2020. gadā Latvija ir bijusi līdere Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū pēc absolūtā alkohola patēriņa sabiedrībā – 12,1 l uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu. 2021. gadā šis rādītājs turpināja palielināties, sasniedzot 12,2 l. Balstoties uz pirmreizējiem aprēķiniem, 2021. gadā tiešie alkohola radītā kaitējuma izdevumi veselības aprūpes jomā Latvijā bija 56,6 miljoni eiro.
Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām un akūtiem stāvokļiem. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, 2021. gadā ievērojami palielinājusies mirstība no saslimšanām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu. Uz 100 000 iedzīvotāju 59,4 nāves gadījumi bija tieši saistīti ar alkohola lietošanu, kas ir par 64% vairāk nekā 2020. gadā. Attiecīgi pieaudzis arī potenciāli zaudēto dzīves gadu īpatsvars alkohola lietošanas dēļ.
Veselības ministre Līga Meņģelsone ziņu aģentūrai LETA ir norādījusi: neskaitot tiešos izdevumus veselības nozarē 56 miljonu eiro apmērā, vēl nav pat aprēķināts, cik lieli ir netiešie izdevumi. Ministre uzsver, ka tās ir milzīgas izmaksas un vienlaikus arī milzīga nelaime, jo starp visām Eiropas valstīm Latvija atrodas pirmajā vietā kā valsts, kurā jau no 15 gadu vecuma tiek izdzerts vislielākais alkohola daudzums uz vienu iedzīvotāju. Tāpat ministre, komentējot lielo alkohola patēriņu Latvijā, atzīst: “Sabiedrība jau neredz tos bērnus slimnīcās, ar kuriem ārstiem nākas saskarties, kā arī cilvēkus, kuri pēc tam nevar samaksāt septiņus eiro kā līdzmaksājumu. Tiem cilvēkiem, kuri nemaksās nodokļus, mēs maksāsim pabalstus, un tā ir problēma. Tālāk tie būs bērni, kas netiks pie izglītības, strādās gadījuma darbus un brauks prom no Latvijas.”
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, Saeima ceturtdien, 18. maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Tie paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, alkohola pieejamību un sniegt papildu informāciju patērētājiem par tā sastāvu un kaitīgumu.
|
|
