Ja administratīvajā procesā vai kriminālprocesā pieņemto lēmumu pārsūdzēs gan cietušais, gan pie atbildības saucamā persona, tad ne iestāde, ne tiesa nedos kādam priekšroku tikai tāpēc, ka viņam attiecīgajā procesā ir piešķirts viens vai otrs statuss. 

Gan cietušajam, gan pie atbildības saucamajai personai ir likumos noteiktās tiesības un pienākumi. Gan iestāde, gan tiesa izskatīs abu pušu argumentus, pieņemtā lēmuma pārsūdzības saturu un pamatojumu. 

Abos procesos, gan administratīvā pārkāpuma procesā, gan kriminālprocesā, ir jāievēro vienlīdzības princips: 

• Administratīvās atbildības likuma (AAL) 27. pants: šis likums nosaka vienotu procesuālo kārtību attiecībā uz visām administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem. 
• Kriminālprocesa likuma (KPL) 8. pants: KPL nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem. 

AAL cietušā tiesības ir noteiktas 44. pantā, tostarp paredzot, ka cietušajam ir tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. Savukārt pie atbildības saucamās personas tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu paredzētas AAL 41. pantā. 

Tāpat atbilstoši AAL 166. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai persona, kurai piemērots administratīvais sods, kā arī cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu – arī aizskartais mantas īpašnieks. 

Papildus norādām, ka saskaņā ar AAL 48. pantu administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis) tikai kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību, proti, tiesa vairs nepiemēro administratīvos sodus, kā tas bija kādreiz. Plašāka informācija par šo pieejama LV portāla publikācijās: 

• Rajona (pilsētas) tiesas vairs nepiemēro administratīvo sodu (I); 
• Rajona (pilsētas) tiesas vairs nepiemēro administratīvo sodu (II). 

Vienlaikus arī AAL 183. pantā noteikts, ka sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesā var iesniegt persona, kurai piemērots sods, un cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu – arī aizskartais mantas īpašnieks. 

Līdzīgas tiesības abām pusēm ir arī kriminālprocesā. Līdzīgi kā AAL, arī KPL 8. pantā paredzēts vienlīdzības princips: 

“Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.” 

Vēl viens svarīgs princips kriminālprocesā ir nevainīguma prezumpcija (skat. KPL 19. pantu): “Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.” 

Savukārt KPL 71. pantā noteikts, ka pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir šā likuma 60.² pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības: 

• savlaicīgi uzzināt lietas iztiesāšanas vietu un laiku; 
• pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā; 
• pieteikt noraidījumu; 
• piekrist pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas sēdē; 
• izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem; 
• piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem; 
• pieteikt tiesai motivētu lūgumu izteikt savu viedokli un piedalīties pierādījumu pārbaudē arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem; 
• pieteikt lūgumus; 
• uzstāties tiesas debatēs, ja nepiedalās aizstāvis; 
• teikt pēdējo vārdu; 
• saņemt tiesas nolēmuma kopiju un iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, kā arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, kuras pievieno krimināllietas materiāliem; 
• pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā. 

Ar cietušā pamattiesībām kriminālprocesā var iepazīties KPL 97.¹ pantā, ar cietušā tiesībām pirmstiesas kriminālprocesā – 98.pantā, ar cietušā tiesībām pirmās instances tiesā – 99. pantā, ar cietušā tiesībām apelācijas instances tiesā – 100. pantā, ar cietušā tiesībām kasācijas instances tiesā – 101. pantā. 

Minētajos pantos nav konkrēti pateikts, ka cietušajam ir tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumu, taču šādas tiesības izriet no vispārējiem procesuālajiem principiem. Kā norādīts tīmekļvietnē www.cietusajiem.lv, pēc lietas iztiesāšanas tiesa taisa spriedumu: 

“Ja pierādījumi ir pietiekami, ka apsūdzētais ir izdarījis noziegumu, tiesa atzīst viņu par vainīgu un piespriež sodu. Pretējā gadījumā apsūdzētais tiek attaisnots, atzīstot viņu par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Cietušais tiks informēts par tiesas lēmumu un viņam būs tiesības saņemt sprieduma kopiju. 

Ja cietušais nav apmierināts ar tiesas lēmumu, viņš varat to pārsūdzēt. Cietušajam ir jāiesniedz rakstveida apelācijas sūdzība. Termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai ir 10 dienas no dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums. Apelācijas sūdzību adresē vienu līmeni augstākai – apelācijas instances – tiesai, bet iesniedz tiesai, kas pieņēmusi nolēmumu. Pilns Latvijas tiesu saraksts ir apskatāms Latvijas tiesu portālā. 

Cietušo informēs par apelācijas tiesas norises vietu un laiku. Cietušais var apmeklēt apelācijas tiesas sēdi un izmanot tādas pašas tiesības, kādas bija lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā.” 

Saskaņā ar KPL 550. panta pirmo daļu apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums. 

Saskaņā ar visu iepriekšminēto abos procesos abām pusēm ir likumā noteiktās tiesības un pienākumi. 

Ja nepieciešama juridiska konsultācija, aicinām vērsties pie zvērināta advokāta (kontaktinformāciju var atrast šeit).