Attēlā 100 eiro banknotes un rokudzelži, kas simbolizē finanšu noziedzību.
FOTO: Magnific.com.
15. oktobrī stājas spēkā regulējums, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu.
To nosaka izmaiņas likumā:
Turpmāk regulējums ļaus saukt pie kriminālatbildības cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos, norādīts Saeimas publiskajā informācijā.
Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegtas vienošanās veiktas liela apmēra iepirkumos.
Grozījumi papildina Krimināllikumu ar 211.1 un 211.2 pantu.
211.1 pants noteic, ka par aizliegtu vienošanos iepirkumā, kas izpaudusies kā pieteikuma vai piedāvājuma saskaņošana kādā no būtiskiem tā nosacījumiem ar citu tirgus dalībnieku pirms piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas pasūtītājam vai kā vienošanās ar citu tirgus dalībnieku par piedāvājuma vai pieteikuma neiesniegšanu vai par dalības noteikumiem iepirkumā, ja tā izdarīta attiecībā uz liela apmēra iepirkumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Kā sods noteikta arī probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.
Par aizliegtu vienošanos publiskajā iepirkumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.
Savukārt 211.2 pantā paredzēti nosacījumi, kad personas ir atbrīvojamas no kriminālatbildības par aizliegtu vienošanos iepirkumā. Personu par aizliegtu vienošanos iepirkumā var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas pirmā labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu.
Juridiskajai personai par aizliegtu vienošanos iepirkumā nepiemēro piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.
Saistītie grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas arī stājas spēkā 15. oktobrī, nosaka kritērijus liela apmēra konstatēšanai aizliegtas vienošanās gadījumos.
Likums papildināts ar 20.2 pantu, kas noteic, ka atbildība par Krimināllikuma 211.1 pantā paredzēto nodarījumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja līgumcena aizliegtas vienošanās iepirkumā, tas ir, kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli, nav bijusi mazāka par 750 000 eiro vai vienu miljonu eiro būvdarbu līguma gadījumā.
Līdz šim par dalību kartelī jeb horizontālas aizliegtas vienošanās noslēgšanu konkurentu starpā bija paredzēta tikai administratīvā atbildība.
Konkurences likumā noteikts, ka Konkurences padomei (KP) ir tiesības tirgus dalībniekiem uzlikt naudas sodu, kura apmērs var sasniegt līdz 10% no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, smagumu un ilgumu, kā arī papildus var tikt piemēroti tiesiskie pienākumi. No KP lēmuma spēkā stāšanās dienas lietas dalībniekiem ir aizliegts piedalīties iepirkumos turpmākos trīs gadus, pat ja KP lēmums tiek pārsūdzēts tiesā.
|
|
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
“Moneyval” 6. kārtas novērtējuma ziņojums 2026. gada februārī
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2023–2025. gadu
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām