SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Santa Galiņa
LV portāls
24. maijā, 2023
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Veselība
13
13

Vai plānotie alkohola aprites un reklāmas ierobežojumi mainīs paradumus

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Paula Čurkste, LETA.

Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir raisījuši plašas diskusijas, jo paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu, mārketingu un pieejamību, kā arī noteikt pienākumu sniegt papildu informāciju patērētājiem par dzēriena uzturvērtību un kaitīgumu. LV portāla uzrunāto nozaru pārstāvju viedokļi par grozījumu efektivitāti gan dalās. Vieni uzskata, ka ierobežojumi ir “pārāk maigi”, citi vērš uzmanību uz nepārdomātiem risinājumiem, kuros neesot ņemti vērā faktori, kas ietekmē cilvēku dzīvesveidu un vēlmi lietot vairāk alkohola.

īsumā
  • Uz dzērienu iepakojumiem būs jānorāda informācija par to sastāvu, enerģētisko vērtību un uzturvērtību, kā arī jāizvieto brīdinājuma informācija piktogrammu veidā.
  • Paredzēts aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu preses izdevumos, drukātajos reklāmas izdevumos un publikācijās, kinoteātros, tīmekļa vietnēs, tiešsaistē un tiešsaistes saskarnēs. Tāpat plānots, ka alkoholisko dzērienu cenas un atlaides nevarēs reklamēt, izmantojot pasta (arī elektroniskā) pakalpojumus.
  • Likumu paredzēts papildināt ar aizliegumu maza tilpuma plastmasas iepakojumos tirgot alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tilpuma koncentrācija pārsniedz 22%.
  • Plānots ierobežot alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u. c.).
  • Azartspēļu organizēšanas vietās apmeklētājiem un personālam plānots aizliegt alkoholiskos dzērienus lietot vai pienest pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.
  • Latvijas Alkohola nozares asociācija: “Mūsuprāt, lielāka uzmanība un finansiālais atbalsts būtu jāvelta sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanai par atbildīgu alkohola lietošanu.”
  • Latvijas Reklāmas asociācija: “Dažu alkoholisko dzērienu lietošanas paradumi ir sezonāli un saistīti nevis ar cenu vai atlaidēm, vai citiem mārketinga programmu stimuliem, bet gan ar ieradumiem un dzīvesstilu.”
  • RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja: “Ierobežojumiem jābūt daudz lielākiem. Ir diezgan liela pretestība un lobēšana. Mēs runājam par to, kādas būs izmaksas uzņēmējiem, mazāk par izmaksām veselības aprūpei.”

Mērķis – mazināt alkohola patēriņu sabiedrībā

Saeima 18. maijā pirmajā lasījumā atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Kā vēsta grozījumu anotācija, mērķis ir sasniegt politikas plānošanas dokumentos (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2020.–2022. gadam) noteiktos mērķus un rezultatīvos rādītājus, kas paredz samazināt reģistrētā absolūtā alkohola patēriņu litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, kā arī samazināt riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvaru sabiedrībā.

Saskaņā ar OECD “Health at a Glance 2022” ziņojumā iekļauto informāciju par 27 ES dalībvalstīm vidējais absolūtā alkohola patēriņš 2020. gadā ES27 ir samazinājies no 10,4 litriem (2010. gadā) uz 9,8 litriem (2020. gadā), savukārt Latvijas absolūtā alkohola patēriņa rādītājs, gan iekļaujot, gan neiekļaujot tūristu izdzerto apjomu, pārsniedz ES27 valstu vidējo rādītāju, šajā izvērtējumā ieņemot pirmo pozīciju (12,1 litri) starp 27 ES dalībvalstīm.

Arī jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta alkoholisko dzērienu lietošana – saskaņā ar 2019. gada ESPAD (Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēniem) pētījuma datiem gan 2015. gadā, gan 2020. gadā alkoholu vismaz reizi pamēģinājuši 89% 15 gadus veco jauniešu. Vienlaikus 2019. gadā 36% no 15–16 gadus vecajiem jauniešiem pēdējā mēneša laikā bija lietojuši alkoholu riskantā veidā (60 un vairāk gramu absolūtā alkohola vienā reizē).

Alkohola lietošanas pieauguma sekas izjūt arī veselības aprūpē

Par to, kāda ir mūsu šībrīža situācija ne tikai statistikā, bet arī dzīvē, LV portālam pastāstīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

“Pieaugumu mēs redzējām saistībā ar Covid-19. Ja pirms tam varbūt nebijām sliktākā Eiropas valsts, tad tagad tiešām uz visas Eiropas fona izskatāmies vissliktāk.

Covid-19 laikā tika uzsākta alkohola piegāde mājās, attālinātā tirdzniecība, kas turpinās joprojām.

Pandēmijas laikā cilvēki bija izolēti, strādāja no mājām, vairāk varēja atļauties lietot alkoholu, pat darba laikā, šajā periodā notika daudz ģimenes skandālu, kas beidzās ar to, ka viņus ar ātro palīdzību atveda pie mums ar alkohola intoksikāciju un smagā abstinencē. Šajā laikā valdīja trauksme, stress, arī vientulība, garlaicība.

Es negribu teikt, ka Latvija alkohola patēriņa ziņā ļoti labi izskatījās arī pirms tam, bet šobrīd nodaļas ir pilnas ar smagiem, ielaistiem gadījumiem, ir hronisku slimību paasinājumi. To izjūt arī citas slimnīcas, jo vairākas slimības ir saistītas ar alkohola lietošanu. Tāpat traumatisms, psihiskas saslimšanas. Tam visam alkohols ir veicinātājfaktors,” pašreizējo situāciju stacionāros ieskicē Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja.

 

Vairāk par tēmu LV portālā >>

Papildu prasības marķējumam, iepakojumam un informatīvi brīdinājumi

Lai risinātu samilzušo problēmu, Veselības ministrija iepriekš ir norādījusi, ka nepieciešams ieviest kompleksus pasākumus.

Piemēram, likumprojekts paredz aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus plastmasas iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz 0,2 litrus, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 22 tilpumprocentus. Šie ierobežojumi neattieksies uz alu, raudzētajiem dzērieniem, starpproduktiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas tiek tirgoti to ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībās, kā arī uz tiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas tiek tirgoti patērēšanai uz vietas izlejamā veidā. Likumprojekta normai paredzēts noteikt trīs gadus ilgu pārejas periodu, lai ražotāji varētu pielāgoties jaunajām iepakojuma prasībām.

Vairākas likumprojektā ietvertās izmaiņas saistītas ar papildu informācijas izvietošanu uz mazumtirdzniecībā realizēto dzērienu iepakojumiem.

Piemēram, plānots ieviest prasību uz dzērienu iepakojuma norādīt informāciju par to sastāvu, enerģētisko vērtību un uzturvērtību.

Tāpat uz etiķetēm būs jāizvieto piktogrammas, kas brīdinātu patērētājus nelietot alkoholiskos dzērienus grūtniecības laikā, kā arī vadot transportlīdzekli.

Lai neradītu negatīvu finansiālo ietekmi uz mazo alkoholisko dzērienu darītavām, paredzēts, ka enerģētiskā vērtība un sastāvs nebūs jānorāda dzērieniem, ko ražo mazās darītavas, minēts anotācijā.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot plānotās izmaiņas, LV portālam pauda viedokli: lai arī šīs izmaiņas uzliks papildu finansiālu slogu, tās būtiski nemainīs nozares līdzšinējo darbību un saražotās produkcijas apjomu.

“Protams, nozarei tiks uzlikts papildu birokrātiskais un arī finansiālais slogs, kas, kā norāda asociācijas veiktie aprēķini, jaunu etiķešu izstrādes gadījumā vienam produktam būs no 15 000 līdz 90 000 eiro,” atzina D. Vītols.

Pēc asociācijas pārstāvju domām, papildu prasības marķējumā palīdzēs izglītot sabiedrību par alkoholisko dzērienu sastāvdaļām un uzturvērtību. Vienlaikus asociācijas izpilddirektors vērš uzmanību uz to, ka LANA un tās biedri jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEUROPE” memorandu un pievienojās iniciatīvai par alkoholisko dzērienu enerģētiskās vērtības un izmantoto sastāvdaļu norādīšanu uz pudeļu etiķetēm. “Latvijā ražotie alkoholiskie dzērieni ar jauno etiķeti pārdošanā nonāca jau 2022. gada sākumā,” stāsta D. Vītols.

Grozījumi paredz arī ieviest prasību veikalos redzamā vietā izvietot uzrakstu par alkoholisko dzērienu negatīvo ietekmi un to, ka alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgam personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt. Līdz šim šādi uzraksti tirdzniecības vietās tika izvietoti brīvprātīgi.

Cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi

Likumprojekta autori rosina papildināt Alkoholisko dzērienu aprites likuma 11. pantu ar aizliegumu alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmai preses izdevumos, drukātajos reklāmas izdevumos un publikācijās, kinoteātros, tīmekļa vietnēs, tiešsaistē un tiešsaistes saskarnēs. Tāpat plānots, ka alkoholisko dzērienu cenas un atlaides nevarēs reklamēt, izmantojot pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumus.

Alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma, kā vēstīts anotācijā, būs atļauta tikai mazumtirdzniecības vietās, kurās tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni (izvietot reklāmu varēs arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai), alkoholisko dzērienu ražošanas vietās vai ražotāja telpās, kā arī tīmekļa vietnēs, tiešsaistē un tiešsaistes saskarnēs, kurās norisinās alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ar distances līgumu un ir saņemta speciālā atļauja (licence).

Līdz ar šiem grozījumiem būs nepieciešams mainīt arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, papildinot tā 36. panta otro daļu ar septīto punktu, kas noteiks, ka ar alkoholiskajiem dzērieniem saistīti audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi nedrīkst reklamēt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu piedāvājumus.

Plānots, ka minētie ierobežojumi neattieksies uz pašas preču zīmes vai zīmola reklāmu, kas netiks ierobežota nevienā no informācijas kanāliem.

Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka reklāmas ierobežojumi nebūs saistoši ārzemju medijiem, jo tie nav reģistrēti Latvijā un to valoda nav latviešu valoda, proti, tie nav paredzēti latviešu auditorijai.

Pircēju uzmanību piesaistīs ar citiem paņēmieniem

Lūgta sniegt viedokli par gaidāmajiem ierobežojumiem reklāmai, Latvijas Reklāmas asociācija norādīja, ka, viņuprāt, cenu un atlaižu reklāmas aizliegums nav risinājums, jo tas, visticamāk, tiks aizvietots ar citiem pircēju uzmanību piesaistošiem veidiem.

“Stājoties spēkā grozījumiem, praktiski sanāks tā, ka visos Latvijas medijos un reklāmas kanālos alkohola cenu un atlaižu reklāma būs aizliegta, taču tā turpināsies un pastiprināsies nu jau ekskluzīvā kanālā – mazumtirdzniecības vietās, kur reklāmas vēstījumam būs iespēja radīt izšķirīgu impulsu vēl tuvāk pirkuma izdarīšanas vietai – veikala kasei –, kā arī potenciāli sasniegs Latvijas iedzīvotājus, izmantojot ārzemēs reģistrētos globālos reklāmas tīklus.

Iespējams, ka pēc grozījumu pieņemšanas alkohola preces cena nebūs galvenais ierosinātājs apmeklēt veikalu un uzmeklēt īpašās cenas preci, jo šis vēstījums medijos būs aizliegts, taču tiks atrasti citi uzmanības piesaistes veidi, izmantojot uzkrātās zināšanas par cilvēku iepirkšanās paradumiem.

Ņemot vērā cilvēku iepirkšanās ieradumus, pastāv liela iespēja, ka aizliegumu dēļ priekšrocības alkohola tirdzniecībā iegūs pārtikas veikali un mazumtirdzniecības vietas, īpaši pārtikas veikali internetā, kas tirgo alkoholu, ” secina asociācija.

Turklāt jāņem vērā – ja uz fizisku veikalu cilvēkam ir jāiet, tad interneta veikals, kurā brīvi varēs reklamēt alkohola cenas un atlaides, atradīsies tikai viena lieka klikšķa attālumā.

Ierobežos tirdzniecības veicināšanas pasākumus

Likumā paredzēts arī ietvert aizliegumu mazumtirdzniecības vietām (tai skaitā distances tirdzniecībā) piedāvāt kopā ar alkoholisko dzērienu iegādāties ar atlaidi citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu vai kopā ar citu preci vai pakalpojumu iegādāties ar atlaidi alkoholisko dzērienu.

Latvijas Reklāmas asociācija sarunā ar LV portālu neslēpa šaubas par to, vai mārketinga ierobežojumi palīdzēs sasniegt galveno mērķi – samazināt alkohola patēriņu. “Ir liels jautājums, vai minēto veicināšanas pasākumu ierobežošanai būs ietekme uz patēriņu litros kopumā, drīzāk šie līdzekļi tiks novirzīti mazumtirdzniecībā, lai iegūtu labāku izvietojumu plauktos un varētu piedāvāt atlaides,” uzskata reklāmas nozari pārstāvošā organizācija.

Grozījumos ietverts arī aizliegums piedāvāt kopā iegādāties (tajā skaitā vienā iepakojumā) vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu (izņemot piedāvājumus, kuros, iegādājoties vienā iepakojumā iepakotas vairākas alkoholisko dzērienu vienības, piedāvātā cena par vienu vienību nav zemāka par atsevišķi pirktas vienas alkoholisko dzērienu vienības cenu).

Paredzēts arī aizliegt piedāvāt alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros, piemēram, klienta dzimšanas dienā vai vārda dienā.

Latvijas Reklāmas asociācija šo grozījuma punktu aicina skatīt divējādi: “Tādu tirdzniecības veicināšanas pasākumu kā akcijas, izpārdošanas mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas preču vienības par zemāku cenu, aizliegums, no vienas puses, varētu radīt pozitīvu efektu, jo šādi stimuli veicina doto preču noieta litru pieaugumu, taču jāpatur prātā tas, ka šādus pasākumus ražotāji izmanto augsta pieprasījuma periodos, kad patēriņš jebkurā gadījumā pieaug sezonālu vai citu iemeslu dēļ, tāpēc faktiski šādi pasākumi veicina nevis alkoholisko dzērienu papildu patēriņu, bet izvēles izdarīšanu, dodot priekšroku kādam no zīmoliem augsta pieprasījuma sezonā vai periodos.”

Likumprojekts paredz arī noteikt aizliegumu tirdzniecības (tai skaitā izmantojot distances līgumu) un pakalpojumu sniegšanās vietās, kurām ir vai nav izsniegta speciālā atļauja (licence), piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti, kā dāvanu vai kompensāciju. Tāpat paredzēts, ka alkoholisko dzērienu degustācija būs atļauta tikai alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās (izņemot azartspēļu organizēšanas vietas) un alkoholisko dzērienu ražošanas vietās vai ražotāja telpās.

Aizliegums patērēt alkoholu pie spēļu automātiem

Īpaši nosacījumi sagaida azartspēļu organizēšanas vietas.

Likumprojekts paredz aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību azartspēļu organizēšanas vietās alkoholisko dzērienu patērēšanai uz vietas pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.

Turklāt grozījumu projekta izstrādātāji iecerējuši, ka azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētājiem un personālam vispār nebūs atļauts alkoholiskos dzērienus lietot vai pienest pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.

Minētās normas mērķis ir nodalīt divus atkarību raisošus procesus, proti, alkoholisko dzērienu lietošanu un azartspēļu spēlēšanu.

Tā attieksies uz visām azartspēļu organizēšanas vietām, kas ir definētas Azartspēļu un izložu likuma 20. pantā, – kazino, spēļu zālēm, bingo zālēm, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietām, kuras ir saņēmušas attiecīgu azartspēļu organizēšanas vietas licenci.

Vai mērķis tiks sasniegts?

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja A. Stirna, vērtējot likumprojektu, uzskata, ka tajā ietvertie ierobežojumi nav pietiekami.

“Ierobežojumiem jābūt daudz lielākiem. Ir diezgan liela pretestība un acīmredzot lobēšana.

Mēs runājam par to, kādas būs izmaksas uzņēmējiem, ja viņiem vajadzēs ievērot visus šos nosacījumus, bet neviens nerunā par to, kādas ir izmaksas veselības aprūpei.

Kāpēc mēs tik ļoti reklamējam preci, kura izraisa veselībai lielus riskus, varbūt reklamēsim kādus veselības produktus?

Ja mums nav līdzekļu veselības aprūpei un mēs visu laiku cīnāmies par budžetu, tad nevaram runāt par alkohola patēriņa veicināšanu vai reklamēšanu,” tā A. Stirna.

Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji uzskata, ka grozījumi nerisina problēmas cēloņus, tāpēc arī to mērķa sasniegšanu ir grūti prognozēt.

“Neapšaubāmi, reklāmai ir nozīmīga loma dažādu mārketinga komunikācijas programmu realizēšanā, tomēr pamatojumā par grozījumu nepieciešamību pārsvarā ir apskatīta alkohola lietošanas izplatība un tās sekas – nav pētīti un analizēti faktori, kas ietekmē un nosaka Latvijas iedzīvotāju lēmumus par alkoholisko dzērienu iegādi un lietošanu,” norāda asociācija.

Reklāmas nozari pārstāvošā organizācija vērš uzmanību, ka dažu alkoholisko dzērienu lietošanas paradumi ir sezonāli un saistīti nevis ar cenu vai atlaidēm, vai citiem mārketinga programmu stimuliem, bet gan ar ieradumiem un dzīvesstilu.

“Līdz ar to var rasties situācija, ka pēc visu plānoto pasākumu ieviešanas viena iedzīvotāju daļa tērēs vairāk līdzekļu alkoholisko dzērienu iegādei, bet cita – pievērsīsies lētākiem alkohola produktiem, taču kopumā mērķis – vidējā alkoholisko dzērienu patēriņa apjoma samazināšanās – var netikt sasniegts,” skaidro asociācija.

Līdzīgu viedokli, bet ar skatu nākotnē, proti, uzsverot iespējamo grozījumu nepilnību novēršanas mehānismu trūkumu, kas apdraud grozījumu efektivitāti ilgtermiņā, pauž Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors D. Vītols: “Mūsuprāt, lielāka uzmanība un finansiālais atbalsts būtu jāvelta sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanai par atbildīgu alkohola lietošanu, nevis neizprotamu ierobežojumu ieviešanai.

Tāpat šajos ierobežojumos nav ietverts konkrēts izvērtējuma kritēriju kopums, kas pēc noteikta laika perioda ļautu izsecināt, vai ierobežojumi ir kaut ko mainījuši vai ne.

Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad jāparedz iespēja šos ierobežojumus pārskatīt vai atcelt. Šo būtu nepieciešams skaidri atrunāt vai pat iestrādāt pašā likumā.”

Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” vēl jāskata Saeimā divos lasījumos.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI