri un prot izmantot dažādas tehniskās iespējas, kā uz šādām vietnēm pārsūtīt naudu,” atzina J. Salmiņa.

“Atverot dažādus maksājumu kanālus, spēļu organizatoriem jāapzinās, ka naudas atmazgāšanas riski būs daudz nopietnāki un pašiem būs jāspēj tos kontrolēt, lai, izmantojot azartspēles, Latvijā nenonāktu nauda, kuru mēģina atmazgāt,” klāstīja ministrijas pārstāve.

Svarīgs priekšnoteikums, lai iedzīvotāji neiesaistītos nelegālo azartspēļu biznesā, ir maksājumu neiespējamība.

Jāpiebilst, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 3. pants nosaka, ka likuma subjekti, kas pārbauda savus klientus, ir arī izložu un azartspēļu organizētāji.

Svarīgs ir reklāmas aizliegums

Azartspēļu nozarē Latvijā ļoti jutīgs ir reklāmas jautājums, minēja J. Salmiņa. Jānorāda, ka Azartspēļu un izložu likuma 41. panta piektā daļa nosaka, ka azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām.

“Gatavojot azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, bija diskusijas, vai būtu jāparāda, ka Latvijā ir tiešsaistes azartspēļu bizness. Finanšu ministrija bija gatava diskusijai par reklāmas jautājumiem,” atcerējās J. Salmiņa. “Tomēr eksperti, kuri pēta atkarību rašanās ietekmes, reklāmās saskatot risku, kas cilvēku vilina spēlēt, aicināja nevērtēt šo jautājumu.”

Tiesa, pamatnostādnēs ir iestrādāts punkts, ka ir jāizvērtē azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojuma efektivitāte televīzijā, radio, kā arī interaktīvajā vidē.

Legālajiem tiešsaistes azartspēļu organizētājiem J. Salmiņa ieteica pievērst uzmanību produktiem, proti, ja tie būs kvalitatīvi, tad spēs piesaistīt nopietnus spēlētājus.

“Lai nozarē risinātu ēnu ekonomikas problēmu, jāsāk ar tās izprašanu. Viena maģiska risinājuma, kas sakārtos visu, nav. Ir svarīgs katrs elements. Dažādās valstīs ir atšķirīgas pieejas. Lai sasniegtu 90% legālā tirgus, mums būtu jākoncentrējas tam, lai arvien vairāk spēlētāju izvēlētos licencētus operatorus. Mērķis ir ambiciozs, bet tādā gadījumā ieguvēji ir visi. Spēlējot pie licencētiem operatoriem, spēlētājs ir daudz vairāk aizsargāts, ieguvumu gūst valsts budžets nodokļu jomā un legālās azartspēļu kompānijas,” skaidroja K. Rāzna.

Strikti nosacījumi par pamatkapitālu

Lai saņemtu licenci, azartspēļu operatoriem ir strikti nosacījumi par pamatkapitālu. Azartspēļu un izložu likuma 8. pants nosaka, ka azartspēļu organizēšanas licenci var saņemt azartspēļu organizētājs, kas ir Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras apmaksātais pamatkapitāls nav mazāks par 1 400 000 eiro.

“Šādi nosacījumi tika radīti, lai spēlētājiem būtu drošība par laimestu izmaksu, lai būtu atbildīga spēle,” teica J. Salmiņa. Viņa pieļāva, ka ir iespējams pārskatīt licencēšanas jautājumu –, ko mainīt vai papildināt. Tomēr valsts neatsacīsies no principa, ka spēlētājam ir jābūt drošā vidē, lai viņš sevi kontrolētu un laimests vienmēr tiktu izmaksāts.

Ilgtermiņā strādājošajiem operatoriem atbildīga spēle un droša vide ir sinonīmi, apgalvoja K. Rāzna.

Politiski konceptuāls lēmums

Uz jautājumu, kāpēc nelegālie operatori neienāk Latvijas tirgū, S. Birne atbildēja, ka Latvijas tirgus ir mazs, ir augstas licencēšanas prasības, ir stingrs reklāmas aizliegums, kā arī no laimestiem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

“Tas ir politiski konceptuāls lēmums, vai kaut ko mainīt azartspēļu regulējumā,” teica S. Birne. “Lai lielākajiem ārzonu operatoriem būtu motivācija saņemt licenci Latvijā, kas maksā 200 000 eiro, pašreizējais regulējums būtu jāmaina. Jāatgādina, ka laikā, kad tapa likums, nosacījumi bija attiecināmi uz “zemes spēlēm”, un tas bija adekvāti. Ja nemainīsim nosacījumus, ēnu ekonomikas tirgus daļa nozarē paliks tāda pati kā līdz šim.”

Jāpiebilst, ka grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kurus jūnija sākumā konceptuāli atbalstīja Saeima, paredz jaunus azartspēļu ierobežojumus: noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma, paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no 20 uz 25 vienībām, kā arī paplašināt to vietu uzskaitījumu, kurās aizliegts organizēt azartspēles.

Uzzini vairāk >>

Samazinās azartspēļu pieejamību. Vai apkaros vēlmi spēlēt?