VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portālam
22. novembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Veselība
6
6

Covid-19 un psihiskā veselība. Iedzīvotāji biežāk patērē alkoholu

LV portālam: Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

FOTO: Freepik

Covid-19 pandēmija ir izaicinājums ne tikai veselības nozarei, bet arī sabiedrībai kopumā. Nereti izolēšanās no sabiedrības veselības vārdā var kaitēt psihiskajai veselībai un, neprotot organizēt laiku un aizpildot to ar dažādu apreibinošu vielu lietošanu, var iedzīvoties atkarībās. Par to, kā pandēmija ietekmējusi iedzīvotāju psihisko veselību, LV portālam stāsta Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

īsumā
  • RPNC pacientu vidū palielinājies pacientu skaits ar ielaistām kaitēm.
  • Cilvēkiem izolējoties, mainoties dzīvesveidam, novērojama biežāka alkohola lietošana.
  • Izolēšanās un attālinātās mācības ietekmē arī bērnus un jauniešus.
  • Cilvēkiem biežāk tiek konstatēta depresija.
  • Trauksmi un citas problēmas cilvēkiem nebūtu jārisina ar alkoholu, jo tas problēmas var tikai saasināt.
  • Nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji ir aicināti meklēt palīdzību.

Vai Covid-19 pandēmija kopumā ir radījusi ietekmi uz cilvēku psihisko veselību?

Covid-19 pandēmija turpinās jau otro gadu. Valstī ieviesti dažādi ierobežojumi, nepieciešams ievērot sociālo distancēšanos, izklaides vietas tiek slēgtas, jāstrādā attālināti, kur tas iespējams, tāpat arī mācības notiek, lielākoties, attālināti. Tas viss tiek darīts, lai ierobežotu saslimšanu. Cilvēki tiek izolēti, samazinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Bija brīdis, kad mēs varējām sniegt tikai neatliekamo palīdzību. Tas, protams, situāciju pasliktināja, pacientiem bija ielaisti gadījumi gan saistībā ar atkarībām, gan ar somatiskām saslimšanām. Personām, kuras pie mums iestājās, bija arī citas blakus saslimšanas. Šiem cilvēkiem vajadzēja mainīt ārstēšanās kursu, kā arī pats ārstēšanās process kļuva ilgāks.

Tāpat pandēmijas laikā pacienti mēdz pazust no mūsu redzesloka. Šādiem pacientiem bieži vien arī nav līdzekļu, lai iegādātos medikamentus un lai ārstētos ambulatori. Tāpēc tiek novērota tendence, ka pacienti biežāk tiek stacionēti atkārtoti.

Cilvēkiem izolējoties, mainoties dzīvesveidam, novērojama biežāka alkohola lietošana. Alkoholu lieto, lai mazinātu trauksmi, lai kaut kādā veidā izklaidētos, lai mazinātu garlaicību, – motīvi ir dažādi. Strādājot attālināti, alkoholu var atļauties lietot arī darba laikā, un pašlaik mēs redzam sekas, kas ir saistītas ar izolāciju. Mēs izolējamies no vīrusa, bet pieaug apreibinošo vielu patēriņš laikā, kad jāievēro sociālā distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumi.

Iegādāties alkoholu mūsdienās nav nekādu problēmu, tas ir brīvi pieejams. Alkoholu var pasūtīt internetā ar piegādi mājās, pieejamība ir ārkārtīgi liela. Alkoholu vairāk sākuši lietot ir arī jaunieši. Personas mājās reizēm veido alkohola uzkrājumus, pie kuriem tikt klāt var arī bērni.

Mēs redzam arī citas parādības, tās var dzirdēt no policijas, redzēt starp pacientiem. Pandēmijas laikā ir pieaugusi vardarbība ģimenē, jo mājsēdē, mājās esot visiem ģimenes locekļiem, pieaug strīdi, spriedze, nesaprašanās. Daļu no problēmām, kuras šobrīd rodas alkohola lietošanas dēļ, var saistīt ar to, ka cilvēkiem ir ierobežotas iespējas doties ārpus mājām.

Runājot par jauniešiem, publiskajā vidē ik pa laikam izskan viedokļi, ka jauniešiem izolēšanās un attālinātās mācības var atstāt negatīvas sekas uz veselību. Kāds ir jūsu viedoklis?

Šāda izolēšanās uz jauniešu veselību var un jau ir atstājusi izmaiņas. Mēs arī redzam, kāda ir jauniešu uzvedība. Protams, jaunieši pēdējos gados saziņai arvien biežāk izmanto tehnoloģijas, esam pat redzējuši, ka jaunieši, esot teju vienā telpā, komunicē, izmantojot dažādus rīkus. Taču tas ir arī bīstams signāls, jo, izmantojot modernās tehnoloģijas, bērni un jaunieši var diezgan brīvi iegādāties dažādas apreibinošas vielas. Tāpat novērojam, ka jaunieši pēdējā laikā sākuši biežāk smēķēt marihuānu, kas ir diezgan brīvi pieejama.

Uz Eiropas fona mēs izskatāmies visai slikti – dati un aptaujas liecina, ka 15 un 16 gadu vecumā jaunieši Latvijā biežāk lieto marihuānu nekā vidēji Eiropas valstīs kopumā.

Varbūt varat lasītajam atgādināt, kādas sekas var radīt ilgstoša marihuānas lietošana?

Parasti jaunieši saka, ka problēmas nerodas, viss ir kārtībā. Tam gan nevar piekrist, novērojumi liecina, ka ilgstoša, varbūt pat neregulāra marihuānas lietošana noteikti ietekmē smēķētāju domāšanu, atmiņu. Tāpat tiek ietekmētas arī komunikācijas spējas. Šādas izmaiņas var novērot ilgtermiņā. Nevar apgalvot, ka, dažas reizes lietojot marihuānu, būs kādas izteiktas, redzamas sekas.

Skatoties ilgtermiņā, runājot ar vecākiem, var secināt, ka pasliktinās sekmes, samazinās koncentrēšanās spējas. Jaunieši, kuri uzsākuši papildu mācības, var netikt līdzi, jo var būt atmiņas traucējumi. Jāsaka, ka sekas novērojamas ilgtermiņā, par to liecina arī oficiāli aptauju dati.

Šajā Covid-19 laikā var novērot, ka reizēm cilvēki medikamentozi mēģina mazināt trauksmi, bezmiegu. Redzam, ka pieaug arī tā dēvēto “miega zāļu” lietotāju skaits, tostarp jauniešu vidū.

Sociālajos tīklos un medijos arvien biežāk redzami materiāli, kas saistīti ar depresiju. Kā ir patiesībā, proti, vai cilvēkiem tiešām biežāk tiek konstatēta depresija, vai arī par to vairāk tiek runāts?

Protams, par depresiju un citām tēmām esam sākuši vairāk runāt, taču arī šādu pacientu skaits pieaug, īpaši Covid-19 pandēmijas ietekmē. Bieži vien neziņa par nākotni, neziņa par to, ko cilvēks darīs rīt, bailes par darba zaudēšanu, problēmas ģimenē, kāda tuvinieka saslimšana ar Covid-19 vai ar kādu citu nopietnu slimību – šādas lietas tikai palielina trauksmi, negatīvi ietekmē personas psihisko veselību.

Kādus ieteikumus varat sniegt cilvēkiem, īpaši tiem, kuri šādos apstākļos dzīvo vieni?

Pirmais ieteikums – alkohols un citas apreibinošas vielas nav izeja no situācijas. Tieši otrādi – alkohols var vēl vairāk pasliktināt situāciju, tostarp negatīvi ietekmēt imūno sistēmu, kas šajos laikos ir īpaši svarīga. Cilvēkiem nevajadzētu vientulību, stresu, kas pandēmijā var rasties, “noņemt” ar alkoholu vai ar citām apreibinošām vielām.

Ir pieejamas dažādas alternatīvas, ko cilvēks var darīt. Varu ieteikt vairāk uzturēties svaigā gaisā. Tāpat ir jādomā arī par veselīgu pārtiku, galvenais, nevajag apreibināties, lai mēģinātu “iziet no situācijas”. Jāizmanto arī attālinātas komunikācijas iespējas.

Tāpat, ja ir grūti, vienmēr vajag meklēt palīdzību, ir pieejami psihologi, palīdzību iespējams saņemt pat telefoniski. Palīdzība jāmeklē laicīgi, lai nebūtu ielaistu problēmu, kuras risināt būs jau krietni sarežģītāk, nevajag kautrēties, šaubīties.

Cilvēkiem būtu nepieciešams arī kārtējo reizi atgādināt, ka ir jāvakcinējas, lai no šīs situācijas ātrāk izkļūtu.

Kādi psihiski traucējumi var skart bērnus un pusaudžus?

Psihiski traucējumi var sākties jebkurā vecumā, bet katram vecuma posmam ir raksturīgi savi biežākie traucējumi. Pirmsskolas vecumam raksturīgie traucējumi ir: attīstības aizture, tai skaitā valodas attīstības aizture, garīgā atpalicība, bērnības autisms (attīstības traucējumi, kuri pamatā skar sociālās un komunikācijas spējas), uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (stāvoklis, kuram raksturīga bērna nespēja noturēt uzmanību, hiperaktivitāte un impulsīva uzvedība). Skolas vecumam raksturīgākie traucējumi ir: mācīšanās traucējumi, raustes, uzvedības traucējumi, neirotiski traucējumi (obsesīvi kompulsīvi traucējumi, funkcionālā enurēze, šķiršanas trauksme, fobiska trauksmainība, sociālā trauksme, brāļu/māsu sacensība). Savukārt pusaudžu vecumam raksturīgi ir: ēšanas traucējumi, depresija un ar to saistīti pašnāvības mēģinājumi, uzvedības traucējumi, vielu atkarības. Pusaudžu vecumā sākas arī lielākā daļa no pieaugušajiem raksturīgajiem psihiskajiem traucējumiem – bipolāri afektīvi traucējumi, šizofrēnija, personības traucējumi u. c.

Pasaulē 10 līdz 20% bērnu un pusaudžu ir psihiski un uzvedības traucējumi. Neatpazīti un neārstēti šie stāvokļi būtiski ietekmē bērnu attīstību, viņu panākumus mācībās un potenciālu turpmākai produktīvai un piepildītai dzīvei. Vairumam bērnu psihisko traucējumu ir pieejamas drošas un efektīvas ārstēšanas un rehabilitācijas metodes, kas būtiski uzlabo dzīves kvalitāti un tālāko prognozi, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi tos laicīgi atpazīt un ārstēt.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU