NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
24. oktobrī, 2023
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Drošība
8
8

Pašvaldības policija katrā novadā. Kāda tā būs

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Likumu nodrošinās bet kā? No nākamā gada pašvaldībām par autonomu funkciju noteikta pašvaldības policijas izveide un finansēšana. Taču joprojām ir pamats bažām par to, cik pilnvērtīgi tas tiks īstenots.

īsumā
  • Pašvaldību likums paredz, ka no 2024. gada katrai pašvaldībai ir jāizveido un jāfinansē pašvaldības policija. Pašvaldības policiju šobrīd nav izveidojusi Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Augšdaugavas, Līvānu, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novadu pašvaldības.
  • Iecerēts, ka pašvaldības policijas izveide administratīvajās teritorijās, kurās tās līdz šim nebija, veicinās dzīvošanai, tūrismam, atpūtai un citām aktivitātēm labvēlīgāku un drošāku vidi, radīs jaunas darbavietas, kā arī novērsīs Valsts policijas un pašvaldības policijas funkciju dublēšanos.
  • Pašvaldību pārstāvji uzskata: ja pienākums veidot policiju ir obligāts, tad tās darbības nodrošināšanai vajag līdzfinansējumu no valsts.
  • Iekšlietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas, kuras gan ir tikai rekomendējošas, paredz plašāku un detalizētāku pašvaldības policijas pienākumu loku, iekļaujot tajos vairākas funkcijas Valsts policijas atbalstam.
  • Pašvaldību savienība: ne visas pašvaldības bez valsts līdzfinansējuma spēs nodrošināt policijas darbību vienādā apjomā. Tas radīs atšķirīgu drošības līmeni dažādās pašvaldībās.
  • Saeimas komisija uzdevusi ministrijām nekavējoties izvērtēt un informēt komisiju par nepieciešamo valsts līdzfinansējumu pašvaldības policijas izveidei un darbībai.

Pašvaldības policijas izveide administratīvajās teritorijās, kurās tās līdz šim nebija, veicinās dzīvošanai, tūrismam, atpūtai un citām aktivitātēm labvēlīgāku un drošāku vidi, radīs jaunas darbavietas, kā arī novērsīs Valsts policijas un pašvaldības policijas funkciju dublēšanos, novirzot Valsts policijas darbiniekus citu ar sabiedrisko kārtību un drošību saistītu uzdevumu izpildei, uzskata Iekšlietu ministrija (IeM).

Trīs iespējas

Patlaban pašvaldības policijas veidošana ir vietvaru brīvprātīga izvēle. Taču no nākamā gada 1. janvāra katrai pašvaldībai savā teritorijā obligāti būs jānodrošina – jāizveido un jāfinansē – pašvaldības policija. To paredz jaunais Pašvaldību likums, kas ir spēkā kopš šī gada sākuma.

Savukārt saskaņā ar likuma “Par policiju” grozījumiem, kurus pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja otrajā lasījumā, pašvaldībai būs trīs iespējas, kā izveidot un finansēt pašvaldības policiju. Proti, tā izveido pašvaldības policiju, izveido kopīgu policiju ar citām pašvaldībām vai arī deleģē visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai. 

Deleģējot pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, vietvarai arvien saglabāsies pilna atbildība par uzticēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina efektīva tās uzraudzība, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat likuma izmaiņas paredz tiesības pašvaldībai atsevišķus savas policijas uzdevumus deleģēt citai pašvaldībai, piemēram, ārkārtas situācijās, lai saņemtu atbalstu no citas pašvaldības. 

Vēlas plašākas funkcijas

Lai gan līdz nākamā gada sākumam atlikuši vien nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, joprojām nav kliedētas jau sākumā paustās bažas, ka bez valsts līdzfinansējuma ne visas pašvaldības spēs nodrošināt policijas darbību savā teritorijā. Likuma “Par policiju” grozījumu redakcija, kas Saeimā atbalstīta otrajā lasījumā, paredz: “Pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības vai no šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.”

Policija, kuras sastāvdaļa ir arī pašvaldības policija, ir apbruņota militarizēta pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvību, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.

Likuma “Par policiju” 19. pants patlaban noteic, ka pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

  • likumpārkāpumu profilakse;
  • ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentajām amatpersonām un institūcijām;
  • kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;
  • Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;
  • tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

IeM izstrādātās vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai, kuras gan ir tikai rekomendējošas, traktējot likuma “Par policiju” un citu tiesību aktu tvērumu, paredz plašāku un detalizētāku pienākumu loku, kurā līdztekus jau minētajam ir norādītas vairākas funkcijas, kas pašvaldības policijai veicamas, atbalstot Valsts policiju:

  • nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās publiskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību;
  • sniegt neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpumu dēļ, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī, arī tad, ja tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, kā arī sniegt palīdzību nepilngadīgām personām, kas palikušas bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības;
  • novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot pie administratīvās atbildības saucamās personas, atbilstoši kompetencei veikt administratīvā pārkāpuma procesu;
  • regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, uzraudzīt satiksmi un satiksmes līdzekļus;
  • kontrolēt ūdens satiksmes drošības noteikumu ievērošanu iekšējos ūdeņos, kā arī atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu ievērošanu.

Nav profesijas standartu

Lai novadu pašvaldības policijas pamata funkciju izpildi varētu organizēt tā dēvētajā 24/7 jeb nepārtrauktā režīmā, pašvaldības policijas darbinieku skaitam saskaņā ar minētajām vadlīnijām jābūt ne mazākam kā vienam uz 1500 iedzīvotājiem, paredz vadlīnijas.

Ņemot vērā, ka šāda proporcija patlaban ne visur tiek nodrošināta, kā norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš, pašvaldībām būs jādomā, kā piesaistīt darbam policijā cilvēkus, kuri atbilst likuma “Par policiju” prasībām, kā arī – kā nodrošināt atbilstošu apmācību.

Vienlaikus vadlīnijās ir norādīts: “Šobrīd nav izstrādāti nekādi pašvaldības policijas darbinieku profesijas standarti, strukturējot tos atbilstoši darba pienākumu izpildes specifikai un nosakot minimālo profesionālās kvalifikācijas līmeni, kas savukārt kalpotu par pamatu pašvaldības policijas darbinieku formālās izglītības programmu izstrādei un profesionālās kvalifikācijas ieguvei, iespējams, konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” ietvaros.”

IeM piedāvā: pagaidu risinājums būtu nodrošināt atsevišķu pašvaldības policijas darbinieku profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi par tādām tēmām kā policijas tiesības, policijas taktika, speciālo līdzekļu un fiziskā spēka lietošana, šaujamieroču pielietošana, administratīvo pārkāpumu process, bērnu tiesību aizsardzība u. c.

Vadlīnijas arī paredz: lai pašvaldības policijas darbinieki varētu efektīvi realizēt savus amata pienākumus un tiesības, pašvaldības policija nodrošināma ar formastērpu, transportlīdzekļiem, tai skaitā – operatīvajiem transportlīdzekļiem, dienesta šaujamieročiem un munīciju, speciālajiem līdzekļiem, (sasiešanas līdzekļi, roku dzelži, steks, elektrošoka ierīce, gāzes baloniņš), pagaidu turēšanas telpu, videonovērošanas sistēmām, kuģošanas līdzekļiem (vismaz viens kuģošanas līdzeklis nepieciešams katrā pašvaldības policijā), portatīvo IT tehniku un sakaru līdzekļiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem.

Draud nevienlīdzība drošības uzturēšanā

Ņemot vērā pašvaldības policijai no jaunā gada pildāmo pienākumu loku, kā arī faktu, ka pēc jaunā Pašvaldību likuma stāšanās spēkā ir pieaudzis vietvaru funkciju apjoms, ne visas pašvaldības bez valsts līdzfinansējuma spēs nodrošināt policijas darbību vienādā apjomā, norāda A. Salmiņš.

Proti, daļa pašvaldību nespēs īstenot visu policijas funkciju izpildi, kā arī, kā tas jau patlaban ir 12 pašvaldībās, – garantēt policijas darbību 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Tādējādi veidosies situācija, kas ir pretrunā gan jaunā Pašvaldību likuma mērķim radīt vienlīdz augstu pašvaldības pakalpojumu līmeni visā valstī, gan valdības deklarācijā noteiktajai prioritātei – ārējai un iekšējai drošībai, kura patlaban saskaras ar tādiem papildu izaicinājumiem kā nelegālo migrantu iekļūšana valstī un dažādu provokāciju riski tās iekšienē, atgādina LPS pārstāvis.

Lai arī vasarā LPS ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un IeM risināja sarunas par minimālā nepieciešamā valsts līdzfinansējuma apmēru pašvaldības policijas darbības nodrošināšanai, rezultāta joprojām nav, atzīst A. Salmiņš. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pēc 10. oktobra sēdes, kurā tika izskatīts jautājums par pašvaldību policijas darbības nodrošinājumu, uzdevusi minētajām ministrijām nekavējoties izvērtēt un informēt komisiju par nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru pašvaldību policijas izveidei un darbībai. Pašvaldības policiju šobrīd nav izveidojusi Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Augšdaugavas, Līvānu, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novadu pašvaldības.

Kurš kuru atbalstīs

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka gadījumos, kad vietvaras vēl nespēs nodrošināt pilna apmēra pašvaldības policijas darbību, funkciju izpildē iesaistīsies Valsts policija. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs mierina: “Nebūs tā, ka 1. janvārī Valsts policija atkāpsies no visām pašvaldībām un viss būs atstāts tikai pašvaldību rokās. Mēs lieliski saprotam, ka pašvaldības policijas kapacitāte dažādos reģionos ir ļoti atšķirīga. Tāpēc tas būs gan pakāpenisks, gan laikietilpīgs process. Valsts policijas funkcijas pašvaldības policijai tiks atdotas tikai tajā brīdī, kad redzēsim, ka mūsu darbības ir saskaņotas un pašvaldības policijai reāli ir kapacitāte veikt šos uzdevums. Mēs vienkārši nevaram atstāt drošības jautājumus organizācijai, kura tos nespēj nodrošināt.” 

Taču, ņemot vērā, ka pašvaldību policija jau tagad lielā mērā “nosedz” teritorijas, kuras nepietiekami sasniedz Valsts policija, ir pamats uzskatīt, ka vietvaru policija atbalsta Valsts policiju, nevis otrādi, skepsi par IeM piedāvājumu pauž A. Salmiņš. Turklāt situāciju šajā ziņā pasliktina pašvaldību teritoriālā paplašināšanās, pēc administratīvi teritoriālās reformas palielinoties attālumam no novadu centriem līdz perifērijai.

“Valsts policija tāpat kā līdz šim turpinās veikt likumā “Par policiju” noteiktos uzdevumus un pienākumus, tostarp nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību visā valsts teritorijā. Savukārt pašvaldības policijas pienākumos ietilpst Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā,” uz LV portāla jautājumu par IeM gatavību nodrošināt drošību un kārtību pašvaldībās, kuras pēc nākamā gada 1. janvāra nespēs nodrošināt pašvaldības policijas darbību pietiekamā apmērā, atbild ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Imants Zaķis.  

Tādējādi, kā norāda IeM pārstāvis, “Valsts policija un pašvaldību policija darba organizācijas jautājumos pastāvīgi sadarbojas, kā tas izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. pantā un likuma “Par policiju” 15. panta ceturtajā daļā minētā. Lai precīzāk noteiktu sadarbības kārtību, tajā skaitā piedalīšanos konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanā, informācijas apriti utt., pašvaldībai, kurā izveidota pašvaldības policija, ieteicams slēgt sadarbības līgumu ar Valsts policiju vai attiecīgo Valsts policijas reģiona pārvaldi.”

 

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI