Avots: Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī.
Plānotie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz stingrāk ierobežot alkohola tirdzniecību un reklāmu. Grozījumi izstrādāti, lai samazinātu lielo alkohola patēriņu valstī, ko apliecina arī OECD 2022. gadā publiskotais pētījums, kurā esam atzīta par visdzerošāko valsti Eiropas Savienībā. Veselības ministrijas apkopotie dati liecina, ka tādējādi valsts ekonomika ik gadu zaudē līdz pat 1,8% no IKP. Vai regulējuma izmaiņas palīdzēs mainīt Latvijas iedzīvotāju ieradumus? Šajā publikācijā aplūkosim kaimiņvalsts – Lietuvas – pieredzi un lūgsim izteikt viedokli speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar alkoholisma radītajām sekām.
Stājoties spēkā grozījumiem likumos, paredzēts par vismaz četrām stundām samazināt alkohola tirdzniecības laiku, proti, no pirmdienas līdz sestdienai to drīkstētu tirgot no pulksten 10.00 līdz 20.00, savukārt svētdienās alkohola tirdzniecība beigtos vēl agrāk – jau pulksten 15.00. Izņēmums būtu mazie alus un vīna ražotāji un, kā līdz šim, bāri un citas vietas, kur alkohols tiek pārdots izlejamā veidā un patērēts turpat.
Paredzēts arī, ka turpmāk alkoholu varētu iegādāties un patērēt personas, kas sasniegušas 20 gadu vecumu, – līdz šim tas bija atļauts no 18 gadiem.
Tāpat līdz ar grozījumu stāšanos spēkā plānots aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, piemēram, iegādāties alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, saņemt alkoholisko dzērienu kā dāvanu par citas preces iegādi, iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu u. c.
Izmaiņas būtiski skartu arī alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklamēšanas iespējas – šāda reklāma būtu pieļaujama tikai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietās un ražošanas vietās vai ražotāja struktūrvienībās.
Atsevišķi tiktu ierobežota alkohola aprite azartspēļu organizēšanas vietās, paredzot aizliegt piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem.
|
Pārmērīgas dzeršanas dēļ valsts zaudē līdz 1,8% no IKP Veselības ministrijas nule publicētajā ziņojumā “Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī” aplēsts, ka valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas veido 439,9–602,2 miljonus eiro jeb 1,3–1,8% no IKP. Veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai palīdzībai 2021. gadā tika radītas 149,7 miljonus eiro lielas tiešās izmaksas jeb izmaksas, kas saistītas ar alkohola lietošanu sabiedrībā. Vislielākās izmaksas – 56,6 miljoni eiro – aprēķinātas veselības nozarē. Ziņojumā norādīts, ka tajās ietilpst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, stacionārās veselības aprūpes iestāžu un ambulatorās veselības aprūpes iestāžu izmaksas, kā arī valsts budžeta izdevumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu kompensējamās zāles ar alkohola lietošanu saistīto diagnožu ārstēšanai un īstenotu Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsta pasākumus bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Otras visaugstākās izmaksas konstatētas tiesībsargājošajā jomā – 47,7 miljoni eiro, ko veido valsts un pašvaldību policijas, tiesu, prokuratūras izmaksas, kā arī valsts un pašvaldību policijas un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra izdevumi alkohola ietekmes noteikšanas ekspertīzēm un ieslodzījuma vietu izmaksas. Savukārt sociālās palīdzības sniegšana valstij izmaksājusi 44,8 miljonus eiro, ko veido valsts un pašvaldību izdevumi sociālo dienestu, atskurbināšanas, sociālo aprūpes centru, bāriņtiesu, bērnu specializētās aprūpes iestāžu un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Vēl vienu tiešo izmaksu pozīciju 0,652 miljonu eiro apmērā veido izmaksas par iedzīvotāju izglītošanu, informatīvajām kampaņām un pētījumiem par alkohola lietošanas radīto kaitējumu. Savukārt netiešās izmaksas jeb zaudējumus ekonomikai, kuri rodas, alkohola pārmērīgajiem lietotājiem mirstot priekšlaicīgi, nestrādājot vai strādājot mazāk produktīvi, novērtētas intervālā no 290,2 miljoniem līdz 452,5 miljoniem eiro. Lielāko daļu jeb 61,5–74,6% no novērtētajām netiešajām izmaksām veido izlaides samazinājums, ko izraisa augstāks alkohola lietotāju bezdarba līmenis un zemāka ekonomiskā aktivitāte. |
Saskaņā ar OECD 2022. gadā publiskoto pētījumu Latvijā ir visaugstākais alkohola patēriņš 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, likumsakarīgi – arī visaugstākais Baltijas valstīs. Tā, piemēram, 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, Lietuvā – 11,4 litri, bet Igaunijā – 10,5 litri.
Lai arī Lietuvas alkohola patēriņa rādītājs ir augstāks par Igaunijas, izskatot likumprojektu, kā īpaši būtiska tika izcelta tieši Lietuvas pieredze, kur ar stingriem ierobežojumiem (līdzīgi tiem, kādi varētu tikt ieviesti Latvijā) pāris gadu laikā izdevies ievērojami samazināt alkohola patēriņu, apliecinot, ka ierobežojumi sevi ir attaisnojuši.
Kā LV portālam norāda Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļā, Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka Lietuva ir to piecu valstu vidū, kurām izdevies piecu gadu laikā panākt lielāko alkohola patēriņa samazinājumu, proti, laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam alkohola patēriņš Lietuvā samazinājies par 17% jeb gandrīz par trijiem litriem uz cilvēku.
Bargākus alkohola patēriņa samazināšanas pasākumus kaimiņvalstī sāka ieviest no 2017. gada, kad tika pacelts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem (piemēram, alum par 112%, vīnam par 93–111%, stiprajiem dzērieniem – par 23%). 2018. gadā Lietuvā uz alkoholisko dzērienu iepakojumiem parādījās brīdinājuma piktogrammas un sastāvdaļu saraksts, kā arī tika ieviests pilnīgs reklāmu un atlaižu aizliegums visos kanālos, tāpat tika apturēti arī tirdzniecības veicināšanas pasākumi, saīsināts alkohola tirdzniecības laiks un noteikts, ka alkoholu var iegādāties un patērēt no 20 gadu vecuma, kā arī tika aizliegts alkoholu tirgot degvielas uzpildes stacijās.
Rezultātā, kā norāda Veselības ministrija, jau no akcīzes nodokļa celšanas 2017. gadā reģistrētā alkohola patēriņš Lietuvā sāka mazināties, vēl straujāku kritumu piedzīvojot, kad gadu vēlāk tika pieņemti pieejamības un mārketinga ierobežojumi.
Lietuvā alkohola patēriņš, līdzīgi kā citviet, kāpa Covid-19 pandēmijas laikā. Atsaucoties uz Lietuvas Veselības ministrijas un Sabiedrības veselības pētniecības institūta datiem, Veselības ministrija LV portālam skaidro, ka 2019. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Lietuvā bija 11,2 l, 2021. gadā – 12,1 l, taču, beidzoties pandēmijai, 2022. gadā tas atkal nokritis līdz 2019. gada līmenim.
Tāpat arī 2022. gadā Lietuvā reģistrēts mirstības samazinājums no slimībām, kas tieši saistītas ar pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu. Mazinājusies arī mirstība svētdienās un pirmdienās, kas saistīta ar alkohola lietošanu brīvdienās. Krities alkohola reibumā paveikto noziegumu skaits, kā arī mazāk cilvēku gājuši bojā nelaimes gadījumos darbā situācijās, kad nelaimes gadījumu izraisījusi persona alkohola reibumā, norāda Veselības ministrija.
Kā jau pieminēts, Latvijā plānots ieviest gandrīz identiskus ierobežojumus tiem, kas Lietuvā darbojas jau vairākus gadus. Vai šādi arī pie mums izdosies samazināt alkohola patēriņu iedzīvotāju vidū, vai varbūt jāskatās pavisam citā virzienā? To LV portāls centās noskaidrot, uzrunājot personas, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar alkohola brīvās pieejamības seku mazināšanu.
Astrīda Stirna
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā
Foto: LETA
Nav tādas vienas receptes, šī problēma jārisina kompleksi – par to runā arī visā pasaulē, tāpēc plānotie grozījumi ir atbalstāmi.
Ieviešot ierobežojumus, mums noteikti ir jāskatās uz citām valstīm, īpaši – kaimiņvalstīm. Svarīgi, lai ir starpvalstu sadarbība, lai nebūtu atrunu, ka brauksim pie kaimiņiem iegādāties alkoholu.
Diskusijas vērts ir arī jautājums par to, vai alkoholu vajag tirgot benzīntankos. Ir tādi, kas uzskata, ka vajag, taču manā skatījumā benzīntanks nav vieta, kurā būtu jāizvieto alkohola kastes. Benzīntankam ir pavisam cita funkcija. Tas arī ir viens no faktoriem, kas jāregulē.
Ne mazāk būtiska ir profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, tāpēc ceram, ka valstiskā līmenī tiks atbalstīts arī mūsu narkoloģijas plāns, kas ietver šīs lietas.
Noteikti nevajadzētu uzskatīt, ka situāciju var mainīt tikai ar akcīzes nodokļa celšanu. Ja salīdzina, cik valsts iegūst, paaugstinot nodokļus, un cik zaudē, nelikvidējot pārmērīgas alkohola lietošanas sekas, tad zaudējumi ir daudz lielāki.
Madara Lapsa
Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja
Publicitātes foto
Pamatojoties uz smadzeņu nobriešanas un atkarību veidošanās pētījumiem, vecuma ierobežojumu, no kura var iegādāties alkoholu, vajadzētu palielināt līdz pat 25 gadiem. Reizē vajadzētu celt sodus par alkohola tigošanu nepilngadīgajiem.
Atbalstāms ir tirdzniecības laika ierobežojums. Darba dienās to vajadzētu tirgot ne ilgāk par pulksten 20.00, visās brīvdienās – ne ilgāk par pulksten 15.00. Turklāt alkoholam vajadzētu būt pieejamam iegādei tikai specializētos veikalos. Noteikti jāaizliedz tā tirdzniecība degvielas uzpildes stacijās.
Alkohola reklāmu vajadzētu pilnībā aizliegt, turklāt arī netiešā veidā – cenzējot, piemēram, sociālo mediju ierakstus, kuros redzama alkohola lietošana, līdzīgi kā tas ir ar vardarbību saturošām ainām.
Daļa ienākumu no alkohola tirdzniecības būtu jānovirza atkarīgo personu atveseļošanās pakalpojumu finansēšanai.
Valda Strēlniece
pieaugušo un bērnu psihiatre, narkoloģe
Publicitātes foto
Uzskatu, ka nepieciešams izņemt alkoholu no visām pārtikas tirdzniecības vietām, izveidojot atsevišķas alkohola tirdzniecības vietas tikai pieaugušajiem.
Bērnu un pusaudžu resursu centrs
Pēc mūsu domām, likuma grozījumi kritisko situāciju bērnu un pusaudžu alkohola patēriņā risina tikai daļēji un vērtējami kā pirmais solis alkohola lietošanas samazināšanā.
Šie grozījumi neskar lielu daļu politiku, kuru ieviešana tiek atzīta par efektīvu alkohola patēriņa samazināšanai pusaudžu vecumposmā un sabiedrībā kopumā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju par efektīvām tiek uzskatītas kompleksas stratēģijas, kas skar alkohola lietošanas pieņemamību, sasniedzamību un pieejamību (acceptability, accessibility, affordability).
Plānotie likuma grozījumi galvenokārt skar alkohola lietošanas pieņemamību, sabiedrībai darot zināmu, ka alkohola lietošana ir kaitīga, nodrošinot sabiedrības informēšanas kampaņas un skaidrus alkoholisko dzērienu marķējumus, kā arī ierobežojot alkohola mārketinga iespējas. Taču šie grozījumi tikai daļēji skar sasniedzamību un pieejamību, kas, mūsuprāt, ir daudz būtiskāki aspekti pusaudžu vecumposmā.
Alkohola sasniedzamības mazināšanai efektīvi būtu, piemēram, ierobežot alkohola tirdzniecības laiku un vietu (alkohola tirgošana tikai specializētos veikalos, aizliegumi attālinātai tirdzniecībai) un palielināt minimālo atļauto alkohola lietošanas vecumu.
Tāpat būtu vairāk jādomā par to, kā mainīt alkohola sasniedzamību – kādā veidā pusaudži iegūst piekļuvi alkoholam un kā to mazināt.
Tāpat pie sasniedzamības mazināšanas politikām tiek pieskaitīti arī aspekti, kas samazina kopējo alkohola lietošanas izplatību pusaudžu vidū. Tās ir pierādījumos balstītas programmas skolās (piemēram, Latvijā ieviestā, bet skolās neizmantotā “Unplugged”), sabiedrībā balstīti psihiskās veselības pakalpojumi atkarības risku mazināšanai, kā arī veselīga, fizisko aktivitāšu veicinoša un ārpusskolas aktivitāšu bagātinoša vide.
Efektīvas politikas alkohola pieejamības mazināšanai būtu cenu un akcīzes nodokļu paaugstināšana, finanšu stimulu un subsīdiju atcelšana, kā arī cīņa pret nereģistrētu alkoholu ražošanu un patēriņu.
Mūsu ieskatā, kas saskan ar Pasaules Veselības organizācijas teikto, lai mazinātu alkohola lietošanas izplatību, pieņemamību, sasniedzamību un pieejamību, jārīkojas kompleksi un vienoti. Tādēļ esam par aktuālajiem likuma grozījumiem, taču vēlamies uzsvērt: lai tiešām efektīvi samazinātu alkohola patēriņu, ir jāsper ļoti nozīmīgi tālākie soļi.
Hosams Abu Meri, veselības ministrs, komentējot 22. novembrī publiskoto ziņojumu “Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī”, norādīja, ka alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgās nāves cēlonis. Tā lietošana ir saistāma ar vairāk nekā 200 slimībām un diagnozēm, ietverot aknu slimības, traumas, ļaundabīgos audzējus, kā arī sirds un asinsrites sistēmas slimības. Viņaprāt, lai samazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu, būtiski ir vienlaikus ieviest kompleksus pasākumus. “Tiem ir jāietver likumdošanas iniciatīvas atbilstošu apstākļu radīšanai un iedzīvotāju paradumu maiņai, kā arī jāturpina sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, lai veicinātu sabiedrības veselībpratību,” pauda veselības ministrs.
