“Tas nav jautājums par aizliegumiem – tie jau pastāv. Tas ir vērtīborientēts lēmums par to, kā Civillikumā tiek uztverts dzīvnieks, skaidri nostiprinot dzīvnieka dzīvību kā nozīmīgu un aizsargājamu vērtību, kas atbilst mūsdienu sabiedrības morāli ētiskajām vērtībām,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Likumprojekts paredz papildināt Civillikumu ar normu, kas nostiprina principu, ka dzīvnieki nav lietas, vienlaikus paredzot, ka tiem piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka dabu un to aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Tāpat likumprojekts skar arī civiltiesisko atbildību gadījumos, kad dzīvniekam nodarīts kaitējums, tostarp nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī ar dzīvniekiem saistītus jautājumus – mantošanu, reģistrāciju, īpašnieka maiņu un parādu piedziņu.
Jautājums aktualizēts, reaģējot uz kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne”, ko parakstījuši vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju.
Dzīvnieku aizsardzību Latvijā jau šobrīd nodrošina Dzīvnieku aizsardzības likums, taču Civillikumā dzīvnieks joprojām tiek uzlūkots kā civiltiesību objekts. Plānotie grozījumi šo statusu nemaina, bet skaidrāk nostiprina principu, ka dzīvnieks ir just spējīga būtne.
Juridiskā komisija šo jautājumu jau iepriekš ir skatījusi, analizējot Tieslietu ministrijas izvērtējumu, tiesu praksi, ārvalstu pieredzi, kā arī ekspertu un dzīvnieku labturības speciālistu viedokļus. Vienlaikus komisija, turpinot darbu pie likumprojekta, nepieciešamības gadījumā precizēs atsevišķus formulējumus, lai nodrošinātu to skaidru piemērošanu praksē.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
