Izglītības likuma 58. panta pirmajā daļā ir noteikti vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākumi, tostarp:  

• pienākums savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;  
• pienākums sadarboties ar izglītības iestādi, kurā bērns mācās, tai skaitā ar pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos – ar pašvaldību, ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, vispārējās uzvedības un ētikas normas;  
• pienākums ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses.

Izglītības likuma 58. panta otrajā daļā paredzēts, ka vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī pašvaldību bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos. Vecāki (personas, kas realizē aizgādību), piesakot izglītojamo uzņemšanai izglītības iestādē, kā arī pēc apstākļu maiņas normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā rakstveidā informē izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām. 

Bērna tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, arodizglītību noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta otrajā daļā. 

No jautājuma nav skaidrs, kādēļ izglītības iestādes izvēlē bērnam ir iesaistījusies bāriņtiesa. Pirmšķietami var pieņemt, ka ģimenei ir problēmas nodrošināt bērna tiesības iegūt izglītību. Ieteikums atteikties no izglītības ieguves tālmācības formā var būt saistīts ar dažādiem faktoriem, taču jums būtu ieteicams ņemt vērā, ka tālmācība nav piemērota visiem bērniem, it īpaši pamatskolas vecumā. Tā ir veiksmīga izvēle tikai tiem, kuri prot un ir gatavi mācīties patstāvīgi, turklāt saņem vecāku regulāru un pietiekami kvalificētu atbalstu. Tas, ka bērns ir apmierināts ar šādu izglītības ieguves formu, nav izšķirošais nosacījums, jo ilgtermiņā iegūtās izglītības kvalitāte var ierobežot viņa izredzes nākotnē. 

Bāriņtiesu likuma IV nodaļā ir detalizēti noteikta bāriņtiesas kompetence, tostarp 17. panta pirmajā daļā norādīts, ka bāriņtiesa aizstāv bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Pieņemot, ka bāriņtiesa rūpīgi izvērtējusi visus apstākļus un tās secinājumi ir bērna labākajās interesēs, bāriņtiesas ieteikumā ir vērts ne tikai ieklausīties, bet vecākiem kopīgi ar bāriņtiesas speciālistiem rast bērnam atbilstošāko risinājumu esošo problēmu atrisināšanai. 

Tomēr tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību, ir vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), kā tas noteikts Izglītības likuma 57. panta pirmajā punktā.