Patlaban regulējums nosaka īpašu režīmu 12 metru joslai no valsts robežlīnijas, kā arī robežzīmju uzraudzības un patrulēšanas joslas vietās, kur valsts robeža atrodas, piemēram, uz publiskām ūdenstilpnēm, applūstošām vai pārpurvotām teritorijām. Papildus šīm joslām nepieciešama aizsargjosla, lai varētu efektīvi apsaimniekot un atbilstoši uzturēt robežu un ar to saistīto infrastruktūru, tostarp žogus un tehnoloģiskās sistēmas. Jaunais regulējums palīdzēs novērst bojājumus, samazināt izmaksas ilgtermiņā un stiprināt spēju efektīvi aizsargāt valsts robežu, norādīja komisijas deputāti.
Robežas infrastruktūras bojājumus bieži rada tās tuvumā augoši koki – piemēram, 2024.gadā fiksēti vairāk nekā 160 krītošu koku un zaru radīti bojājumi. To novēršana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus un laiku, savukārt bojāta infrastruktūra var radīt drošības riskus, tostarp atvieglot nelikumīgu robežas šķērsošanu, minēts likumprojekta anotācijā.
Aizsargjoslā tiks ierobežota būvniecība un citas darbības bez saskaņošanas. Tajā būs savlaicīgi jānovāc koki, kas apdraud robežas infrastruktūru, un noteiktos gadījumos darījumos ar īpašumiem būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas piekrišana.
Komisijā uzsvērts, ka izmaiņas skars tikai konkrētas teritorijas gar ārējo robežu un ir nepieciešamas sabiedrības drošības interesēs. Ierobežojumi ir samērīgi, un to mērķis ir savlaicīgi novērst riskus, nevis radīt liekus šķēršļus iedzīvotājiem.
Likumprojektu galīgajā lasījumā paredzēts skatīt ceturtdienas, 11.jūnija, Saeimas sēdē.
