“Mūsu Satversme ikvienam cilvēkam garantē tiesības, aizsardzību un nepieļauj cilvēku diskrimināciju. Pirms trim gadiem Satversmes tiesa norādīja, ka ir cilvēku grupa, kas tiek diskriminēta – ir cilvēki, kuri dzīvo partnerībā, bet kuru tiesības nav ievērotas. Ja partnerattiecības faktiski pastāv, mēs nedrīkstam to ignorēt. Būtiski, lai mūsu valstī aizsargāti būtu visi cilvēki un valsts varētu šiem cilvēkiem palīdzēt, ja tāda nepieciešamība rodas,” pamatojot partnerības institūta nepieciešamību, pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Uzsākot kopdzīvi vai izveidojot kopīgu saimniecību, starp divām pilngadīgām personām var veidoties ciešas personiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa, pauž likumprojekta autori, uzsverot, ka mūsu valsts pamatlikums – Satversme – prasa nodrošināt šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.
Izmaiņas likumos paredz, ka partnerību varēs noslēgt no nākamā gada 1.jūlija.
Ar grozījumiem Notariāta likumā noteikts, ka zvērināts notārs notariālo aktu par partnerību taisīs, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ieradīsies pie viņa un apliecinās, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, paredz likuma grozījumi.
Partnerība izbeigsies ar personas nāvi vai gadījumā, ja tiesa vienu no personām izsludinās par mirušu, ar vienas vai abu personu laulību, ar abu personu gribas izteikumu notāram vai ar tiesas spriedumu. Ziņas par partnerību zvērināts notārs iekļaus Fizisko personu reģistrā, līdz ar to valsts un pašvaldību iestādes varēs identificēt partnerību reģistrējušas un izbeigušas personas.
Ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā noteikts, ka partnerībā esošiem cilvēkiem būs tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu otra ārstniecībai, ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no tās.
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz, ka partnerim būs tiesības iegūt sociālās garantijas, tostarp otra partnera nāves gadījumā saņemt aprēķināto pensijas summu, kas nav izmaksāta līdz personas nāvei. Tāpat likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikti atvieglojumi nodokļu jomā no dažādiem īpašumu atsavināšanas darījumiem, tostarp dāvinājumiem, kā arī aizdevumiem, ja darījumi notiks starp partnerībā esošiem cilvēkiem.
Ar grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikts, ka uz amatpersonas partneri attieksies tie paši ierobežojumi, kas jau šobrīd noteikti amatpersonas radiniekiem. Partnerība būs jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.
