Sēde tika atklāta ar svinīgu Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga uzrunu, sveicot klātesošos Latgales kongresa dienā. “Latgale ir Latvijas sirds daļa. Ar savu valodu, kultūru, darba tikumu, cilvēkiem un viesmīlību. Latvija nav tikai Rīga vai valsts pārvaldes institūcijas. Latviju veido ģimenes, kopienas, pagasti un pilsētas Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Bez Latgales nav iedomājama Latvija,” uzsvēra Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Sēdes turpinājumā Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra iepazīstināja ar pašvaldības pieredzi iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanā. Pašvaldība regulāri organizē projektu konkursus nevalstisko organizāciju atbalstam sociālajā un kultūras jomā, ievieš līdzdalības budžeta pieeju. Līdz šim notikuši trīs iedzīvotāju forumi, kuros iesaistās iedzīvotāji, NVO, pašvaldības pārstāvji un vietējās kopienas. Tāpat jauniešiem tiek nodrošinātas plašas iespējas līdzdarboties – izglītībā, brīvprātīgajā darbā, pašpārvaldēs un lēmumu pieņemšanas procesos. Ik gadu tiek izsludināti pieci jauniešu projektu konkursi, veicinot jauniešu iesaisti sabiedriskajās aktivitātēs un nodarbinātībā.
Kultūras ministre Agnese Lāce uzsvēra finansējuma iespējas programmā “Drošas kopienas”, kā arī akcentēja drošības jautājumu nozīmi reģiona attīstībā.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Andris Saulītis pievērsās mediju telpas drošībai Austrumu pierobežā, izceļot dezinformācijas izaicinājumus. Viņš norādīja, ka Latgalē joprojām novērojams salīdzinoši augsts aizliegto Krievijas televīzijas kanālu patēriņš – aptuveni 17%. Vienlaikus Latgalē ir zemākā Latvijas Sabiedriskā medija sasniedzamība starp reģioniem. Kā vienu no būtiskākajām problēmām viņš uzsvēra sabiedrības nepietiekamu informētību: “Lielākā problēma dezinformācijas kontekstā ir neinformētība.”
Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājas vietniece Sabīne Sīle akcentēja vārda brīvības nozīmi demokrātijā, brīdinot par pakāpeniskiem riskiem, kas var novest pie cenzūras. Viņa uzsvēra, ka par sabiedrībai būtiskiem un sensitīviem jautājumiem ir jārunā atklāti.
Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes loceklis Dainis Mjartāns informēja, ka Latgalē ir vislielākais reģionālo mediju skaits Latvijā – kopumā 21 medijs dažādos formātos. Vienlaikus tikai 34% Latgales iedzīvotāju uzticas Latvijas sabiedriskajiem medijiem.
Kultūras ministre Agnese Lāce papildus uzsvēra reģionālo mediju stiprināšanas nozīmi. No Mediju atbalsta fonda 1,9 miljonu eiro finansējuma Latgale saņem aptuveni trešdaļu – 650 līdz 680 tūkstošus eiro. Šogad tiks ieviesta jauna kapacitātes stiprināšanas programma drukātajai presei ar 290 tūkstošu eiro budžetu, un Latgales mediji īpaši aicināti tajā piedalīties.
Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle akcentēja Austrumu pierobežas attīstības stratēģisko nozīmi, uzsverot: “Visa Latvija ir Austrumu pierobežas reģions.” Viņš iezīmēja galvenos attīstības virzienus – ekonomikas stiprināšanu, drošības veicināšanu un atbalstu vietējām kopienām, tostarp Rīcības plāna 2025.–2027. gadam un Eiropas Savienības iniciatīvu kontekstā.
R. Zīle norādīja, ka Eiropas Komisija gatavo jauno daudzgadu budžetu, kura priekšlikums gaidāms 2026. gada vasarā, un tajā jau ir iestrādāts Austrumu pierobežas aspekts. Plānots, ka Kohēzijas politikas ietvarā Austrumu pierobežas statuss attieksies uz visu Latviju. Vienlaikus mērķis ir līdz 2026. gada beigām panākt vienošanos par daudzgadu budžetu, ņemot vērā, ka politiskie procesi, tostarp Francijas vēlēšanas 2027. gadā, var ietekmēt Eiropas Savienības prioritātes.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Ieva Strode un Ilze Jureviča prezentēja sasniegto progresu Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam īstenošanā.
Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas vietniece Iveta Blaua informēja par gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām.
Memoranda padomes locekļi pēc sēdes piedalījās Latgales kongresa dienai veltītajā atceres pasākumā pie pieminekļa “Vienoti Latvijai”.
Dienas noslēgumā paredzēta Memoranda padomes un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas kopsēde, kurā notiks tikšanās ar Latgales aktīvākajām kopienām un organizācijām. Darbs norisināsies tematiskajās grupās, apskatot sabiedrības noturību krīzēs, mediju politikas drošības aspektus, darbaspēka un inovāciju attīstību, kā arī pierobežas iedzīvotāju labbūtību un drošību.
Nākamā Memoranda padomes izbraukuma sēde plānota rudenī Jelgavas novadā.
Sēdes ieraksts pieejams šeit.
Sēdi organizē biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", veicot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, kas tiek īstenots ar Valsts kancelejas finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sēde tiek organizēta sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību un biedrību "Latgaliešu kultūras biedrība".
