Interese par studijām Iekšējās drošības akadēmijā ir liela – pirmie secinājumi un izaicinājumi

Dimitrijs Trofimovs: Priekšrocība konkurencē ir darba saturs

Dimitrijs Trofimovs

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs

Foto: Evija Trifanova, LETA

Kāpēc Iekšlietu ministrija izlēma dibināt Iekšējās drošības akadēmiju kā konsorciju, nevis atsevišķu augstskolu?

Pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas IeM padotības iestāžu vecākajiem virsniekiem augstākās izglītības ieguve tika nodrošināta kā ārpakalpojums valsts augstskolā, ar kuru bija noslēgts līgums par speciālistu sagatavošanu. Mums bija laba sadarbība ar Latvijas Universitāti (LU), kā arī izveidojās ļoti produktīvs kopdarbs ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU). Savulaik gan toreizējais prezidents Egils Levits, gan kādreizējais premjers Krišjānis Kariņš, gan atbildīgā Saeimas komisija atbalstīja ieceri reformēt iekšlietu darbinieku izglītību.

Jāatzīmē, ka lielākā daļa tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vakantajiem amatiem konkursa kārtībā tiek rekrutēti no citu tiesībsargājošo iestāžu, pārsvarā Valsts policijas, darbiniekiem, kuriem ir atbilstoša pieredze un izglītība. Diemžēl šāda prakse nav ilgtspējīga.

Sākumā spriedām par to, vai dibināt jaunu augstskolu tiesībsargājošo iestāžu speciālistu sagatavošanai, un sagatavojām koncepcijas projektu, tomēr sapratām, ka nav iespējams izpildīt Augstskolu likuma prasības par akadēmiskā personāla kvalifikāciju (tostarp doktoru skaitu) un studentu skaitu. Pat teorētiski mēģinot izpildīt Augstskolu likuma prasības un piesaistot mācībspēkus no citām augstskolām, ciestu izglītības profesionālais virziens un rastos nesamērojami lielas studiju izmaksas.

Kādreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva ierosināja veidot vairāku augstākās izglītības iestāžu (VPK, LU, RSU) konsorciju, izmantojot kopīgi pieejamos akadēmiskā personāla resursus un augstskolu infrastruktūru. Pagājušogad valdība atbalstīja konsorcija izveidi.1

IDA konsorcija pirmajā posmā Valsts policijas koledžā tika izveidots izmeklētāju mācību centrs, lai varētu palielināt izmeklētāju kvalifikāciju.

Par to interesējās ne tikai tiesībsargājošās iestādes, bet arī Prokuratūra. IDA tapa ļoti strauji, un izpildījām visas procedūras, kas bija sarežģīti. Īsā laikā vajadzēja panākt kompromisu ar savstarpēji konkurējošām universitātēm, vienoties ar tiesībaizsargājošajām iestādēm par sadarbību, izglītojamo uzņemšanas kritērijiem un studiju saturu. Bija jānoslēdz konsorcija līgums, un, galvenais, jāizveido un jālicencē sešas jaunas studiju programmas.

LU un RSU ikdienā ir konkurentes, tomēr Iekšējās drošības akadēmijā šīs iestādes īsteno kopīgas programmas.

Optimistiski uzlūkojam pirmstiesas izmeklētāju programmu LU. Tajā iestājās 93 cilvēki. Ir prieks par jauniešu interesi.

Viena no valdības prioritātēm ir iekšējā drošība. Kā tā izpaužas IDA kontekstā?

Konsorcijam ir pilnīgs valsts finansiālais atbalsts, kā bija iecerēts. Runājot par to, kā budžetā atspoguļojas iekšējās drošības prioritāte, ir dažādas sajūtas, tāpēc ka joprojām nepieciešams atbalsts darbinieku atalgojumam. Ja cilvēkam jāizvēlas, vai mācīties par policistu vai izmeklētāju vai dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), tad jau pašā sākumā ir 650 eiro starpība, kas veidojas par uzturdevām un citām garantijām. Ceram, ka politiķiem būs apņemšanās risināt šo jautājumu, lai iekšlietu dienestiem varam piesaistīt jaunus speciālistus.

Vai un kā IDA var palīdzēt mazināt policistu trūkumu?

IDA risinās šo jautājumu. IDA konsorcijā mums ir VPK īsā cikla programma “Policijas darbs”, kā arī LU īstenotā bakalaura studiju programma “Pirmstiesas izmeklēšana”, kurā mācās topošie izmeklētāji. 

Policijas dienestā karjeru uzsāk mazāk cilvēku, nekā no tā atvaļinās. Daudzi policijā nesagaida izdienas pensiju un aiziet no dienesta, nesaņemot sociālās garantijas.

Tas nozīmē, ka nespējam noturēt darbiniekus zemā atalgojuma dēļ un materiālā ziņā joprojām atpaliekam no NBS.

Apzināmies, ka mūsu priekšrocība konkurencē ir darba saturs. Policisti, glābēji un robežsargi katru dienu dienestā atrodas misijā, glābjot cilvēkus un palīdzot tiem, tāpat kā NBS karavīri, kas kalpo valsts aizsardzībai. Mūsu dienestos darbinieki ikdienā mēdz saskarties ar bīstamām situācijām un nepieciešamību glābt cilvēku dzīvības. Jebkurā valstī glābēju uzskata par varoni.

Kāds atbalsts paredzēts IDA studentiem?

Manuprāt, svarīgākais ir tas, ka studijas ir bez maksas. Vienlaikus studenti, kuri ir dienestā, saņem atlīdzību, viņiem ir nodrošināta bezmaksas medicīniskā aprūpe, bet amatpersonām, kuras, nepārtraucot dienestu, studē IDA nepilna laika studiju programmās, tiek kompensēti gan ceļa, gan naktsmītnes izdevumi.

Līdzīgi kā savulaik LPA, arī LU programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” studenti galvenokārt nāk no reģioniem.

Kāda ir jauniešu intelektuālā un fiziskā sagatavotība, un vai tiek pieļauti izņēmumi, ja fiziskais stāvoklis nav atbilstošs?

Jauniešiem, kas iestājās programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”, vidusskolā bija augsta vidējā atzīme, kas ir ļoti pozitīvi. Policists var nonākt dažādās situācijās un saskarsmē ar jebkuru cilvēku, tādēļ no viņa sagaidām zināšanas par kriminālprocesu, Krimināllikumu, administratīvo procesu utt.

Esam vērtējuši jautājumu par kandidātu fizisko sagatavotību un mīkstinājuši prasības, bet tiktāl, cik varam atļauties.

Piemēram, uzsākot studijas programmā “Policijas darbs”, jaunieši arī sāk strādāt kādā dienestā, kurā ir savi fiziskās sagatavotības normatīvi. Students jau tad sāk darīt darbu, kas saistīts ar fizisko slodzi, piemēram, viņam jāspēj nonest cilvēku no ceturtā stāva. Tas nozīmē, ka nevaram ņemt dienestā jebkuru, pretendentam ir jāatbilst noteiktām prasībām.

Cik liela ir jauniešu interese par studijām IDA?

Tā ir ļoti liela. Protams, par jaunajām studiju programmām vienmēr interesējas vairāk. Darīsim visu, lai popularizētu to, – tas būs visu konsorcijā iesaistīto augstskolu darbs.

Kādas ir jauniešu darba iespējas pēc IDA beigšanas?

Visi IDA absolventi var strādāt, ja vien atbilst iestādes prasībām. Pastāv tālākizglītības iespējas – pēc dienesta uzsākšanas var studēt maģistrantūrā, piemēram, programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”. Kaut arī jauniešiem ir saistības ar Iekšlietu ministriju (noteikts laiks, kas jānostrādā tiesībsargājošajās iestādēs, – red.), viņi būs ļoti pieprasīti speciālisti – varēs strādāt jebkurā tiesībsargājošajā iestādē, prokuratūrā un advokatūrā, kā arī citur privātajā sektorā. Izaicinājums būs šos cilvēkus noturēt dienestā.

Cik liela ir interese par IDA maģistra līmeņa studijām?

Pirmstiesas izmeklēšanas maģistra studiju programmā iestājās 15 cilvēki, un tā tiek īstenota nepilna laika studiju veidā. To absolvējot un sekmīgi nokārtojot vienoto juristu eksāmenu, varēs iegūt jurista kvalifikāciju.

Maģistrantūra balstās uz tiesību zinātnes programmu, un tai papildus ir pievienots saturs, kas nepieciešams pirmstiesas izmeklēšanai. 

Arī dienestu vadības programmā iekšlietu resora darbiniekiem ir iespēja palielināt savu kvalifikāciju. Par vadības programmu amatpersonu vidū bija ļoti liela interese, un veidojās pat konkurss. Karjerai mūsu dienestos ir plašas iespējas, tostarp arī starptautiskā darba un prakses perspektīvas Eiropas robežu un krasta apsardzības aģentūrā “Frontex”, Eiropolā un citur.

Kristīne Strada-Rozenberga: Darbs kriminālizmeklēšanā ir ļoti aizraujošs

Kristīne Strada-Rozenberga

Iekšējās drošības akadēmijas Studiju programmu padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne

Foto: Boriss Koļesņikovs, Latvijas Vēstnesis

Kā izmeklētāja izglītību varēja iegūt iepriekš, pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas?

Arī LU Juridiskajā fakultātē bija cilvēki, kas beidza tiesību zinātnes studijas un izveidoja veiksmīgu karjeru izmeklēšanas iestādēs, tomēr tie bija atsevišķi gadījumi, jo lielākoties jauniešus interesē advokatūra, kurā strādāt izvēlas vairākums mūsu absolventu.

Pēdējos gados mūsu spējīgākos studentus aizvien vairāk nodarbina Prokuratūra, kas būtiski uzlabojusi darba apstākļus.

Jūtam, ka pašlaik pirmstiesas izmeklēšanas studenti ir ieinteresēti strādāt par izmeklētājiem.

Viņiem ir saistības – izglītības ieguvi finansē Iekšlietu ministrija, un, izstājoties no programmas, valsts nauda jāatmaksā. Tomēr tās nav tik lielas summas, lai atturētu jauniešus no “pārpirkšanas” un darba privātajā sektorā. Šis faktors būs izaicinājums tiesībsargājošajām iestādēm – kā noturēt speciālistus izmeklētāja amatā.

Daudzi pārprot, jo domā, ka Iekšējās drošības akadēmija ir izglītības iestāde ar savu ēku, bet tā nav. Savulaik valdība izlēma neveidot jaunu augstskolu, bet zināšanas apvienot konsorcijā. LU rīcībā nonāca IDA tiesību zinātnes virziena studijas.

Tas bija valstisks lēmums, ka valsts vēlas redzēt izmeklētājus kā tiesību zinātnes jomas pārstāvjus.

Priecājamies, ka ļoti strauji notika programmu akreditācija. Par to jāsaka paldies visiem šajā procesā iesaistītajiem.

Jūsu karjera galvenokārt ir saistīta ar krimināltiesību jomu, uz kā balstās arī pirmstiesas izmeklēšanas programma IDA. Kas vislabāk šo jomu raksturo?

Darbs kriminālizmeklēšanā ir ļoti aizraujošs, jo katra diena ir atšķirīga – neiestājas rutīna. Arī šeit ir sava “garoziņa”, jo nav iespējams izvairīties no darba ar dokumentiem. Joprojām strādāju par advokāti, tomēr esmu pārliecinājusies, ka izmeklētāja un prokurora darbs piešķir jēgas sajūtu un tajā nevar nonākt pretrunā ar savu sirdsapziņu, turklāt jūs darbā redzat pozitīvu rezultātu. Protams, šajā darbā ir arī negācijas, jo neviens noziegums nesagādā prieku. Kad noziegumu atklāj, tad ir gandarījums par taisnības atjaunošanu un risinājumu.

Mani satrauc, ka gandarījuma sajūtu izmeklētājam var mazināt pārlieku liels darba apjoms.

Lai arī jurisprudence kā nozare ir vienota, krimināltiesībām ir savas īpatnības – tās ir strukturētas, ar skaidriem rīcības modeļiem un vērstas uz mērķa sasniegšanu.

Kādus jauniešus gaidāt izmeklēšanas studijās?

Jauniešus, kurus interesē mācīties jaunas lietas, jo nevaram sagaidīt gatavus speciālistus uzreiz. Arī izmeklētāju programma ir ilgtermiņa ieguldījums, jo jaunieši sāks strādāt nozarē pēc četriem gadiem. Talants nav galvenais, bet studentam jāapzinās, ka vajadzēs daudz un grūti mācīties, tādēļ ir būtiski, lai mācīšanās ir iekodēta katrā jaunietī.

Jebkurš nevar būt izcils izmeklētājs, tādēļ ir svarīgi saprast, vai jaunietim ir potenciāls.

Valsts policijas koledžā būtiska ir fiziskā sagatavotība, bet mums šobrīd nav aktuāli tas, cik fiziski attīstīts ir jaunietis, kas izvēlas studēt izmeklētāja profesiju. Mums svarīgas ir jauniešu intelektuālās spējas.

Tāpat kā tiesību zinātnes studijās, arī izmeklētāju programmā studentiem jāspēj strādāt ar lielu informācijas apjomu. Jauniešiem pēc vidusskolas pilnīgi jauni priekšmeti ir tiesību teorija un interpretācijas metodes.

Cilvēki bieži vien domā – man skolā matemātika nepadevās, tādēļ studēšu juristos. Tā ir pilnīgi aplama pieeja, jo praksē pierādīts, ka lieliski juristi ir arī cilvēki ar matemātiskām zināšanām. Izmeklētāju studijās vairāk ir pārstāvēti jaunieši no lauku reģioniem, tomēr tajās mācās arī Rīgas ģimnāziju absolventi.

Pirmstiesas izmeklēšanas programmā sagaidām lielu atbirumu, līdzīgi kā tiesību zinātnes programmā.

No 93 studentiem, kas šogad sāka studēt, ir palikuši ap 80 studentu. Izmeklētāju programmā jauniešiem varētu ātrāk būt skaidrs, vai turpināt studijas, jo, pārtraucot tās vēlāk, būs jāatmaksā lielāka summa IeM, tāpat jāņem vērā dažādi dzīves notikumi, kas var likt uz laiku pārtraukt studijas. Šobrīd prognozējam, ka pēc četriem gadiem studijas varētu beigt puse studentu jeb aptuveni 45 cilvēki.

Kādus priekšmetus apgūst topošie izmeklētāji?

Uzsvars ir likts uz padziļinātu krimināltiesību un kriminālistikas priekšmetu apguvi, piemēram, par dažādu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu – par kibernoziegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti utt. Papildus studenti apgūst lietvedību, psiholoģijas pamatus, loģiku un kritisko domāšanu.

Izvēles daļā varam būt elastīgi un piedāvāt studiju priekšmetus atbilstoši aktuālajām tendencēm tiesību jomā. Studentiem ceturtajā studiju gadā paredzēta prakse kādā izmeklēšanas iestādē, lai iepazītos ar izmeklētāja darbu un veidotu kontaktus profesionālajā vidē, un varbūt pēc prakses beigām turpinātu strādāt šajā iestādē.

Pēc studiju beigšanas būs iespējams strādāt Valsts policijā, Militārajā policijā, KNAB u. c. izmeklēšanas iestādēs. Vienīgā izmeklēšanas iestāde, kura nav mūsu sadarbības partneris, ir Valsts drošības dienests. 

Beidzot programmu, studenti iegūst izmeklētāja kvalifikāciju un var turpināt izglītošanos maģistra studiju programmā, kuras noslēgumā jānokārto jurista kvalifikācijas valsts eksāmens. Tajā šobrīd studē 15 studenti, no kuriem visi ir tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Esam panākuši, ka studijas notiek piektdienās, lai studenti varētu tās savienot ar darbu.

Kādu atbalstu studenti saņem no LU?

Sekmīgākie izmeklēšanas studenti saņem stipendiju no valsts, tāpat kā citi mūsu labākie budžeta studenti. Sākumā stipendiju saņēmējus nosaka pēc iestājeksāmenu rezultātiem, bet vēlāk – pēc vidējās svērtās atzīmes. Tāpat viņiem ir iespēja dzīvot LU kopmītnēs. Vienīgā atšķirība no citiem studentiem – par topošo izmeklētāju studijām maksā Iekšlietu ministrija, un viņiem ir pienākums vismaz piecus gadus pēc studijām strādāt izmeklēšanas iestādēs.

Kas veido programmas akadēmisko personālu?

Studentus izglīto LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, kuri ir spēcīgi gan teorētiskajos, gan praktiskajos jautājumos, sadarbojamies arī ar pasniedzējiem no VPK un RSU.

Esam izlēmuši, ka praktiskos priekšmetus pasniegs pasniedzēji, kuri pēdējos gados ir guvuši praktisko pieredzi, tā tas būs, piemēram, krimināltiesību un kriminālistikas priekšmetos.

Kā vidusskolēnam var palīdzēt izvērtēt, vai tiesību zinātne un izmeklēšanas studijas ir viņam piemērotas?

Ieskatu sniedz mūsu projekts “Jauno juristu universitāte”, kurā aicinām piedalīties vidusskolēnus. Nokārtojot noslēguma pārbaudījumu, jaunieši var iegūt budžeta vietu tiesību zinātnes bakalaura studiju programmā. Šis projekts jauniešiem dod pamatzināšanas par jurisprudenci un ļauj saprast, vai viņi izprot tiesību jomu.

Tomēr jāatceras, ka realitātē izmeklētāja darbs ir citādāks, nekā to redzam seriālā “CSI”.

Jūtam, ka bieži interesi par izmeklētāja darbu jaunieši ir guvuši no filmām un seriāliem un, iespējams, viņi gaida, ka tiks vesti uz notikuma vietu, kur notiek izmeklēšana.

Mācību sākumā studenti nesaprot, kāpēc nepieciešams ilgais studiju laiks un teorētisko priekšmetu apguve, tomēr pēc vairākiem gadiem apzinās to nozīmi savā izaugsmē. Jauniešiem, kas dzīvo reģionos, ir vieglāk doties pie vietējā izmeklētāja vai policista un uzzināt, vai šāds darbs viņiem patiktu. Ir arī daudzi pašapguves materiāli, kas var palīdzēt vairāk uzzināt par izmeklētāja darbu.

Ja jaunietim nav pamatzināšanu par jurisprudenci, tad viņam nav jābaidās no studijām, bet jāgrib iemācīties saprast un jābūt gatavam grūtībām, pārējo – iemācīsim!

Kā IDA risinās policistu trūkumu?

Ilgtermiņā par izmeklētājiem izmācījušies studenti būs arī skaitlisks ieguldījums nozarē, uz kuru varēs paļauties pēc četriem gadiem, arī tad, ja programmu absolvēs puse no jauniešiem, kas sākumā iestājās. Tas nozīmē, ka iekšlietu iestāžu personāla procesi būs labāk plānojami.

IeM ir vairāk jādomā par to, kā uzlabot savu izmeklētāju kvalifikāciju, jo bija laiks, kad par izmeklētājiem varēja strādāt cilvēki bez atbilstošas izglītības.

Valstij ir godīgi jāpasaka, ka trūkst izmeklētāju un tā ir problēma. To var risināt ar pašreizējā personāla pilnveidi.

Pēc vidusskolas beigšanas jauniešiem parādījusies jauna iespēja – doties dienēt valsts aizsardzības dienestā (VAD). Vai tas nerada konkurenci?

Šāda konkurence ir jebkurai augstskolai, jo jauniešiem parādās iespēja dienēt VAD, kas viņu izaugsmei dod lielu artavu. Tādēļ nevienu jaunieti neatturēšu no dienesta, tomēr pēc tā esam gatavi viņu apmācīt. Mums ir jurisprudences studenti, kas devās akadēmiskajā atvaļinājumā un brīvprātīgi pieteicās VAD, – par viņiem man ir liels lepnums.

Dimitrijs Trofimovs: Priekšrocība konkurencē ir darba saturs

1 Abi risinājumi ar detalizētu analīzi un aprēķiniem tika ietverti Iekšlietu ministrijas sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi”, kuru valdība apstiprināja  2022. gada 8. februārī, akceptējot konsorcija izveides scenāriju.