Likumam bija terminēts ietvars
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums tika pieņemts 2020. gada 5. jūnijā, lai noteiktu tiesisko kārtību, valsts institūciju darbības pamatprincipus, kā arī valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā. Ar šo likumu likumdevējs – Saeima – deleģēja Ministru kabinetam pilnvaras Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu – ārkārtējo situāciju.
Uz šī likuma pamata ir izdoti, piemēram, Ministru kabineta noteikumi Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un virkne pašvaldību saistošo noteikumu.
Jau sākotnēji likumam bija noteikts terminēts ietvars. Proti, Pārejas noteikumu punkts paredz, ka šis “likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. [..] Saeima atzīst šo likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu”. Tādējādi, mazinoties epidemioloģiskajam apdraudējumam, valsts pienākums bija izvērtēt likuma darbības nepieciešamību.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Covid-19 izplatība pakāpeniski samazinās. Veselības ministrija (VM) atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2023. gada 5. maija paziņojumu, kurā pausts, ka “ir pienācis laiks pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu”.
Likums “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” noteic, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums zaudē spēku 2024. gada 1. janvārī.
Pārejas noteikumi tiesvedību lietās un uzsāktajos administratīvā pārkāpuma procesos
Jaunā likuma Pārejas noteikumos noteikts, ka tiesvedību lietās, kuru izskatīšana attiecīgās instances tiesā uzsākta līdz jaunā likuma stāšanās spēkā brīdim (tātad līdz 2023. gada 1. novembrim), šīs instances tiesa turpina skatīt atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija noteikts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Likumdevējs noteicis, ka jāturpina arī līdz 2023. gada 1. novembrim uzsāktie administratīvā pārkāpuma procesi par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmajā un trešajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem (tie, piemēram, ir pārkāpumi par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktā epidemioloģiskās drošības pasākuma neievērošanu).
Likumā noteikts pārejas periods rīcībai ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra pārziņā nodotajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, medicīniskajām ierīcēm un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem, kas tika iegādāti Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai.
Jāpiebilst, ka 1. novembrī stājas spēkā arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 413 “Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos”, ar kuriem Covid-19 infekcija tiek izslēgta no bīstamu infekcijas slimību saraksta.
Daļu no normām integrē nozaru tiesību aktos
Tā kā vairākas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā ietvertās normas praksē izrādījās efektīvas un noderīgas arī turpmākajā valsts pārvaldes darbā, daļa no tām tiek pakāpeniski integrētas nozaru tiesību aktos. Piemēram, Saeima 26. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma saistītos likumprojektus – “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” un “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Pirmie paredz Epidemioloģiskās drošības likumā pārņemt terminu “sadarbspējīgs sertifikāts”, regulēt vienotās digitālās epidemioloģiskās sistēmas un vakcinācijas informācijas sistēmas darbību. Savukārt grozījumi Pacientu tiesību likumā papildina tiesību aktu ar jaunu – 17.1 pantu –, kas regulēs kompensācijas par smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību dēļ, izmaksu. Šīs normas līdz 1. janvārim vēl regulē Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums.
