Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
2022. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas kriminālsodu “piespiedu darbs” aizstāj ar kriminālsodu “sabiedriskais darbs”. Atbilstoši veiktajām izmaiņām turpmāk sabiedrisko darbu kā soda veidu varēs piemērot arī personai ar invaliditāti, kura būs spējīga to veikt.
Grozījumi Krimināllikumā ne tikai aizstāj piespiedu darbu ar sabiedrisko darbu, bet arī aizsāk nepilngadīgo kriminālatbildības reformu un nosaka probācijas uzraudzību par pamatsodu.
LV portāls jau rakstīja, ka no 2022. gada 1. janvāra nepilngadīgai personai Krimināllikumā (KL) noteikta atšķirīga sodu piemērošanas un aizstāšanas kārtība ar mērķi samazināt jauniešu likumpārkāpēju skaitu un veicināt veiksmīgāku nepilngadīgo integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Savukārt probācijas uzraudzība kā kriminālsoda veids turpmāk paredzēta ne tikai kā papildsods, bet arī kā pamatsods, tādējādi nodrošinot iztrūkstošo posmu starp brīvības atņemšanu un sabiedrisko darbu.
Kā norādīts grozījumu KL anotācijā, probācijas uzraudzības kā pamatsoda noteikšana un piespiedu darba aizstāšana ar sabiedrisko darbu kopumā pilnveidos kriminālsodu sistēmu.
Līdz šim esošajam kriminālsoda nosaukumam “piespiedu darbs” bijis personu pazemojošs raksturs, skaidrots grozījumu KL anotācijā. Proti, piespiedu darbs bijis vērsts uz personas pakļaušanu nodarbinātībai darba grūtību dēļ, nevis sabiedrības labā, tādā veidā tai atlīdzinot radīto kaitējumu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Vienlaikus anotācijā norādīts, ka Latvijas kriminālsodu sistēmā lietotais jēdziens “piespiedu darbs” jau ilgstoši radījis neizpratni arī starptautiskā līmenī, ņemot vērā, ka citās valstīs attiecīgo kriminālsoda veidu dēvē par sabiedrisko darbu (no angļu val. ‘community service’) ar mērķi uzsvērt tā taisnīguma atjaunošanas un sabiedriskā labuma nozīmi.
Tādējādi saskaņā ar veiktajām izmaiņām visā KL soda veids “piespiedu darbs” ir aizstāts ar soda veidu “sabiedriskais darbs”.
Līdz 2022. gadam KL paredzēja, ka piespiedu darbs kā pamatsods vai papildsods ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, izcieš, dzīvesvietas apvidū veicot piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Turpmāk KL 40. panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedriskais darbs kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos, sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem KL sabiedrisko darbu:
KL 40. panta otrajā daļā noteikts, ka sabiedrisko darbu kā papildsodu var piemērot personai, kura notiesāta nosacīti vai kurai noteikta probācijas uzraudzība kā pamatsods. Savukārt prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot sabiedrisko darbu, var piemērot ne vairāk kā pusi no iepriekš minētā maksimālā sabiedriskā darba ilguma.
Kā skaidrots grozījumu KL anotācijā, sabiedriskā darba piemērošanas stundas paliek līdzšinējā apmērā. Vienlaikus sabiedrisko darbu kā papildsodu turpmāk varēs piemērot personai, kura notiesāta ne tikai nosacīti, bet arī ar probācijas uzraudzību kā pamatsodu, kas līdzsvaros sodu sistēmu, ņemot vērā, ka sabiedriskais darbs pēc sava satura un tā nepildīšanas sekām ir vieglāks soda veids nekā probācijas uzraudzība.
Proti, līdz 2022. gadam KL paredzēja, ka piespiedu darbu kā papildsodu uz laiku no 40 līdz 100 h var noteikt tikai personām, kuras notiesātas nosacīti.
Iepriekš KL noteica, ka piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām.
Saskaņā ar grozījumu KL anotāciju minēto aizliegumu tiesu praksē interpretēja tā, ka personām ar invaliditāti, neatkarīgi no invaliditātes grupas vai iemesliem, kāpēc invaliditāte noteikta, nedrīkst piemērot piespiedu darbu, pat ja persona ar invaliditāti vēlas un piekrīt šāda soda piemērošanai. Vienlaikus praksē personas ar invaliditāti bieži vien nebija spējīgas samaksāt arī naudas sodu, kā rezultātā vienīgā alternatīva, ko personai varēja piemērot, bija brīvības atņemšana, kas nebija samērīgi, īpaši pret personām ar invaliditāti.
Anotācijā uzsvērts, ka personas ar trešās un pat otrās grupas invaliditāti ne vienmēr ir darbnespējīgas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk KL 40. panta trešajā daļā paredzēts, ka sabiedriskais darbs nav piemērojams personām, kuras fizisku vai psihisku traucējumu dēļ to nespēj veikt. Tādējādi sabiedriskā darba piemērošana vairs netiks sasaistīta ar formāliem kritērijiem, piemēram, invaliditātes statusu vai darba nespējas lapu, bet ar objektīviem kritērijiem, kas liecinās par spēju vai nespēju veikt sabiedrisko darbu, teikts anotācijā.
Iepriekš KL paredzēja, ka gadījumā, ja persona, kura notiesāta ar piespiedu darbu, vai persona, kurai piespiedu darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, 4 darba stundas rēķinot kā 1 īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu.
Turpmāk KL 40. panta piektajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja persona, kura notiesāta ar sabiedrisko darbu, vai persona, kurai sabiedriskais darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, bez attaisnojoša iemesla to nepilda, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas neizciesto sodu aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, 4 darba stundas rēķinot kā 1 īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, taču ne ilgāk par 3 mēnešiem.
Līdz šim KL netika paredzēts maksimālais īslaicīgas brīvības atņemšanas aizstāšanas termiņš, taču praksē tas radīja problēmas gadījumos, kad kopā tika skaitītas vairāku piespiedu darbu stundas, kas jāaizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, tādējādi pārsniedzot 3 mēnešu termiņu, teikts grozījumu KL anotācijā. Proti, šāda piespiedu darba aizstāšanas kārtība bija pretrunā ar KL 7. panta otro daļu, atbilstoši kurai īslaicīga brīvības atņemšana ir brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām, bet ne ilgāka par 3 mēnešiem.
Vienlaikus anotācijā skaidrots, ka turpmāk tiesa neizciesto sabiedrisko darbu aizstās tikai tajos gadījumos, kad persona bez attaisnojoša iemesla to nebūs pildījusi, savukārt to, vai iemesli ir vai nav bijuši attaisnojoši, tiesa ikreiz vērtēs, lemjot jautājumu par soda aizstāšanu.
