“Šobrīd dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem, atšķirībā no patversmēm un dzīvnieku viesnīcām, nav noteiktas konkrētas prasības dzīvnieku labturībai,” pēc sēdes pauda komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. "Vienlaikus aicinu, lemjot par nepieciešamajiem grozījumiem, neradīt pārlieku detalizētu un nesamērīgu birokrātisku slogu nozarei," sacīja S.Ābrama.
Komisija sēdē uzsvēra, ka atbilstoši normatīvie akti jāizstrādā arī mājas (istabas) dzīvnieku audzētājiem. Tāpat nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji aicināja līdz ar augstākām prasībām dzīvnieku glābējiem tādas pašas prasības noteikt arī dzīvnieku audzētājiem.
Komisija sprieda, ka par mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju būtu uzskatāms suņa vai kaķa īpašnieks vai turētājs, kurš audzē un pavairo dzīvniekus. Tādam īpašniekam būtu pienākums reģistrēties mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, paredzētu grozījumi.
Saskaņā ar iecerētajiem grozījumiem, NVO, kas nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu, par savu darbību un dzīvnieku pagaidu turēšanas vietām būtu jāpaziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Tas būtu jādara arī gadījumos, ja dzīvnieka aprūpi un izmitināšanu savā mājsaimniecībā uzņemas brīvprātīgie, skaidroja komisijas priekšsēdētāja.
Komisijas deputāti uzsvēra, ka nepieciešams regulējums, kas mazinās nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un ierobežos nelegālo dzīvnieku audzētāju un pavairotāju darbošanos. Tāpat parlamentārieši akcentēja PVD lomu un tiesības, tostarp sludinājumu par dzīvnieku pārdošanu kontrolē.
Patlaban normatīvajos aktos nav paredzēts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu, proti, pārdošanu. Iecerētie grozījumi paredz, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, ievietojot sludinājumus par dzīvnieku pārdošanu, būtu jānorāda Ministru kabineta noteikumos prasītā informācija par dzīvnieku, tostarp šķirni, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju. Pārdevējam dzīvnieka nākamajam īpašniekam būtu jāsniedz rakstveida informācija arī par dzīvnieka uzvedības un turēšanas īpatnībām.
Plānots, ka dzīvnieka īpašniekam, kurš pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to mazuļus, jābūt apmācītam mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Arī specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam būtu jānodrošina, ka vismaz viens darbinieks ir apmācīts mājdzīvnieku labturības jomā. Izņēmums būtu personas, kas ieguvušas augstāko izglītību veterinārmedicīnā, studijās apguvušas padziļinātas zināšanas mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā vai noteikumos noteiktajam saturam un apjomam pielīdzināmas zināšanas.
Tāpat grozījumi paredz aizliegt suni turēt piesietu. Aizliegums suni turēt piesietu neattiektos uz tiem suņiem, kas dzimuši līdz šā gada 31.augustam. Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiktu Ministru kabinets.
Ar grozījumiem iecerēts aizliegt iegādāties, turēt nebrīvē vai pārdot arī ziloņu, degunradžu, žirafu dzimtas, vaļu un nīlzirgu apakškārtas, kā arī indīgus un invazīvu sugu dzīvniekus. Šobrīd šāds aizliegums attiecas uz plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekiem, primātiem, jūras zīdītājiem, krokodilu kārtas dzīvniekiem un čūskveidīgajiem.
Grozījumi paredz uzlabot arī administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, nosakot pašvaldību funkcijas dzīvnieku labturības prasību uzraudzībā un kontrolē, tostarp pienākumu savā administratīvajā teritorijā veikt pārbaudes mājdzīvnieku turēšanas vietās. Pašvaldības arī noteiktu, kurās tās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas.
Likumprojekta autori Zemkopības ministrijā norāda, ka iecerētie grozījumi uzlabos dzīvnieku aizsardzību, novērsīs nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu, kā arī samazinās klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu.
Par grozījumiem vēl divos lasījumos lems Saeima.
