SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
10. novembrī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības
4
4

Pašvaldības policija katrā novadā – nopietnāka reforma, nekā sākotnēji šķiet

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Līdz ar prasību izveidot municipālo policiju katrā pašvaldībā, ko paredz topošais pašvaldību likums, radusies nepieciešamība kopumā izvērtēt valsts politiku sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, un pašvaldību lomu tajā.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Visām pašvaldībām būs pienākums veidot pašvaldības policiju. Tas paredzēts topošajā Pašvaldību likumā, kas noteiks vietvaru funkcijas pēc administratīvi teritoriālās reformas. Lai arī par minēto pienākumu ir panākta konceptuāla vienošanās, vairāki būtiski topošā regulējuma aspekti joprojām ir neskaidri.

īsumā
  • Topošais pašvaldību likums paredz, ka no 2024. gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policija.
  • Pašvaldības policijas funkcijas un dibināšanas nosacījumi, visticamāk, būtiski nemainīsies.
  • Pašvaldību pārstāvji uzskata: ja pienākums veidot policiju būs obligāts, tās darbības nodrošināšanai atvēlams arī valsts finansējums.

Likumprojekts “Pašvaldību likums” izstrādāts, lai nodrošinātu mūsdienīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, nosakot arī skaidru kompetenču un funkciju sadali, pamatojoties uz nozaru ministriju sniegtajiem priekšlikumiem, skaidri norādot, ka no 2024. gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā un pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā ietvertā autonomā funkcija piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā papildināta ar pašvaldības pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu. Tā pamatojums: Valsts policija no 2020. gada 1. jūlija nekontrolē pašvaldību saistošo noteikumu ievērošanu, jo atbilstoši Administratīvās atbildības likuma regulējumam nav tiesīga piemērot sodus par šiem pārkāpumiem. Tādējādi pašvaldībās, kurās nav izveidota policija, vietvarām jau pašreiz ir jāpilnvaro pašvaldību amatpersonas veikt pašvaldību saistošo noteikumu kontroli un piemērot tajos paredzētos sodus par pārkāpumiem sabiedriskās kārtības jomā, teikts likumprojekta anotācijā.

Neuzstāj uz būtiskām funkciju izmaiņām

Policija, kuras sastāvdaļa ir arī pašvaldības policija, ir apbruņota militarizēta pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, noteikts likumā “Par policiju”. Saskaņā ar šī likuma 19. pantu patlaban pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

  • likumpārkāpumu profilakse;
  • ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām;
  • kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;
  • Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;
  • tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju, pati deleģēt minēto uzdevumu izpildi citai pašvaldībai, izņemot pienākumu atbalstīt Valsts policiju un Valsts drošības dienestu sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā, noteic likums. Tāpat pašvaldības saskaņā ar likumu var izveidot kopīgu pašvaldības policiju. Ja pašvaldība neveido savu vai kopīgu pašvaldības policiju vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, pašvaldību apstiprināto noteikumu, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kontroli, kā arī naudas sodu uzlikšanu par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšanu izpilda Valsts policija.

Kaut arī izmaiņas, kuras attiecībā uz pašvaldības policiju ienesīs jaunais pašvaldību likums, un kaut arī ir paredzamas izmaiņas likumā “Par policiju”, tomēr IeM patlaban nesaskata nepieciešamību paplašināt šobrīd likumā pašvaldības policijai noteiktās tiesības un pienākumus, šīm izmaiņām veltītajā Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.

Tāpat IeM neuzstāj uz izmaiņām pašvaldības policijas dibināšanas nosacījumos: “Konceptuāli esam par to, ka jaunās pašvaldības policijas var tikt dibinātas, gan veidojot kopīgas iestādes, gan reģionālās pašvaldības policijas, kā tas ir šodien, gan deleģējot šo uzdevumu izpildi kaimiņu pašvaldībai, ja pašvaldība to uzskata par pamatotu ekonomiskos un lietderības apsvērumos,” pauž ministrijas pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka, iespējams, likumdevējam varētu būt jautājumi par pašvaldības policijas darbiniekiem izvirzāmajām izglītības, veselības un vecuma prasībām, taču IeM neuzstāj arī uz pašreizējo kritēriju maiņu, īpaši, zinot grūtības personāla piesaistei dienestam policijā.

Ja visu nosaka ar likumiem, kā pašvaldībām kas būtu jādara, tad pašvaldību vairs vienkārši nebūs.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere atzina: vietvarām dodamas iespējami lielākas tiesības pašām izlemt ar policijas veidošanu saistītos jautājumus, ieskaitot tiesības apvienot spēkus šajā jomā. Vienlaikus, kā skaidroja pašvaldību pārstāve, vairākas pašvaldības ir izvirzījušas jautājumu par municipālās policijas funkciju paplašināšanu, piemēram, tās attiecinot uz ceļu satiksmes jomu.

Pašvaldības vēlas finansējumu

Pašvaldību autonomo funkciju izpilde tiek finansēta no vietvaras budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju, kuras izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus jānosaka finansējuma avoti šīs funkcijas izpildes nodrošināšanai, paredz likumprojekts. Vienlaikus tā anotācijā teikts: likumprojekts saturiski neveido jaunas pašvaldību autonomās funkcijas, bet gan tikai precizē esošo saturu, jo papildu pienākumu uzlikšana pašvaldībām iespējama tikai vienlaikus ar atbilstoša finansējuma paredzēšanu.

Pašvaldību pārstāvji šādam traktējumam iebilst. Ja prasība veidot pašvaldības policiju vietvarām noteikta kā obligāta, jautājums par finansējumu nav apejams, norāda V. Reitere. “Nav pamata uzskatīt, ka, ja līdz šim pašvaldības policijas izveide pašvaldībām bija brīvprātīga, tad tagad pašvaldībām automātiski ir pienākums to finansēt. Ja tā pārvēršas par obligātu funkciju, tad ir arī jāparedz finansējuma programma vai jāpanāk vienošanās ar pašvaldībām, kā pieaug to ienākumi no nodokļiem,” uzskata LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Drošības nodrošināšana primāri ir valsts funkcija. Šādu jaunu autonomo funkciju paredzēšana pašvaldībām ir vērtējama kā valsts atbildības pārlikšana uz pašvaldībām.

“Ievērojot, ka drošības nodrošināšana primāri ir valsts funkcija, šādu jaunu autonomo funkciju paredzēšana pašvaldībām ir vērtējama kā valsts atbildības pārlikšana uz pašvaldībām, uzdodot tām jaunu funkciju, turklāt neparedzot papildu finansējumu šīs funkcijas nodrošināšanai,” vēstīts LPS priekšlikumos likumprojekta izstrādei. VARAM patlaban nav gatava komentēt, vai, cik un kādām pašvaldībām pienāktos valsts finansējums par pašvaldības policijas obligātu uzturēšanu. Ministrija vien norāda: pārejas noteikumi finansējuma jautājuma risināšanu paredz līdz 2024. gada 1. janvārim.  

Patiesībā – nopietna reforma

Līdztekus jautājumam par finansējumu komisijas sēdē izskanēja priekšlikumi Valsts un pašvaldības policijai veidot kopīgu resursu pārvaldību, noskaidrot funkciju sadali un sadarbības iespējas, kādas varētu rasties, stājoties spēkā topošajam pašvaldību likumam.

Jaunais regulējums draud nonākt pretrunā ar pašvaldības jēdzienu Eiropas vietējo pašvaldību hartas izpratnē, norādīja M. Pūķis. “Šajā jēdzienā ir ietverts, ka pašvaldības būtisku publisko pienākumu daļu veic, uzņemoties tikai savu atbildību. Ja to nosaka kā obligātu funkciju, tad pašvaldību patstāvīgi izvēlamā funkciju daļa samazinās. Te rodas problēma –, ja visu nosaka ar likumiem, kā pašvaldībām kas būtu jādara, tad pašvaldību vairs vienkārši nebūs. Tad pašvaldību vietā varēs pieņemt mācītus juristus un ekonomistus, kuri visu izdarīs deputātu vietā,” skaidro LPS pārstāvis.

“Varētu šķist, ka tas ir pavisam neitrāls ieraksts likumā “Par pašvaldībām”, ” norādīja Latvijas Lielo pilsētu asociāciju pārstāvošais jurists Artis Stucka, “bet patiesībā tā ir nopietna reforma.”

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU