AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
28. decembrī, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Skola
2
2

Kādos gadījumos skolēnu atbrīvo no valsts pārbaudījumiem

2015. gadā no 12. klases eksāmeniem atbrīvoja 394 skolēnus, savukārt no 9. klases eksāmeniem – 1791 skolēnu.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Nav vairs aiz kalniem valsts pārbaudījumu un eksāmenu laiks, kas daudziem skolēniem būs ļoti saspringts periods. Ik gadus neliela daļa skolēnu pārbaudījumus nekārto – lielākoties veselības stāvokļa dēļ. LV portāls skaidro, kāda ir atbrīvojuma piešķiršanas kārtība.
īsumā
  • Pilngadīgais skolēns vai tā likumiskie pārstāvji skolas vadībai iesniedz iesniegumu un ģimenes ārsta izsniegtu atbrīvojumu.
  • Ģimenes ārsts ir tiesīgs izsniegt atzinumu, ja konkrētais skolēns ir reģistrēts ārsta pacientu sarakstā un atrodas viņa aprūpē vismaz sešus mēnešus.
  • MK noteikumu Nr. 112 pielikumā noteiktas  242 slimības, kuru dēļ piešķir atbrīvojumu, un noteikts arī atbrīvojuma ilgums.
  • Ja ģimenes ārsts piešķir atbrīvojumu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, pārbaudījumi nebūs jākārto, savukārt, ja atbrīvojums ir īsāks – pārbaudījumi būs jākārto.
  • Ja skolēns saslimis pēc 1. aprīļa vai valsts pārbaudījumu norises laikā, vecākiem uzreiz jāsazinās ar skolu.

3. un 6. klases izglītojamos no valsts pārbaudījumiem var atbrīvot ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, pamatojoties uz motivētu skolēna likumiskā pārstāvja iesniegumu. Skolēnus no gala pārbaudījumiem atbrīvo veselības stāvokļa dēļ. Citu attaisnojošu iemeslu dēļ skolēns ieskaiti var nekārtot noteiktajā datumā, bet skola organizē ieskaiti citā laikā.

Savukārt 9. vai 12. klases skolēnus no pārbaudījumiem par pamatizglītības vai vidējās izglītības iegūšanu atbrīvo ar lēmumu, kuru pieņem skolas dibinātājs. Tātad pašvaldība, fiziska persona (privātskolas) vai ministrija.

2015. gadā no 12. klases eksāmeniem atbrīvoja 394 skolēnus, savukārt no 9. klases eksāmeniem – 1791 skolēnu, LV portālam pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa. Visbiežāk atbrīvojums tiek saņemts veselības stāvokļa dēļ, un tā piešķiršanu regulē MK noteikumi Nr. 112 "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem".

Skolas vadībai jāiesniedz iesniegums un ģimenes ārsta zīme

Lai saņemtu atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbu kārtošanas, pilngadīgais skolēns vai tā likumiskie pārstāvji skolas vadībai iesniedz iesniegumu un pamatojumu atbrīvojumam, kas vairumā gadījumu ir ģimenes ārsta atzinums.

Ģimenes ārsts ir tiesīgs izsniegt atzinumu, ja konkrētais skolēns ir reģistrēts ārsta pacientu sarakstā un atrodas viņa aprūpē vismaz sešus mēnešus. Atzinumā ģimenes ārsts norāda diagnozi un atbrīvojuma termiņu.

Pilns slimību, ar kurām atbrīvo no valsts pārbaudījumiem, saraksts ir pieejams MK noteikumu Nr. 112 pielikumā. Tajā ir minētas 242 slimības, kas var būt par pamatu atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem, kā arī katrai slimībai atbilstošs atbrīvojuma derīguma ilgums, kas svārstās no viena mēneša līdz garākam ārsta noteiktam termiņam.

Gadījumā ja skolēns nonācis slimnīcā, viņa atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem kārto tās skolas vadītājs, kurā izglītojamais mācījies pastāvīgi. Savukārt skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem no 9. klases valsts pārbaudījumiem atbrīvo ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu, pamatojoties uz izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikumu.

Iesniegumi par atbrīvojumu jāiesniedz līdz 1. aprīlim

Iesniegumu pilngadīgais skolēns vai tā likumiskie pārstāvji iesniedz līdz 1. aprīlim, savukārt skolas vadītājs šos dokumentus tālāk iesniedz izglītības pārvaldei, bet lēmumu par atbrīvojumu pieņem pašvaldības izveidota komisija.

Taču dokumentus var iesniegt arī agrāk, skaidro Valsts izglītības satura centra pārstāve Diāna Āboliņa. Tā kā svešvalodu eksāmeni 12. klasē norit jau martā, lūgumu par atbrīvojumu ir jāiesniedz līdz to norisei, bet praksē vienlaicīgi ar iesniegumu par atbrīvojumu no svešvalodām iesniedz attiecībā arī uz pārējiem centralizētajiem eksāmeniem.

Atbrīvojums var būt īsāks un garāks par sešiem mēnešiem

Skolēnam, kas saņēmis atbrīvojumu no valsts pārbaudījumu kārtošanas, un viņa vecākiem var rasties jautājums, vai pārbaudījumi pēc laika būs vai nebūs jākārto. Tas ir atkarīgs no termiņa, ko ģimenes ārsts norādījis atbrīvojumā.

Ja skolēns ir atbrīvots uz termiņu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, vai ir pastāvīgs, viņš ir tiesīgs saņemt apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, un pārbaudījumi nav jākārto.

"Gadījumā ja skolēns nonācis slimnīcā, viņa atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem kārto tās skolas vadītājs, kurā izglītojamais mācījies pastāvīgi. "

Savukārt, ja skolēns atbrīvots uz termiņu, kas īsāks par sešiem mēnešiem, viņš ir tiesīgs saņemt apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, ja nokārtoti noteiktie valsts pārbaudījumi un ir izpildītas pārējās normatīvajos aktos paredzētās prasības attiecīgā dokumenta saņemšanai. Tātad šajā gadījumā skolēnam būs jānokārto visi pārbaudes darbi.

Gadījumā ja atbrīvojumā norādīti tieši seši mēneši, to uzskata par termiņu, īsāku par sešiem mēnešiem, un pārbaudījumi būs jākārto.

Ja skolēns saslimis pirms eksāmeniem vai to laikā

Gadījumā ja skolēns saslimis pēc 1. aprīļa vai valsts pārbaudījumu norises laikā, vecākiem uzreiz jāsazinās ar skolu, savukārt dokumentus pašvaldībā vai attiecīgajā ministrijā (ja skolēns mācās IZM vai Kultūras ministrijas dibinātā skolā) jāiesniedz nekavējoties.

Ja skolēns valsts pārbaudījumu norises laikā izveseļojas (iesniedz ārsta izsniegtu izrakstu no pacienta ambulatorā vai stacionārā slimnieka medicīniskās kartes), pārējos valsts pārbaudījumus viņš var kārtot Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā noteiktajā laikā. Ja skolēns ir saslimis pirms eksāmena, bet atveseļošanās process ir neilgs, tad, pamatojoties uz ārsta izziņu, attiecīgo eksāmenu var kārtot MK par norises laiku noteiktajā papildtermiņa datumā.

To, kādos laikos eksāmenus kārto skolēni, kas bijuši atbrīvoti, parasti nosaka ar MK noteikumiem. Piemēram, 2016/2017. mācību gadā tie ir MK noteikumi Nr. 729 "Noteikumi par 2016./2017. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku".

Necentralizētos eksāmenus skolēni kārto savās skolās, centralizētos – Rīgā, VISC noteiktā vienā skolā.

Ja skolēns piedalās starptautiskās sporta sacensībās

MK noteikumi Nr. 112 paredz arī īpašu kārtību, ja skolēns 12. klases eksāmenu laikā piedalās starptautiskās sporta sacensībās vai sporta nometnē ārpus Latvijas teritorijas. Šādu skolēnu no valsts pārbaudījumiem atbrīvo ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu, pamatojoties uz iesniegumu, kas IZM iesniegts līdz attiecīgā gada 1. aprīlim.

Iesniegumam klāt jābūt pievienotam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītas sporta federācijas apliecinājumam, ka skolēns ir attiecīgās sporta federācijas pārstāvētā olimpiskā sporta veida valsts pieaugušo izlases komandas dalībnieks un valsts pārbaudes darbu norises laikā piedalās sporta federācijas apstiprinātā sporta sacensību kalendārā iekļautajās starptautiskajās sporta sacensībās vai sporta nometnē ārpus Latvijas teritorijas

Savukārt diplomātu bērni, kas ierodas Latvijā no citām valstīm un mācās šeit pamatskolā vai vidusskolā, apgūstot mazākumtautību izglītības programmas, piemēram, krievu, poļu, ukraiņu un citas, var tikt atbrīvoti no valsts pārbaudījuma kārtošanas latviešu valodā mazākum­tautību izglītības programmās.

Tas attiecas tikai uz diplomātu bērniem, kas valstī kopā ar vecākiem uzturas noteiktu periodu. Atbrīvojumu piešķir līdz ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu, balstoties uz individuālu iesniegumu, kas IZM iesniegts līdz attiecīgā gada 1. aprīlim un kam pievienota izglītojamajam izsniegta derīga Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas identifikācijas kartes kopija.

Ja skolēns tomēr vēlas kārtot pārbaudījumus

Gadījumā ja skolēns ir saņēmis atbrīvojumu, bet tomēr vēlas kārtot eksāmenus (piemēram, lai varētu iestāties augstskolā), viņš to var darīt. Taču tad skolas vadībai jāiesniedz jauns iesniegums ar lūgumu ļaut kārtot valsts pārbaudījumus to norises laikā kopā ar pārējiem skolēniem. Skolēns var lūgt kārtot tikai tos eksāmenus, kas nepieciešami, lai uzsāktu studijas izvēlētajā augstskolā.

Taču, kas notiek, ja izglītojamais skolu absolvē, nenokārtojot eksāmenus? Augstskolu likuma 46. panta trešā daļa paredz: pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām.

IZM pārstāve Inta Bērziņa skaidro: augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenos. Piemēram, ja atbrīvojums ir pastāvīgs, augstskolas var noteikt, ka eksāmena (CE) vērtējumu var aizstāt ar gada vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā.

Eksāmenus var kārtot arī pēc tam, kad iegūts atestāts par vidējās izglītības ieguvi. Šādu iespēju piedāvā augstskolas, ar kurām Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir noslēdzis sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu: Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, Vidzemes Augstskola. 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU