FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Saeima pēc vasaras pārtraukuma atsākusi skatīt pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kurš paredz noteikt valsts pārvaldē nodarbinātajiem lojalitātes pienākumu. Deputātiem jāizsver tā samērīgums, ievērojot personu tiesības vārda brīvības un nodarbinātības jomās un ņemot vērā arī citu valstu praksi lojalitātes pienākuma noteikšanā.
Saeima šā gada jūnijā konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei.
Izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un parlamentā iesniegto kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka lojalitātes prasība jau šobrīd ir ietverta vairākos likumos, piemēram, Izglītības likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Ieroču aprites likumā, Valsts robežsardzes likumā. Tomēr šobrīd nav vispārēja regulējuma, kas noteiktu, ka ikvienai valsts pārvaldē nodarbinātajai personai ir pienākums būt lojālai Latvijas Republikai un tās Satversmei.
Likumprojektā piedāvāts papildināt Valsts pārvaldes iekārtas likumu ar 102. pantu “Lojalitātes pienākums”, nosakot, ka:
Minētajā pantā arī paredzēts regulēt darba attiecību izbeigšanas kārtību, ja konstatēts lojalitātes pienākuma pārkāpums.
Lielākajā daļā Eiropas valstu ir noteiktas normas, kas paredz lojalitātes pienākumu pret valsti, tās konstitucionālo iekārtu, par likumprojekta virzību atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē otrdien, 5. septembrī, informēja Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis. Taču ir atšķirības niansēs. Atbilstoši Eiropas Parlamentārās pētniecības un dokumentācijas centra informācijai daļā šo valstu minētais pienākums tiek attiecināts uz ierēdņiem, bet daļā – uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, arī tehniskajiem darbiniekiem.
Tāpat vairākumā valstu lojalitātes pienākuma neievērošana var būt pamats tam, ka persona tiek atbrīvota no amata. “Piemēram, Austrijā ir aizliegta jebkāda nacionālsociālisma ideoloģijas iedvesmota darbība, dažās valstīs aizliegts veikt darbības, kas degradē civildienesta prestižu. Ir aizliegums izmantot amatu jebkāda veida propagandai, paust jebkādu viedokli par vai pret jebkādu partiju. Ir noteikts, ka, paužot ar darba pienākumiem nesaistītu publisku viedokli, ierēdnim jāievēro civildienesta reputācijas intereses. Aizliegts publiski paust savus politiskos uzskatus,” informēja Juridiskā biroja pārstāvis.
Tāpat Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ir aizliegta rasu, nacionālā un reliģiskā naida kurināšana. Igaunijā likums aizliedz slavināt kara noziegumus un genocīdu, bet pienākums būt lojāliem pret valsti konstitūcijā ir noteikts visiem pilsoņiem. Arī Lietuvā ir noteikts vispārējs lojalitātes pienākums pret valsti. “Ja šis pienākums nav ievērots, tad parasti pietiek ar vispārējām normām, kas paredz disciplināratbildību, un atkarībā no izdarītā pārkāpuma tiek lemts, vai un kādu disciplinārsodu piemērot,” skaidroja Juridiskā biroja pārstāvis.
Pēc viņa sacītā, nevienā no minētajām valstīm nepastāv likumprojektā paredzētā 102. panta otrajā daļā patlaban paredzētais aizliegums publiskas personas institūcijā nodarbinātajam paust tādu publisku viedokli vai veikt darbības, kas vērstas pret citas demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Vairākos gadījumos īpaši uzsvērts, ka šāda norma varētu būtiski ierobežot vārda brīvību.
Daļa deputātu tomēr norāda: ģeopolitiskā situācija, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, devusi pamatu striktākam lojalitātes pienākuma regulējumam. “Aicinātu komisiju ņemt vērā, ka daudzās citās valstīs vēl tikai pakāpeniski tiek iekustināts šis rats attiecībā uz jaunajiem apstākļiem un daudzviet regulējums tieši saistībā ar šiem Krievijas imperiālisma noziegumiem, to slavināšanu, it īpaši komunistiskās ideoloģijas popularizēšanu, atpaliek,” uzsvēra Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija loceklis deputāts Andris Kulbergs, kurš ir viens no iniciatoriem kolektīvajam iesniegumam par likumprojekta nepieciešamību, pauda: “Jāsaprot, ka esam pavisam citā situācijā nekā Zviedrija vai Austrija. Zviedrijā vai Austrijā nemanipulē ar tik būtisku sabiedrības daļu. Mēs redzam un zinām, ka Krievija šobrīd gan izmanto sociālos medijus, gan sponsorē un konkrēti ietekmē viedokļus kaimiņvalstīs, lai gūtu sev priekšrocības un labumus. Šobrīd, kad ir šāda ģeopolitiskā situācija un šāds kaimiņš, kurš mērķtiecīgi manipulē un izmanto to savā hibrīdkarā un propagandā, mums ir jābūt daudz stingrākiem.” Deputāts arī norādīja, ka jāizvērtē ne tikai valsts pārvaldē nodarbināto, bet arī to personu lojalitāte, kuras pretendē uz darbu valsts pārvaldē.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka lojalitāte ir atklāts juridisks jēdziens (ģenerālklauzula), kuru tiesību piemērotājs piepilda ar individuālu saturu katrā konkrētajā gadījumā.
Tieši lojalitātes jēdziena izpratne un piemērošana konkrētās situācijās patlaban ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem diskusijās par grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Vairāki deputāti atbildīgās komisijas sēdē pauda nepieciešamību minētā jēdziena skaidrojumu sniegt likumprojekta anotācijā vai uzdot, piemēram, Valsts kancelejai izstrādāt normas piemērošanas vadlīnijas. Taču, kā pauda E. Danovskis, “šādos gadījumos piemērots rīks ir komisijas referenta ziņojums Saeimas sēdē par komisijas viedokli, jo īpaši, ja tā ir bijusi komisijas veidota redakcija, paskaidrojot, ko komisija ir domājusi. Tā ir prakse, kura laiku pa laikam tiek lietota un kurā šādi paskaidrojoši ziņojumi tālāk tiek izmatoti tiesību normu interpretācijā”.
Kā komisijas sēdē informēja Valsts kancelejas (VK) valsts pārvaldes politikas departamenta pārstāve Kristīne Stone, aptaujājot ministrijas un to padotības iestādes (kopumā 68), 12 no tām ir konstatēti lojalitātes pārkāpumi, lielākoties saistībā ar nodarbināto izteikumiem sociālajos tīklos, kurus fiksējušas pašas iestādes vai Valsts drošības dienests (VDD), pēc tam informējot iestādi. “Pamatā tie tika konstatēti disciplinārlietu ietvaros un tika izbeigti, izsakot aizrādījumu. Piemēroti arī tādi sodi kā piezīmes, rājieni un arī atbrīvošana no amata,” informēja VK pārstāve.
Lojalitātes kritērija iestrādāšana Valsts pārvaldes iekārtas likumā neaizvieto Krimināllikumā jau noteiktās soda sankcijas, kas ir piemērojamas un jau tiek piemērotas par vēršanos pret Latvijas valsts interesēm, taču “mūsu skatījumā tas ir labs papildu rīks darba devējiem, kuri var gan ātrāk, gan veiksmīgāk adresēt situācijas, ar kurām viņi ikdienā saskaras, saņemot informāciju par darbinieku izteikumiem,” Saeimas komisijas sēdē pauda VDD pārstāvis. Viņš arī norādīja: minētie grozījumi ļautu piemērot maigāku sodu par mazāk būtiskiem lojalitātes pārkāpumiem, nekā paredzēts Krimināllikumā.
Ja lojalitātes pienākuma neievērošana uzskatāma par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar jebkuru publiskas personas institūcijā nodarbināto, tad atbilstošās normas īstenošana var radīt nopietnas tiesiskās problēmas.
Likumprojekta anotācijas autori, kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, nav pietiekami iedziļinājušies Satversmes tiesas atziņās, kā arī nav izvērtēta tā atbilstība Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijai. Anotācijā nav vērtētas nelabvēlīgās sekas, kas personai radīsies tās pamattiesību ierobežošanas dēļ, salīdzinājumā ar labumu, ko no šā ierobežojuma gūs sabiedrība kopumā.
Savukārt Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai aicina no likumprojekta izslēgt 102. panta otro daļu, kurā ir runa ne tikai par Latviju, bet arī citām valstīm. Tas, kā uzskata tiesībsargs, pārlieku paplašina normas potenciālās piemērošanas gadījumus, tostarp palielinot iespēju, ka tā varētu tikt piemērota pretēji tās pieņemšanas mērķim, kā arī rada riskus šāda ierobežojuma samērīgumam. “Norma tomēr varētu radīt neskaidrību gan par to, kuras valstis konkrētajā brīdī atbilst šiem kritērijiem, gan arī par to, kāds viedoklis uzskatāms par nepieļaujamu šīs normas kontekstā. Turklāt tas viss jāskata kopā ar apstākli, ka var tikt ierobežotas personas tiesības uz vārda brīvību un tā var zaudēt ieņemamo amatu.
Piemēram, vai aktīvs atbalsts sociālajos tīklos Katalonijas neatkarībai būtu pamats dienesta vai darba attiecību izbeigšanai un vai šāds atbalsts, ja vien neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu, būtu tāds drauds Latvijas demokrātiskajai iekārtai, ka persona nevarētu vairs ieņemt savu amatu (vai nākotnē tikt iecelta amatā) valsts pārvaldē,” pausts tiesībsarga vēstulē.
Normas pieņemšanas mērķi sasniegtu piedāvātā 102. panta redakcija ar skaidri noteiktu lojalitātes pienākumu Latvijas Republikai un Satversmei arī bez šī panta otrās daļas, norāda J. Jansons.
Ņemot vērā to, ka grozījumi var būtiski ietekmēt daudzus tūkstošus valsts pārvaldē nodarbināto, Saeimai skrupulozi jāizvērtē katra tajos ietvertā norma ne tikai no saturiskā viedokļa, bet arī ņemot vērā konkrēto normu praktiskās piemērošanas tiesisko mehānismu, norāda I. Ziemele (skat. plašāk >> LV portāls, Likumprojekts par lojalitāti Latvijas valstij un Satversmei būtu pilnveidojams).
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem vēl otrajā un trešajā lasījumā.
